Par Eiropu klīst dženderisma rēgs
Posted: 09 Nov 2025, 19:16
Vija Beinerte
28. Oktobris plkst. 10:27 ·
PA EIROPU KLĪST DŽENDERISMA RĒGS
Rēgs klīst pa Eiropu – komunisma rēgs. Tā pirms vairāk nekā pusotra gadsimta brīdināja Kārlis Markss. Viņa manifestā paustās idejas aizrāva gana daudzus, taču, kolīdz teorija iemiesojās praksē, cerību jūra pārvērtās asiņu okeānā. Komunistu totalitārie režīmi rēga ideju vārdā ir nobendējuši miljonus un miljoniem salauzuši likteni un izpostījuši dzīvi.
Un atkal kāds rēgs klīst pa Eiropu – dženderisma rēgs. Šoreiz bez brīdinājuma un manifesta. Rēga vārdu ir dzirdējuši daudzi, tiesa, vairums joprojām īsti nesaprot tā nozīmi. Tomēr šis rēgs ir paguvis pārņemt daudzas nacionālas un starptautiskas institūcijas, universitāšu humanitārās fakultātes un pat skolas. Latvijā tas ar jaunu spēku ir uzvirmojis sakarā ar diskusijām, kas izvērtušās ap Stambulas konvenciju. Kas tad īsti ir šis dženders, kam latviešu valodā joprojām nav atrasts piemērots vārds?
Angļu vārds 'gender' ir termins, kas ļauj atšķirt nomenu gramatisko dzimti. Pagājušā gadsimta 70. gados to pārņēma radikālās feministes, uzsverot, ka indivīda "dzimti" ('gender') nosaka nevis bioloģiskais dzimums, bet izvēle. Saskaņā ar viņu teoriju dzimšu skaits nav ierobežojams ar diviem dzimumiem un ir atkarīgs no indivīda sajūtām un iegribām. Piemēram, dženderisma ideoloģe Džūdita Batlere, Kalifornijas universitātes un Eiropas Universitātes starpdisciplināro pētījumu profesore, Starptautiskās geju un lesbiešu cilvēktiesību komisijas valdes locekle, pasludināja bioloģisko dzimumu par fantāziju, kurai mēs ticam tikai tādēļ, ka mums to iestāsta un uzspiež "heteroseksuālās hegemonijas režīms".
Mērķis bija panākt, ka "dzimtes" jeb džendera izvēle kļūtu par vienu no konstitucionāli garantētām brīvībām. Saprotot, ka šādas pārmaiņas nevar īstenot, nemainot leksikonu, nevalstisko organizāciju feministes Vispasaules konferencē par sieviešu stāvokli, kas notika 1995. gadā Pekinā, pirmo reizi oficiālos dokumentos ieviesa vārdu 'gender' (dzimte) agrāk lietotā vārda 'sex' (dzimums) vietā. Konferencē pieņemtā "Pekinas darbību platforma" bija starptautisks, taču juridiski nesaistošs dokuments. Tagad šis termins ir nostiprināts arī juridiski, turklāt ir divas džendera koncepcijas – bioloģiskā un sociālā.
Pirmais starptautiskais līgums, kur vārda "sex" vietā tiek lietots kreiso aktīvistu uztieptais vārds "gender", ir Romas starptautiskās krimināltiesas statūti (Roman Statute), kas pieņemti 1998. gada 17. jūnijā un Latvijā ir spēkā no 2002. gada 28. jūnija. Šo statūtu 7. panta 3. daļā ir iekļauta džendera definīcija, kas autentiskajā tekstā skan šādi: "For the purpose of this Statute, it is understood that the term 'gender' refers to the two sexes, male and female, within the context of society. The term 'gender' does not indicate any meaning different from above." Šā panta tulkojums ir šāds: "Šo statūtu nolūkam ar terminu "dzimte" ir domāti divi dzimumi, vīriešu un sieviešu, sabiedrības kontekstā. Termins "dzimte" nenorāda ne uz kādu citu nozīmi, kā vien iepriekš minēto."
Tātad Romas statūtos mēs redzam džendera kā bioloģiskā dzimuma koncepciju. Ar šo definīcija ir slēgta un tajā nevar tikt iekļauts nekas cits. Līdzīgi Romas statūtiem Stambulas konvencija pēc juridiskas dabas ir starptautisks līgums. Tāpēc konvencijas autoriem tika ieteikts pārņemt Romas statūtos formulēto bioloģiskā džendera definīciju, par kuru starpvalstu līmenī jau bija panākts konsenss. Taču autori šo priekšlikumu noraidīja, ierakstot konvencijas 3. panta c punktā džendera definīciju, kas nav saistīta tikai ar diviem bioloģiskajiem dzimumiem, bet traktē indivīda "dzimti" kā sociālas izvēles jautājumu.
Skaidrojošā ziņojuma 53. punktā ir teikts: "Konkrētas indivīdu grupas var tikt diskriminētas, pamatojoties uz viņu dzimtes identitāti, proti, ka viņi identificē sevi ar dzimti, kas neatbilst dzimtei, kas konstatēta viņiem piedzimstot. Minētais attiecas uz tādām personu kategorijām kā transpersonas, pretējās dzimtes apģērba nēsātāji jeb transvestīti un citas tādu personu grupas, kas neatbilst priekšstatam, kas sabiedrībā izveidojies par to, kas pieklājas "vīrietim" un kas "sievietei"." – Tas nepārprotami liecina, ka Stambulas konvencijas pamatā ir likta džendera sociālā teorija, kur dženders nav attiecināts tikai un vienīgi uz diviem bioloģiskajam dzimumam, bet tiek definēts kā "sociāli konstruējams".
Un te man rodas jautājums, pat vairāki. Ja konvencijas autoriem tiešām rūpētu vardarbībai pakļautas sievietes, vai tad viņi būtu iekļāvuši tekstā ar šīm sievietēm nesaistītus diskutablus formulējumus un prasības, kas vairākās valstīs ir kļuvuši par šķērsli konvencijas ratifikācijai? Bet ja konvencijas autoru mērķis ir rūpēties par LGBTQ+ (lezbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu, kvīru, nebināro utt.) tiesībām, kāpēc tas tiek maskēts un slēpts aiz sieviešu mugurām? –
Tā, pētījot Stambulas konvenciju, es rakstīju 2018. gadā. Viss raksts izlasāms šeit
https://www.la.lv/vija-beinerte-pa-eiro ... risma-regs
Tolaik Latvijas Universitātē vēl netika docēts "Dzimtes studiju" kurss, kur uz jautājumu, cik ir dzimumu, docētājs atbild "Vismaz pieci". Vairāk par to var lasīt Edvarta Krusta rakstā "Kad maskas krīt un neviens vairs neslēpjas: par nodokļu maksātāju naudu universitātes līmenī tiek izplatīta tā dēvētā dženderisma ideoloģija".
https://pietiek.com/raksti/kad_maskas_k ... deologija/
Toreiz apgāds "Pētergailis" vēl nebija laidis klajā pirmsskolas vecuma bērniem domātu grāmatiņu, kur māmiņa stāsta bērniņam, ka ir meitenes ar peņiem un zēni ar vulvām, ka ir ontes un tankuļi, un tad vēl pamāca, kā sev pieskarties, lai gūtu baudu. Bet Valsts Izglītības satura centrs vēl nebija sagatavojis mācību materiālus, kur tiek stāstīts, ka (citēju): "Seksuālo identitāti nosaka tas, kā cilvēks sevi identificē atkarībā no tā, pret ko viņš jūt romantisku vai seksuālu interesi. Plašāk pazīstamā ir heteroseksuālā un homoseksuālā identitāte, tomēr, kā mēs redzam, seksuālo identitāšu variācijas ir daudz plašākas. Novērojamas ir arī panseksuāla, biseksuāla, demiseksuāla un aseksuāla identitāte. Būs cilvēki, kuru seksuāli romantiskā identitāte sakrīt ar viņu seksuālo orientāciju un uzvedību. Piemēram, sieviete, kura ir ieinteresēta tikai sievietēs, iesaistās romantiskās un seksuālās attiecībās tikai ar sievietēm un identificē sevi kā lezbieti. Tomēr ne visu cilvēku seksuālā un romantiskā orientācija sakritīs ar viņu seksuālo identitāti un tiks pārstāvēta viņu uzvedībā. Variāciju ir daudz un dažādas. Piemēram, būs cilvēki, kuri jutīs simpātijas pret savu dzimumu, bet sevi identificēs kā heteroseksuālu un iesaistīsies romantiskās un/vai seksuālās attiecībās ar cita dzimuma pārstāvjiem. Vai arī persona var identificēt sevi kā aseksuālu, tomēr iesaistīties seksuālās darbībās ar savu partneri. Visas šīs variācijas – biežāk sastopamās, unikālās, mainīgās vai statiskās – ir pilnībā normālas. Nav pareizā vai nepareizā veida kā būt. Katra personība ir unikāla un tiesīga izpausties savā unikālajā veidā."
Lai gan šie VISCS sagatavotie mācību materiāli tika pārsteidzīgi noplūdināti un tad sabiedrības spiediena rezultātā rūpīgi noglabāti, ļaunā sēkla izplatās ne vien augstskolās, bet arī skolās. Par to, cik bīstama raža ienākas no šīs sēklas, liecina bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs, ar konkrētiem faktiem pamatojot to, cik postīga ir Stambulas konvencijā ietvertā ideoloģija:
https://www.facebook.com/reel/24853353384305455
Par to, kas vieno pa Eiropu klīstošus rēgus, proti, ka ekonomiskais marksisms, radikālais feminisms, kvīru teorija, kritiskā rasu teorija, postkoloniālisma teorija, voukisms – visi šie "progresīvie" strāvojumi – ir uz Marksa ideju celma sazēluši potzari, vairāk rakstu izpētē "Kristus vēsts nāves kulta laikmetā"
https://www.aprinkis.lv/index.php/viedo ... a-laikmeta
un rakstā "Kas kopīgs sorosītiem un putinistiem, vai Eiropa spēj sevi aizsargāt, un ko tas nozīmē Latvijai?"
https://www.la.lv/vija-beinerte-kas-kop ... e-latvijai
Rīt vai parīt publicēšu nedaudz vairāk par to, ko Stambulas konvencijā paredzētā džendera ideoloģijas ieviešana "visu izglītības līmeņu mācību programmās" reāli nozīmē Latvijai. Paldies Latvijas antropologiem, kas man ir piespēlējuši burvīgas atziņas, piemēram, ka Latvijā ir "sieviešu dzimtes apbedījumi" un "vīriešu dzimtes apbedījumi", lai cik briesmīgi tas skanētu. Un ka "dzimumu nav diži vairāk par trim" – ja gadījumā tāds tumsoņa to vēl nezināja. Un, protams, ka visi, kas ir pret konvenciju un "progresīvo vienotību", ir Kremļa aģenti.
Bet pirms tam – lai neviens neteiktu, ka neesmu brīdinājusi, – vēl viens nelieks tekstiņš, kas rakstīts 2018. gadā:
Milzīgs sociālu, reliģisku un rasu konfliktu vilnis aizmēž robežas un grauj pamatus, padarot nestabilas un nedrošas gan demokrātijas, gan autoritārus režīmus. Tā vien šķiet, it kā pasauli būtu pārņēmis kāds vīruss, kas tiecas iznīcināt jebkādu kārtību. Kas tas par vīrusu? Kāds ir tā vārds?
Līdz pamatiem mēs noārdīsim veco pasauli un tad sev uzcelsim jaunu – tā 20. gadsimta sākumā dziedāja internacionālisti jeb, citiem vārdiem sakot, marksisti. Noārdīt un iznīcināt viņi pamanījās daudz, kur spēra kāju, tur palika drupas, asiņu jūra un līķu kalni. Bet ar celšanu gan viņiem neveicās tā, kā bija iecerēts. Jau 60. gados saukties par marksistu kļuva nepieklājīgi, vismaz Rietumu pasaulē. Ļeņina un Staļina Krievija, Mao Ķīna un Čaušesku Rumānija bija liecība tam, ka komunisma totalitārā ideoloģija ir izgāzusies gan sociāli, gan ekonomiski. To saprata pat franču intelektuāļi. Ko nu?
Un tad Žaks Deridā pasludināja postmodernisma ēru, kas patiesībā bija tas pats vecais marksisms, tikai jaunā iepakojumā un ar nedaudz piekoriģētiem uzsvariem "sociālā taisnīguma" principos. Deridā ideju ietekmes sfēra aptvēra antropoloģiju, lingvistiku, feminismu, geju un lezbiešu studijas un arī reliģijas studijas.
Marksisti proletariātu saveda ienaidā ar buržuāziju. Un solīja paradīzi zemes virsū, kolīdz pēdējā tiks iznīcināta. Postmodernisti darbojas smalkāk: nabaga migranti un bagātā Eiropa, apspiestās sievietes un varmākas vīrieši, nelaimīgās transpersonas un neiejutīgie heteroseksuāļi. Taču princips ir tieši tas pats – sašķelt, savest ienaidā un pasludināt kādu par vainīgu. Un arī mērķis ir tieši tas pats – vara. Migrantu, sieviešu vai transpersonu liktenis postmodernistiem, kas apvienojušies zem kreiso liberāļu karoga, rūp tikpat ļoti, cik Ļeņinam, Staļinam un Mao – strādnieku vai zemnieku liktenis.
Žakam Deridā piemita spožs prāts, auksts un ass kā Damaskas tērauds. Vispirms viņš radīja dekonstrukcijas teoriju. Tad nomērķēja un grieza. Grieza precīzi. Evaņģēlijā ir teikts: iesākumā jeb pamata cēlonī bija Vārds. Tādēļ gan Kristu, gan viņa mācību mēdz saukt arī par Vārdu. Bet Deridā pasludināja, ka ikviens vārds var būt interpretējams līdz bezgalībai. Nav absolūtas patiesības, ir neskaitāmas alternatīvas.
Ja tiek noārdīta robeža starp patieso un nepatieso, zūd robeža arī starp labo un ļauno. Ja nav nekādu absolūtu vērtību, viss ir atļauts. Bet tas, kā zināms, ir sātanistu sauklis. Pāvils šo saukli komentē īsi: viss ir atļauts, bet ne viss der. Der kam? Mūžīgai dzīvībai. Taču Žakam Deridā un viņa sekotājiem nav mūžīgās dzīvības jēdziena. Dieva vietā ir nauda un bauda. Un, protams, vara.
Tomēr ne visi šai varai pakļaujas, tāpēc ir nepieciešama pēdējo bastionu dekonstrukcija. Šie bastioni ir ģimene, valoda, kultūra un reliģija. Dekonstrukcijas atslēgas vārdi ir "politkorektums", "multikulturālisms", "integrācija", "daudzveidība", "tolerance".
Kad zūd orientieri, iestājas haoss. Nenobriedis prāts haosā apjūk. Un kļūst viegli manipulējams. Tad tikai vajag iečukstēt: visas problēmas ceļas no tā, ka esi piedzimis nepareizajā kontinentā vai nepareizajā ķermenī…
Eiropā trīs reizes jau ir mēģināts izārdīt pasaules kārtību ar intelektuāļu kabinetos dzimušām mācībām – Robespjēra Francijā, Ļeņina Krievijā un Hitlera Vācijā. Patlaban notiek vēl viens mēģinājums, viltīgs un precīzi notēmēts. Ļauties tam vai ne – tas katram ir jāizlemj pašam.
(Vija Beinerte, "Viss ir atļauts, bet ne viss der", no eseju un sarunu grāmatas "Mans zelts", apgāds "Latvijas mediji, 2018)
P.S. Kopš Amerikā atkal ir tikai divi dzimumi un bruņotajos spēkos vairs nav virsnieku, kas sirgst ar "gender dysphoria", Latvijas drošību vairāk par visu apdraud mediji, kas nenoguruši nomelno mūsu galveno stratēģisko partneri, kreisie aktīvisti, kas cīnās par LGBT ideoloģijas ieviešanu "visu izglītības līmeņu mācību programmās", un "progresīvie spēki" Saeimā un valdībā, kam jau desmito gadu prioritāte numur viens ir nevis austrumu robežas slēgšana, nevis rūpes par nācijas demogrāfisko situāciju, veselību un ekonomiku, bet viendzimuma pāru civiltiesiskais regulējums un šī blēdīgi slavenā konvencija.
https://www.la.lv/vija-beinerte-kapec-e ... konvenciju
https://www.facebook.com/vidbeldavs/pos ... ynWV2HwBLl
Organizācijas
Valstis un politiskie spēki
Sabiedrības slāņi un grupas
Tiesiskais ietvars
Izglītība un prevencija
Atbalsta pakalpojumi