Žils Delēzs un Fēlikss Gvatari

[LvSnor]

Žils Delēzs (Gilles Deleuze, 1925–1995)

Biogrāfija

• Franču filozofs, Parīzes universitātes profesors.

• Studēja Sorbonnā, agrīni interesējās par Spinozu, Nīči, Bergsonu un Hēliju.

• Rakstīja par literatūru, mākslu, kino, psihiatriju, filozofiju.

• Līdz 60. gadiem pazīstams ar individuāliem darbiem, vēlāk sāka sadarbību ar Fēliksu Gvatari.

• 1995. gadā izdarīja pašnāvību, smagi slimojot ar plaušu slimību.

Galvenās tēmas un atziņas

• “Atšķirība un atkārtojums” (1968): pētījums par to, kā atšķirība nav reducējama uz identitāti; viņam būtiska ir radīšana, nevis reprodukcija.

• Filosofija un māksla: māksla un kino atklāj domāšanas jaunas iespējas (piemēram, grāmatas "Cinema 1" un "Cinema 2").

• Pluralitāte, process, virzība: viņš pretojās stabilām kategorijām un binaritātēm, uzsvēra daudzveidību un nepārtrauktu kustību.

---
Fēlikss Gvatari (Félix Guattari, 1930–1992)

Biogrāfija

• Franču psihoanalītiķis, filozofs, aktīvists.

• Strādāja pie psihiatra Žana Urija La Bordas klīnikā, kur praktizēja kolektīvas terapijas un antipsihiatrijas metodes.

• Iesaistījās 1968. gada studentu un strādnieku protestos.

• Mazāk akadēmisks par Delēzu, vairāk iesaistījies praksē, politikā un aktīvismā.

Galvenās tēmas un atziņas

• Antipsihiatrija: kritizēja tradicionālo psihoanalīzi un institucionālo psihiatrisko praksi.

• Politiskā domāšana: vēlējās sapīt psiholoģiju ar sabiedrības struktūrām un politisko darbību.

• Ekosofija: vēlākajos darbos uzsvēra vides, sabiedrības un psihes saikni.

---
Kopīgie darbi un idejas (Delēzs + Gvatari)
Viņi visvairāk pazīstami ar divām grāmatām:

1. “Pretējā psihoanalīze” (Anti-Oedipus, 1972)

• Kritika Freida psihoanalīzei un Oidipa kompleksam.

• Cilvēka vēlme nav trūkuma radīta, bet produktīva, radoša.

• Sabiedrība un kapitālisms strukturē mūsu vēlmes.

2.“Tūkstoš plato” (A Thousand Plateaus, 1980)

• Slavenais jēdziens “rizoma” — domāšana kā tīkls, nevis hierarhiska koka struktūra.

• Pētī politiku, kultūru, valodu, bioloģiju caur daudzveidīgiem savienojumiem.

• Uzsvars uz procesiem, plūsmām, nevis fiksētām struktūrām.

Kopīgās atziņas

• Vēlme ir produktīva, nevis represēta.

• Domāšanai nav centra — rizomātiska pieeja.

• Pretstatā klasiskām struktūrām (Oidips, valsts, kapitālisms) viņi izceļ haotisku, bet radošu kustību.

• Filozofija nav abstrakta disciplīna, bet instruments jaunu dzīves un sabiedrības formu radīšanai.

[LvSnor]

Žils Delēzs (Gilles Deleuze, 1925–1995) un Fēlikss Gatari (Félix Guattari, 1930–1992) bija franču filozofi, kuru sadarbība radīja vienus no nozīmīgākajiem 20. gs. beigu kontinentālās filozofijas darbiem. Viņu kopdarbi apvieno filozofiju, psihoanalīzi, politiku, literatūru un zinātni, radot unikālu un bieži grūti klasificējamu domas sistēmu.

---

### Galvenie kopdarbi

1. **„Anti-Eidips“ (L’Anti-Œdipe, 1972)**

* Pirmais no diviem sējumiem **„Kapitālisms un šizofrēnija“ (Capitalisme et Schizophrénie)**.
* Kritika Freida psihoanalīzei un marksismam.
* Ievieš jēdzienu ** "vēlmju mašīnas" (machines désirantes) ** — cilvēka vēlmes nav trūkuma izpausme, bet produktīvs spēks, kas ražo realitāti.
* Šizofrēniķis tiek pasniegts kā metaforisks tēls brīvai, nepakļautai domai pretstatā sabiedrības represijām.

2. **„Tūkstoš plato“ (Mille Plateaux, 1980)**

* Otrais sējums no „Kapitālisma un šizofrēnijas“.
* Teksts strukturēts kā savstarpēji saistītu, bet patstāvīgu „plato“ (tematisku virsmu) kopums.
* Ievieš un attīsta daudzus pazīstamus jēdzienus:

* **Rizoma (rhizome)** — nedeterminēta, horizontāla struktūra bez centra (pretstats hierarhijai).
* **Teritorializācija / deteriotializācija** — kā idejas, prakses vai identitātes pārvietojas, transformējas un zaudē robežas.
* **Assemblage (agencement)** — tīkls, kurā lietas, cilvēki, idejas un spēki mijiedarbojas bez stabilas struktūras.

---

### Citas nozīmīgas Delēza un Gvatarī idejas

* **„Kritika un klīnika“** (Deleuze) — par literatūru kā eksperimentālu domas formu.
* **„Kas ir filozofija?“ (Qu’est-ce que la philosophie?, 1991)** — viņu pēdējais kopdarbs.

* Filozofijas uzdevums: **radīt jēdzienus** (nevis atspoguļot realitāti).
* Māksla un zinātne arī rada pasaules formas, bet katra savā valodā.

[LvSnor]

Žils **Delēzs (Gilles Deleuze)** bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta franču filozofiem, kurš attīstīja oriģinālu, radošu un bieži pretrunīgu domāšanas veidu, apvienojot filozofiju ar literatūru, mākslu, kino un zinātni.
Lai gan viņš ir plaši pazīstams ar saviem kopdarbiem ar Fēliksu Gatarī, viņa **individuālie darbi** ir tikpat nozīmīgi un nepieciešami, lai saprastu viņa filozofisko sistēmu.

---

## Galvenie Delēza individuālie darbi

### 1. **„Empīrisms un subjekts“ (Empirisme et subjectivité, 1953)**

* Par Deividu Hjūmu un subjekta rašanos no pieredzes.
* Jau šeit parādās Delēza interese par **procesiem, nevis struktūrām** — kā subjekts „top“, nevis „ir“.

---

### 2. **„Nīče un filozofija“ (Nietzsche et la philosophie, 1962)**

* Viens no viņa pazīstamākajiem agrīnajiem darbiem.
* Nīče tiek interpretēts nevis kā morāles kritiķis, bet kā **dzīves afirmācijas filozofs**.
* Ievieš jēdzienus **“gribas pie varas”** un **“mūžīgā atgriešanās”** kā pozitīvas radīšanas spēkus.
* Šis darbs būtiski ietekmēja poststrukturalismu.

---

### 3. ** "Nokrāsa: Spinozas praktiskā filozofija" (Spinoza et le problème de l’expression / Spinoza – Philosophie pratique, 1968, 1981)**

* Delēzs redz Spinozu kā ** "filozofijas Kristus figūru" ** — maksimāli konsekventu domātāju par imanenci.
* Ievieš jēdzienu ** "afekts" (affect)** kā būtisku spēku ķermeniskajās un domājošajās būtnēs.
* Uzsver **imanences plānu** – realitāti bez transcendentām kategorijām.

---

### 4. **„Atšķirība un atkārtojums“ (Différence et répétition, 1968)**

* Viens no viņa sarežģītākajiem un centrālākajiem filozofiskajiem darbiem.
* Pretstatā klasiskajai filozofijai, kas balstās uz identitāti, Delēzs apgalvo:
→ **Atšķirība ir primāra**, identitāte rodas vēlāk.
* Izstrādā jaunu ontoloģiju, kur **atkārtojums** nav vienkārša kopēšana, bet **radošs process**, kas rada jaunu.

---

### 5. ** "Kino 1: Attēls-laiks" un "Kino 2: Attēls-kustība" (Cinéma 1 & 2, 1983–1985)**

* Filozofiska teorija par kino, nevis tikai filmu analīze.
* Kino ir domāšanas forma, kas ļauj „redzēt laiku tieši“.
* Ievieš jēdzienus **attēls-kustība** un **attēls-laiks**, kas sasaista filozofiju ar Bergsona laika teoriju.

---

### 6. **„Francisa Bēkona loģika – sajūta“ (Francis Bacon: Logique de la sensation, 1981)**

* Analīze par gleznotāju Francisu Bēkonu.
* Attīsta ideju, ka māksla **rada sajūtas** (sensations), nevis reprezentē priekšmetus.
* Savieno filozofiju, estētiku un afektu teoriju.

---

### 7. **„Kritika un klīnika“ (Critique et clinique, 1993)**

* Eseju krājums par literatūru (Kafka, Melvils, Prousts u.c.).
* Literatūra kā **teritorijas pārrakstīšana** un **valodas pārkāpums**, nevis tikai estētika.

---

## Kopsavilkums – Delēza filozofijas galvenās līnijas

| Tēma | Raksturojums |
| ------------------- | ----------------------------------------------------------------------------------------------------- |
| **Iemanence** | Realitāte nav pakārtota kādai „augstākai“ patiesībai; viss notiek uz viena līmeņa – imanences plaknē. |
| **Atšķirība** | Primārais realitātē – atšķirības un kustība, nevis identiskas formas. |
| **Procesualitāte** | Subjekts, doma, sabiedrība – viss ir „procesā“, nevis statisks. |
| **Radīšana** | Filozofijas uzdevums ir **radīt jēdzienus**, nevis interpretēt esošos. |
| **Afekts un vēlme** | Spēki, kas rada pasauli – ne tikai psiholoģiski, bet ontoloģiski. |

---