(angļu valodā), Robera METSOLA, Eiropas Parlamenta prezidente Šodien ar mums ir Itālijas premjerministrs Mario Dragi. Premjerministr, ļaujiet man sākt ar pateicību par to, ka pieņēmāt mūsu uzaicinājumu uzstāties Eiropas Parlamentā mūsu debašu “Šī ir Eiropa” ietvaros, kur kopā ar Eiropas līderiem mēs apspriežam mūsu kopīgo darba kārtību Eiropas nākotnei. Mēs zinām, dārgie kolēģi, premjerministrs Dragi ir apņēmīgs eiropietis, kurš kā Eiropas Centrālās bankas prezidents jau ir izvedis eirozonu no krīzes, kas varēja nopietni apdraudēt mūsu monetāro savienību.
Lielā mērā pateicoties jūsu vīzijai, apņēmībai un nelokāmajai rokai, mēs tikām cauri. Jūs devāt pārliecību mūsu iedzīvotājiem un bankām. Un man nav šaubu, ka mēs varam paļauties uz jūsu zināšanām, jo Eiropa atkal saskaras ar cita veida izaicinājumiem. Taču ir arī tādi, kas ir tikpat eksistenciāli. Pēc Krievijas armijas nelikumīgā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā Eiropa saskaras ar vēl vienu brīdi, kas būs vajadzīgs. Mēs esam redzējuši vēl nepieredzētu Eiropas koordināciju, solidaritāti un vienotību cīņā pret šo karu. Un tam ir jāpaliek par mūsu turpmāko plānu, vai tas būtu par turpmākām sankcijām, palīdzības sūtīšanu Ukrainai, atbrīvošanos no enerģētiskās atkarības no Kremļa, palīdzību miljoniem cilvēku, kas ir spiesti bēgt, vai jaunas drošības un aizsardzības savienības veidošanu.
Tātad, premjerministr, jūs vadījāt savu valsti cauri vissmagākajiem laikiem, izejot no pandēmijas stiprāka. Mēs zinām, ka mums ir jāņem vērā gūtā pieredze un jānodrošina nepieciešamā elastība, lai rūpētos par saviem iedzīvotājiem. Mums ir jāveido sava nākotne ilgtspējīgā veidā, kas aizsargā nākamo paaudzi. Un mēs to varam izdarīt. Un es zinu, ka mēs vērsīsimies pie jums pēc turpmākās rīcības. Premjerministr, ļaujiet man arī pateikties Itālijai un Itālijas tautai par jūsu vadību migrācijas jautājumā Vidusjūras reģionā. Jūs esat uzņēmies jums uzticēto atbildību, izmantojot humānu un uz vērtībām balstītu pieeju, un tagad mums ir jānodrošina turpmākā rīcība, lai Itālija un citas valstis nejustos vienas.
Nākamnedēļ Eiropas dienā mēs saņemsim konferences par Eiropas nākotni secinājumus. Mūsu pienākums būs uzklausīt un rīkoties. Un, reaģējot uz cilvēku prasībām pēc politikas izmaiņām veselības, klimata, drošības un citās jomās, nevienam ierosinājumam par izmaiņām nevajadzētu būt liegtam. Jo, ja ne tagad, tad kad? Vārds, prezident.

Mario DRAGHI, Itālijas premjerministrs

Prezident Metsola, Eiropas Parlamenta deputāti, pilsoņi. Man ir liels prieks atrasties šeit, Eiropas demokrātijas sirdī un šūpulī. Ļaujiet man sākt, godinot Deivida Sasones piemiņu, kurš bija Eiropas Parlamenta prezidents grūtos gados.
Pandēmijas laikā Parlaments turpināja tikties, lai apspriestu un pieņemtu lēmumus. Tas parāda tā institucionālo vitalitāti un liecina par Sasoli kunga vadību. Viņš nekad nepārstāja strādāt pie jauna cerības projekta, kā viņš to nosauca savā pēdējā runā Eiropadomē. Viņš strādāja pie Eiropas, kas ievieš inovācijas, aizsargā un izglīto. Un šī Eiropas vīzija šodien ir nepieciešamāka nekā jebkad agrāk. Es vēlētos pateikties prezidentei Metsolai un jums visiem par jūsu ieguldījumu šīs idejas virzīšanā katru dienu.
Karš Ukrainā nozīmē, ka Eiropa saskaras ar vienu no lielākajām krīzēm tās vēsturē. Tā ir drošības, humanitārā, enerģētikas un ekonomiskā krīze vienā. Turklāt mūsu valstis joprojām cīnās ar sekām, ko izraisījusi lielākā veselības krīze pēdējo 100 gadu laikā. Eiropas reakcija uz pandēmiju bija efektīva un drosmīga. Zinātniskie pētījumi ļāva mums nepieredzēti ātri izstrādāt vakcīnas, kas novērsa inficēšanos un mazināja slimības smagumu. Mēs organizējām iespaidīgāko vakcinācijas kampaņu nesenajā vēsturē, kas ļāva mums glābt dzīvības, atgriezt bērnus skolā un atdzīvināt mūsu ekonomiku.

Mēs pieņēmām Next Generation EU — pirmo lielo Eiropas atjaunošanas projektu, kas finansēts ar visu iedzīvotāju iemaksām, lai risinātu katras dalībvalsts īpašās vajadzības atsevišķi. Šī apņēmība un gatavība rīkoties, šis solidaritātes gars — tiem ir jābūt tiem, kas mūs vada izaicinājumos, ar kuriem mēs tagad saskaramies. Institūcijas, ko mūsu priekšgājēji ir izveidojuši gadu desmitiem, ir labi kalpojušas Eiropas pilsoņiem, taču tās nav piemērotas mūsdienu situācijai.