Strādnieku forums

Albērs Kamī (1913-1960) (franču: Albert Camus) bija franču rakstnieks un filozofs, viens no eksistenciālisma pamatlicējiem (kopā ar Žanu Polu Sartru). 1957. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā.

Filozofiskie uzskati

Ateisms, absurdisms, eksistenciālisms.

Uzskatīja, ka vienīgais veids, kā cīnīties ar absurdu, ir atzīt tā pastāvēšanu. Noliedza iespēju uzlabot sabiedrību ar vardarbīgām metodēm, kā to darīja fašisti, nacisti, komunisti.
Cilvēka dzīvei nav iepriekšnoteiktas jēgas, cilvēks pats piešķir savai dzīvei jēgu.
Cilvēkam vissvarīgākā ir eksistence (jēgas radīšana dzīvojot), nevis būtība (jēgas iepriekšēja noteiktība) — vispārīgā eksistenciālisma atziņa (Ž. P. Sartrs), kuru Kamī apšauba, sacīdams, ka jebkuram sabiedrības pārstāvim jārēķinās ar cilvēces vēsturisko pieredzi.
Sākotnēji cilvēks nekas nav, dzīvojot cilvēks kļūst par tādu cilvēku, par kādu pats sevi veido.
Cilvēks ir nolemts brīvībai.
Cilvēks ir vērsts uz nākotni un ar to atšķiras no citu lietu eksistences.
Lai gan Kamī "piešķir" cilvēkam brīvību un pats netic augstākiem spēkiem, viņš noliedz ētisko relatīvismu, patvaļu un meklē vispārcilvēciskās atziņas, kuras noteiktu cilvēcības robežu.