Žana Pola Satra: Brīvība, atbildība un "nebeidzamā" meklēšana
Posted: 19 Jul 2025, 01:16
Dzīves jēga pēc Žana Pola Satra: Brīvība, atbildība un "nebeidzamā" meklēšana
Vai ir kāda universāla dzīves jēga? Vai mēs to varam atrast kādā augstāks spēkā, reliģijā vai filozofijā? Un kas vispār ir dzīve, ja pat īsti nezinām, kas tajā ir „pareizi”? Tie ir jautājumi, kas bieži mūs satrauc. Kā uz tiem atbildēt? Kā to izskaidrot tā, lai katram būtu skaidrs, kas ir „pareizā” dzīves jēga?
Žans Pols Satrs, viens no slavenākajiem eksistenciālistiem, uz šo jautājumu atbildēja ļoti vienkārši: dzīve nav iedota ar iepriekš noteiktu jēgu. Un tieši šis noslēpums un neziņa ir tā, kas dod iespēju mums pašiem šo jēgu radīt.
1. Brīvība bez kompromisiem
Satra filozofija sākas ar brīvības ideju – mēs esam pilnīgi brīvi izvēlēties savu ceļu, veidot savu dzīvi pēc saviem uzskatiem. Vai tas nav fantastiski? Tomēr viņš arī piebilst, ka šī brīvība nes līdzi ļoti lielu atbildību. Lai arī mēs varam izvēlēties visu – no karjeras līdz attiecībām – tas nenozīmē, ka viss būs viegli vai bez sekām. Katrs solis ir atbildība.
Bet šeit ir triks: brīvība var būt biedējoša. Ir viegli justies zaudētam, it īpaši, kad dzīve šķiet haotiska vai mēs nezina, kādēļ vispār esam šeit. Un tieši tajā brīdī Satrs saka: „Tā ir tava dzīve, tava izvēle un tava jēga.”
2. Dzīves bezjēdzīgums – iespēja radīt savu jēgu
Ja dzīve nav iepriekš sagatavota, mēs paši esam atbildīgi par tās piepildījumu. Un tas ir lielisks, bet arī sarežģīts uzdevums. Satrs apgalvoja, ka dzīve sākas no tā, ka mēs apzināmies tās „bezjēdzīgumu”. Kā tāds... tīrs audekls. Sākumā šķiet, ka dzīve ir tikai nejauši apstākļi, šķēršļi, kļūdas. Bet tieši šī izpratne par dzīves tukšumu ļauj mums radīt kaut ko patiesi nozīmīgu.
Viens no slavenākajiem Satra izteikumiem ir: „Dzīve nav jēga pati par sevi. Tā ir jāveido.” Nevienam nav paredzēta „pareizā” dzīve vai pareizais ceļš. Un tas, manuprāt, ir lieliski! Mēs varam izvēlēties un radīt to, ko vēlamies. Šī brīvība ir brīnums, bet arī izaicinājums.
3. Ciešanas kā iespēja izaugsmei
Satrs arī rakstīja par ciešanām, un tas nav tikai pesimisms. Ciešanas ir dabiska dzīves daļa, un Satra skatījumā tās ir pilnīgi neatņemama mūsu eksistences sastāvdaļa. Dzīvē būs grūtības, vilšanās, neveiksmes. Taču Satrs uzsvēra, ka tieši šajās situācijās mēs varam atrast veidu, kā radīt savu jēgu. Dažreiz tieši ciešanās mēs atklājam, kas patiesi ir svarīgi, un kas ir tās lietas, kas mums palīdz izdzīvot.
4. Dzīve ir process, nevis galamērķis
Satrs nenovērtēja dzīvi tikai kā „nobeigumu”. Viņš uzskatīja, ka mūsu eksistence nav noslēgta ar kādu mērķi, ko varam sasniegt vai piepildīt. Dzīve ir nebeidzams process, kurā mēs, katru dienu, veidojam savu jēgu. Katrs lēmums, katra izvēle, pat katrs jautājums, ko uzdodam sev, ir daļa no šī nepārtraukta ceļa.
Noslēgumā – mēs visi veidojam savu dzīvi
Ja mēs izmantojam Satra filozofiju savā ikdienā, mēs varam kļūt brīvāki un atbildīgāki. Ja dzīve nav „norakstīta” kādā debesīs, mēs varam to radīt paši. Un tas ir gan biedējoši, gan izskaidrojami skaisti.
Viena lieta ir skaidra – dzīve ir mūsos pašos. Tā ir mūsu atbildība, mūsu izvēles, mūsu centieni un mūsu nebeidzamā meklēšana. Un visbeidzot – varbūt dzīves jēga ir tieši šajā meklēšanā.
Vai ir kāda universāla dzīves jēga? Vai mēs to varam atrast kādā augstāks spēkā, reliģijā vai filozofijā? Un kas vispār ir dzīve, ja pat īsti nezinām, kas tajā ir „pareizi”? Tie ir jautājumi, kas bieži mūs satrauc. Kā uz tiem atbildēt? Kā to izskaidrot tā, lai katram būtu skaidrs, kas ir „pareizā” dzīves jēga?
Žans Pols Satrs, viens no slavenākajiem eksistenciālistiem, uz šo jautājumu atbildēja ļoti vienkārši: dzīve nav iedota ar iepriekš noteiktu jēgu. Un tieši šis noslēpums un neziņa ir tā, kas dod iespēju mums pašiem šo jēgu radīt.
1. Brīvība bez kompromisiem
Satra filozofija sākas ar brīvības ideju – mēs esam pilnīgi brīvi izvēlēties savu ceļu, veidot savu dzīvi pēc saviem uzskatiem. Vai tas nav fantastiski? Tomēr viņš arī piebilst, ka šī brīvība nes līdzi ļoti lielu atbildību. Lai arī mēs varam izvēlēties visu – no karjeras līdz attiecībām – tas nenozīmē, ka viss būs viegli vai bez sekām. Katrs solis ir atbildība.
Bet šeit ir triks: brīvība var būt biedējoša. Ir viegli justies zaudētam, it īpaši, kad dzīve šķiet haotiska vai mēs nezina, kādēļ vispār esam šeit. Un tieši tajā brīdī Satrs saka: „Tā ir tava dzīve, tava izvēle un tava jēga.”
2. Dzīves bezjēdzīgums – iespēja radīt savu jēgu
Ja dzīve nav iepriekš sagatavota, mēs paši esam atbildīgi par tās piepildījumu. Un tas ir lielisks, bet arī sarežģīts uzdevums. Satrs apgalvoja, ka dzīve sākas no tā, ka mēs apzināmies tās „bezjēdzīgumu”. Kā tāds... tīrs audekls. Sākumā šķiet, ka dzīve ir tikai nejauši apstākļi, šķēršļi, kļūdas. Bet tieši šī izpratne par dzīves tukšumu ļauj mums radīt kaut ko patiesi nozīmīgu.
Viens no slavenākajiem Satra izteikumiem ir: „Dzīve nav jēga pati par sevi. Tā ir jāveido.” Nevienam nav paredzēta „pareizā” dzīve vai pareizais ceļš. Un tas, manuprāt, ir lieliski! Mēs varam izvēlēties un radīt to, ko vēlamies. Šī brīvība ir brīnums, bet arī izaicinājums.
3. Ciešanas kā iespēja izaugsmei
Satrs arī rakstīja par ciešanām, un tas nav tikai pesimisms. Ciešanas ir dabiska dzīves daļa, un Satra skatījumā tās ir pilnīgi neatņemama mūsu eksistences sastāvdaļa. Dzīvē būs grūtības, vilšanās, neveiksmes. Taču Satrs uzsvēra, ka tieši šajās situācijās mēs varam atrast veidu, kā radīt savu jēgu. Dažreiz tieši ciešanās mēs atklājam, kas patiesi ir svarīgi, un kas ir tās lietas, kas mums palīdz izdzīvot.
4. Dzīve ir process, nevis galamērķis
Satrs nenovērtēja dzīvi tikai kā „nobeigumu”. Viņš uzskatīja, ka mūsu eksistence nav noslēgta ar kādu mērķi, ko varam sasniegt vai piepildīt. Dzīve ir nebeidzams process, kurā mēs, katru dienu, veidojam savu jēgu. Katrs lēmums, katra izvēle, pat katrs jautājums, ko uzdodam sev, ir daļa no šī nepārtraukta ceļa.
Noslēgumā – mēs visi veidojam savu dzīvi
Ja mēs izmantojam Satra filozofiju savā ikdienā, mēs varam kļūt brīvāki un atbildīgāki. Ja dzīve nav „norakstīta” kādā debesīs, mēs varam to radīt paši. Un tas ir gan biedējoši, gan izskaidrojami skaisti.
Viena lieta ir skaidra – dzīve ir mūsos pašos. Tā ir mūsu atbildība, mūsu izvēles, mūsu centieni un mūsu nebeidzamā meklēšana. Un visbeidzot – varbūt dzīves jēga ir tieši šajā meklēšanā.