Strādnieks 21. gadsimtā.

“Zem vergu sloga spaidīts, Nes savu grūto jūgu.” tā savulaik teica Eduards Veidenbaums. Var jau teikt ka tas bija ļoti sen, bet vai kas būtiski ir mainījies?

Un šeit nevar teikt, ka absolūti nekas nav mainījies, tie būtu meli, maiņas ir notikušas lielā apjomā. Un lasot tikai kreisos autoru darbus, mēs diez vai, spēsim saprast, kas tad pēc būtības ir manījies? Tādēļ pievērsīsimies mazliet liberāļu autoriem, un proti, kādreizējam rīdziniekam, Isajam Berlinam, ko pat fonds “Dots”(agrākais nosaukums “Sorosa fons”) izmanto liberālisma cildināšanai.

“lai cilvēces lielākā daļa – līdz tā tiek atbrīvota no ekspluatācijas, kurā krāpnieki izmanto muļķus, un lielāki krāpnieki izmanto sīkākus krāpniekus, – varētu attīstīties un to vairs neiegrožotu tumsonība, slinkums vai ļaunums; lai tā beidzot brīvi un pilnīgi varētu īstenot savas neizmērojami bagātās cilvēka dabas potences. “

Isaja Berlins

Sekojot šādām aprakstam, mēs nonākam līdz individuālam pāri nodarījuma līmenim, bet tas jebkurā gadījuma nav kapitālisms. Kapitālisms ir sistemātiska šāda krāpniecība. Tā sakot, kad krāpnieks attaisnojas ar savu darbu, ko viņš iegulda, lai gūtu ieņēmumus. Un nav jau tā, ka uzņēmējdarbības aizsākšanai, viņš neiegulda daudz savus cilvēkresursus, bet tas nedrīkst būt mantojams. Un pārējais ir “laupītāja darbs”, ko ļoti bieži mūsdienu uzņēmēji attaisno ar nezināšanu un “tradicionālu praksi”.

Šī dilemma ir loģiski neatrisināma: mēs nevaram upurēt nedz brīvību, nedz organizāciju, kas nepieciešama tās aizsardzībai vai minimālam labklājības līmenim. Tāpēc izeja jāmeklē kādā loģiski nesakārtotā, elastīgā un pat nedefinējamā kompromisā. Katrai situācijai vajadzīga sava konkrētā taktika, jo no greizā cilvēces koka, runājot Kanta vārdiem, nekas taisns vēl nav pagatavots. Laikmetam vajadzīgs nevis (kā mums bieži apgalvo) vairāk ticības vai stiprāka vadība, vai zinātniskāks organizējums. Drīzāk ir otrādi – tam vajadzīgs mazāk fanātiskas dedzības, vairāk gaišas skepses, lielākā iecietība pret savdabībām, biežāki ad hoc pasākumi, lai sasniegtu mērķus saredzamā nākotnē, vairāk telpas to indivīdu un minoritāšu personiskajiem mērķiem, kuru gaume un ticība negūst atsaucību (nav svarīgi, dibinātu vai nedibinātu iemeslu dēļ) majoritātes vidū. Vajadzīgs mazāk mehānisks, mazāk fanātisks principu pielietojums, lai cik racionāli vai pareizi tie būtu, piesardzīgāks un ne tik augstprātīgi pašpārliecināts plaši pieņemto, zinātniski pārbaudīto vispārējo risinājumu pielietojums nepārbaudītos, individuālos gadījumos.

Isaja Berlins

Mēs visi meklējam risinājumu vienai un tai pašai problēmai, kā padarīt materiālo labumu mazāk nozīmīgu salīdzinot ar cilvēka dzīvību, labklājību, un attīstību. Un vienlaikus, novēršot dogmatizēšanos, progresa attīstību.

Snor
Author: Snor

Pats, pats ... 🙂

Autors: Snor

Pats, pats ... :)