Strādnieku forums

Fear of missing out: A brief overview of origin, theoretical underpinnings and relationship with mental health
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8283615/

Fear of missing out (FoMO) is a unique term introduced in 2004 to describe a phenomenon observed on social networking sites. FoMO includes two processes; firstly, perception of missing out, followed up with a compulsive behavior to maintain these social connections. We are interested in understanding the complex construct of FoMO and its relations to the need to belong and form stable interpersonal relationships. It is associated with a range of negative life experiences and feelings, due to it being considered a problematic attachment to social media. We have provided a general review of the literature and have summarized the findings in relation to mental health, social functioning, sleep, academic performance and productivity, neuro-developmental disorders, and physical well-being. We have also discussed the treatment options available for FoMo based on cognitive behavior therapy. It imperative that new findings on FoMO are communicated to the clinical community as it has diagnostic implications and could be a confounding variable in those who do not respond to treatment as usual.

Bailes nepalaist garām (FoMO) ir unikāls termins, kas ieviests 2004. gadā, lai aprakstītu sociālo tīklu vietnēs novēroto fenomenu. FoMO ietver divus procesus; pirmkārt, izlaišanas uztvere, kam seko kompulsīva uzvedība, lai saglabātu šos sociālos sakarus. Mēs esam ieinteresēti izprast FoMO sarežģīto konstrukciju un tās attiecības ar nepieciešamību piederēt un veidot stabilas starppersonu attiecības. Tas ir saistīts ar virkni negatīvas dzīves pieredzes un jūtu, jo tā tiek uzskatīta par problemātisku piesaisti sociālajiem medijiem. Mēs esam snieguši vispārīgu literatūras pārskatu un apkopojuši secinājumus saistībā ar garīgo veselību, sociālo darbību, miegu, akadēmisko sniegumu un produktivitāti, neiro-attīstības traucējumiem un fizisko labklājību. Mēs esam arī apsprieduši FoMo pieejamās ārstēšanas iespējas, pamatojoties uz kognitīvās uzvedības terapiju. Jaunie atklājumi par FoMO ir obligāti jāpaziņo klīniskajai sabiedrībai, jo tam ir diagnostiskas sekas un tas var būt mulsinošs mainīgais tiem, kuri nereaģē uz ārstēšanu kā parasti.

Piederības izjūta. 2021. gada personālvadības speciālistu “rūpju bērns”

11.02.2021 / Eiro Personāls

Vai savos uzņēmumos esat pamanījuši, ka darbinieki, kas lielāko daļu laika pavada attālināti, arvien vairāk sāk stāstīt par nošķirtības izjūtu, neziņu, kas notiek uzņēmumā, izjūtu, ka trūkst kolēģu ierastā atbalsta? Šodien pat kandidāts, kas jau pusgadu strādā jaunā darba vietā, stāstīja, ka tuvākos kolēģus ir redzējis tieši divas reizes, sacīdams to ar it kā smaidu, un tomēr ne pārāk priecīgu intonāciju.

2020. gada beigās veikts apjomīgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 11,800 dalībnieku, un tika konstatēts, ka tieši piederības izjūta šobrīd ir visspēcīgākais darbinieku iesaistes virzītājspēks, apsteidzot tādus tipiskus dzinuļus kā autonomijas izjūta, uzticēšanās no vadības puses, iespēja gūt karjeras izaugsmi. 2021. gadā, visticamāk, ka šī vēlme pēc piederības ne tikai pieaugs, bet pilnībā pārveidos darbinieku pieredzi.

Šeit ir sīkāk aplūkots, ko tas nozīmē – piederēt grupai (uzņēmumam, kolektīvam), kas vada piederību un kā veicināt piederības izjūtu organizācijā.


Kas tad īsti ir piederības izjūta?

Tāpat kā ēdiens un pajumte, arī piederība ir cilvēka pamatvajadzība. Tā simbolizē saikni ar noteiktiem cilvēkiem vai vietu. Nedrošības vidē (lasi: pandēmijas skartā pasaulē) darbinieku piederības izjūta var būt pat teju vienīgais enkurs, kas satur organizāciju kopā kā vienotu veselumu. Un arī otrādi – daudziem no mums mūsu saikne ar savu darbu un kolēģiem ir bijusi kā patvērums vai drošības izjūtas nesējs.

Mēs visi zinām, kāda ir sajūta piederēt noteiktai grupai vai iekļauties tajā – sajūta, ka esi “savējais”, kas atbilst mūsu pamatvajadzībai veidot un uzturēt spēcīgas, stabilas savstarpējās attiecības ar citiem.

Un tieši šī spēcīgā fundamenta dēļ piederība ir cieši saistīta arī ar iesaisti darba vidē. Saskaņā ar iepriekš minēto pētījumu tikai 20% darbinieku, kuri uzskata, ka viņi nav piederīgi organizācijai, ir iesaistīti darbā salīdzinājumā ar 91% to darbinieku, kas jūtas piederīgi. Piederības izjūta ne tikai apmierina darbinieku pamatvajadzības; tā iedvesmo darīt darbu labāk un veicina uzņēmējdarbības rezultātus.
http://www.eiropersonals.lv/aktualitate ... upju-berns