Page 1 of 1

Izbeigt nabadzību

Posted: 06 May 2026, 20:04
by LvSnor
Komisāre sola izbeigt nabadzību pēc 25 gadiem, kad ES nāk klajā ar pirmo nozīmīgo stratēģiju

Autori Vincenzo Dženovese un Greguārs Lorijs
Publicēts 06.05.2026. - 18:28 GMT+2

"Mēs vēlamies izskaust nabadzību ES 25 gadu laikā," intervijā Euronews sacīja Eiropas Komisijas viceprezidente Roksana Minzatu. Tomēr nabadzības apkarošanas stratēģijai trūkst īpaša budžeta, un tā galvenokārt balstās uz ieteikumiem, nevis saistošiem tiesību aktiem.

Eiropas Komisijas viceprezidente Roksana Minzatu trešdien intervijā Euronews sacīja, ka ir apņēmusies 25 gadu laikā izskaust nabadzību ES.

Viņas komentāri sekoja tam, kad Komisija iepazīstināja ar savu pirmo nabadzības apkarošanas stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam izskaust galēju nabadzību un sociālo atstumtību, izmantojot nesaistošus ieteikumus un labākās prakses vadlīnijas dalībvalstīm.

Stratēģija nāk klajā ar satraucošu statistiku: aptuveni 92,7 miljoni cilvēku 27 ES valstīs pašlaik ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un tas ir gandrīz katrs piektais eiropietis.

Minzatu atzina, ka stratēģijas mērķis ir ļoti ambiciozs, norādot, ka ES joprojām ir tālu no sava 2030. gada mērķa – izkļūt no nabadzības vismaz 15 miljoniem cilvēku. "Mums ir izdevies palīdzēt tikai aptuveni 3,7 miljoniem eiropiešu," viņa sacīja.

Enerģētikas krīze konflikta dēļ Tuvajos Austrumos arī radīs ekonomisku slogu mājsaimniecībām, būtiski ietekmējot rēķinus un dzīves dārdzību. "Šis 93 miljoni [cilvēku, kas pakļauti nabadzības riskam] varētu kļūt lielāks dažu mēnešu laikā vai ļoti īsā laikā," sacīja Minzatu.

ES nabadzības apkarošanas stratēģija koncentrējas uz vairākiem aspektiem, sākot no palīdzības sniegšanas bērniem nelabvēlīgās ģimenēs līdz sociālo un pieejamu mājokļu paplašināšanai.

Tomēr plāna īstenošanai nav paredzēts īpašs budžets. Komisija uzskata, ka ES jau nodrošina ievērojamu finansējumu nabadzības apkarošanai, piemēram, 50,2 miljardus eiro no Eiropas Sociālā fonda Plus sociālās iekļaušanas un materiālās nenodrošinātības novēršanai, kā arī 100 miljardus eiro sociālajai politikai, kas paredzēta nākamajā daudzgadu budžetā.

Viens no stratēģijas galvenajiem mērķiem ir stiprināt ES programmu, kas paredzēta, lai palīdzētu mājsaimniecībām, atbalstītu bezdarbniekus iegūt darbu un uzlabotu atbalstu gados vecākiem pilsoņiem ar atbilstošu pensiju palīdzību.

Piemēram, Komisija dažās valstīs izmēģinās “bērnu garantijas karti” — digitālu rīku, kas ļaus valdībām izsekot bērniem, kuriem tā nepieciešama, un piedāvāt viņiem bezmaksas pakalpojumus.

"Ja bērnam, kas atrodas nestabilā situācijā, nepieciešama medicīniskā palīdzība, piemēram, zobu veselības aprūpes palīdzība, mums jāzina, ka tas tā ir, un jādara viss nepieciešamais, lai viņš saņemtu šo atbalstu," sacīja Minzatu.

Bezpajumtniecības problēmas risināšana ir vēl viena no galvenajām stratēģijā noteiktajām prioritātēm. "Mēs iesakām dalībvalstīm [..] novērst mājokļu izslēgšanu, piemēram, izmantojot agrīnās brīdināšanas sistēmas, parādu konsultācijas, lai jūs izvairītos no situācijām, kad cilvēki tiek izlikti," sacīja Minzatu, uzsverot arī nepieciešamību padarīt ilgtermiņa īres iespējas pievilcīgākas par īstermiņa īri namīpašniekiem.

Tomēr saskaņā ar tādu NVO kā Caritas Europa viedokli, ka stratēģijā nav konkrētu likumdošanas priekšlikumu, pastāv risks, ka tās vērienīgākie mērķi tiks atstāti bez nepieciešamajiem instrumentiem to sasniegšanai.

Sociālo taisnīgumu veicinošo organizāciju tīkls atzinīgi novērtēja ES nabadzības apkarošanas plānu, taču kritizēja to, ka tajā nav iekļauti tādi pasākumi kā priekšlikums aizsargāt “mobilos” pilsoņus, kuri ir izslēgti no sociālās aizsardzības gan savā izcelsmes valstī, gan dzīvesvietas valstī.

Trešdien Komisija arī iepazīstināja ar pārskatu par savu stratēģiju, lai veicinātu invalīdu iekļaušanu, kas veido aptuveni 90 miljonus cilvēku visā ES.

Tas ietver dažu iniciatīvu, piemēram, Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas autostāvvietu kartes, pilnīgu ieviešanu un digitalizāciju, kas paredzētas, lai ļautu cilvēkiem izmantot vienādas tiesības visās 27 valstīs.
https://www.euronews.com/my-europe/2026 ... r-strategy

Re: Izbeigt nabadzību

Posted: 06 May 2026, 21:12
by LvSnor
Roxana Mînzatu kā Eiropas Komisijas izpildviceprezidente fokusējas uz sociālo politiku, prasmēm un darba tirgu. Viņas iniciatīvas vēl ir salīdzinoši agrīnā ieviešanas posmā, taču jau tagad var redzēt, kā tās ietekmē Latviju un Baltijas reģionu.

## Galvenās iniciatīvas

### 1. Prasmju attīstība un pārkvalifikācija

Viņa virza ES mēroga politiku, kas saistīta ar:

* digitālo prasmju uzlabošanu
* zaļās ekonomikas prasmēm
* pieaugušo izglītību un “reskilling/upskilling”

Tas ietver tādas iniciatīvas kā:

* European Skills Agenda
* profesionālās izglītības modernizācija
* ciešāka sadarbība starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm

**Ietekme uz Latviju un Baltiju:**

* palīdz risināt darbaspēka trūkumu IT un inženierijas jomās
* finansējums mācību programmām no ES fondiem
* lielāks uzsvars uz pieaugušo pārkvalifikāciju (īpaši reģionos)

---

### 2. Sociālo tiesību stiprināšana

Viņas darbs balstās uz European Pillar of Social Rights principiem:

* taisnīgs atalgojums
* sociālā aizsardzība
* vienlīdzīgas iespējas

**Ietekme reģionā:**

* spiediens uzlabot darba apstākļus un algas Baltijā
* ES līmeņa minimālo standartu ieviešana
* lielāks atbalsts sociāli mazāk aizsargātām grupām

---

### 3. Kvalitatīvas darbavietas un darba tirgus reformas

Viņa strādā pie:

* stabilāku darba līgumu veicināšanas
* platformu darba regulējuma (gig economy)
* jauniešu nodarbinātības uzlabošanas

Saistīta iniciatīva:

* Youth Guarantee

**Ietekme Latvijā:**

* jauniešiem vairāk iespēju iegūt darbu vai apmācību
* atbalsts uzņēmumiem, kas piedāvā prakses vietas
* regulējums “Bolt/Wolt tipa” darba formām (ļoti aktuāli Baltijā)

---

### 4. ES fondu izmantošana sociālajai attīstībai

Mînzatu ir cieši saistīta ar ES finansējuma virzīšanu:

* European Social Fund Plus (ESF+)
* Atveseļošanas un noturības mehānisms

**Latvijai un Baltijai:**

* finansējums izglītībai, nodarbinātībai un sociālajiem pakalpojumiem
* projekti reģionālās nevienlīdzības mazināšanai
* investīcijas darba tirgus modernizācijā

---

### 5. Gatavība ekonomiskām un sociālām pārmaiņām

Svarīgs fokuss ir sabiedrības pielāgošana:

* automatizācijai
* demogrāfiskām izmaiņām
* zaļajai pārejai

**Reģionālā nozīme:**

* Baltijas valstīm palīdz pārvarēt iedzīvotāju novecošanos
* atbalsts reģioniem, kur samazinās darbaspēks
* investīcijas inovācijās un produktivitātē

---

## Kopējā ietekme uz Latviju un Baltiju

Īsumā viņas politika nozīmē:

* vairāk ES finansējuma cilvēkkapitālam
* spēcīgāku sociālo aizsardzību
* lielāku uzsvaru uz prasmēm un darba tirgus elastību

Taču ir arī izaicinājumi:

* dažas iniciatīvas var palielināt izmaksas uzņēmumiem (piemēram, darba regulējums)
* nepieciešama efektīva vietējā ieviešana — bez tās ES politika nedod pilnu efektu