Partija aicina



A. Serdants

Latvijas sociāldemokrātija pašlaik aicina visus strādniekus stāties partijas biedru rindās, lai stiprinātu organizētās strādnieku šķiras spēkus cīņā par sociālismu.
Bet, varbūt, tas ir lieki? Varbūt ir diezgan, ja savu strādniecisko pārliecību pierādām nododot tikai savas balsis par partijas ierosinājumiem, vēlot sabiedriskās iestādēs tās pārstāvjus? “Partijas cilvēks”, “profesionālais politiķis” — šie vārdi vien jau dažu labu atbaida, varbūt iztikt bez tā? —
Nē, pienācis laiks, kad šāda veida šaubām jāpārvelk strīpa. Demokrātiskā valstī katram ne tikai tiesība, bet pienākums būt par savas šķiras organizācijas locekli.
Tikai tad būs iespējams iegūt noteiktu pārskatu par sabiedrisko spēku samēriem, tikai tad vēlēšanu aģitācija un “balsu zvejošana” asu sabiedrisko cīņu periodos būs lieka.

Turpināt lasīt “Partija aicina”

Arodbiedrības rosina minimālo algu nākamgad celt vismaz līdz 835 eiro mēnesī

Rīga, 1. maijs, LETA. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina minimālo algu 2027. gadā celt vismaz par 55 eiro – līdz 835 eiro mēnesī.

LBAS atgādina, ka no šī gada Latvijā noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 780 eiro. Tāpat no šī gada par 40 eiro pieaudzis arī neapliekamais minimums – no 510 līdz 550 eiro mēnesī.

Arodbiedrības norāda, ka, sākot ar 2025. gadu, minimālā alga Latvijā tiek noteikta, vadoties pēc Ministru kabineta regulējuma, kas paredz, ka minimālajai algai Latvijā būtu jāveido 46% no iepriekšējā gada vidējās darba samaksas valstī. Tomēr 2024. gadā ar Finanšu ministriju iezīmētais minimālās darba algas izaugsmes grafiks patlaban atpaliekot no pārējo algu pieauguma tempa, uzsver LBAS. To apliecinot arī Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums “Par minimālās algas situāciju 2026. gadā”, kas šonedēļ skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē sociālo partneru pārrunās.

LBAS ieskatā būtiski ņemt vērā, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu minimālās algas atsauces vērtība pret vidējo darba samaksu ir noteikta proporcionāli augstāka nekā Latvijā un Latvijā darba samaksas līmenis ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm, norāda arodbiedrības.

LBAS vērtē, ka 2026. gadā Lietuvā un Igaunijā minimālās algas saņēmējs, iegādājoties preces un pakalpojumus, ir attiecīgi par 23% un 8,5% pirktspējīgāks nekā Latvijā.

Arodbiedrības arī apgalvo, ka minimālā alga vienmēr jāskata kopsakarībā ar neapliekamo minimumu, un sagaida izvērstas pārrunas, lai noteiktu adekvātu minimālās algas un neapliekamā minimuma līmeni 2027. gadam.

Tāpat LBAS norāda uz nepieciešamību pārskatīt un paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām, uzsverot, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir kritisks atbalsts ģimenēm, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Sociālais federālisms

Kāpēc Eiropai ir nepieciešams jauns sociālais federālisms

Impērijām piesavinoties resursus un atmetot starptautiskās tiesības, ES ir jāveido jauns sociālais federālisms vai jākļūst par vasali.

Etienne Balibar , Justine Lacroix , Dominique Méda , Thomas Piketty , Katharina Pistor , Guillaume Sacriste , Antoine Vouchez un Džonatans Vaits

2026. gada 29. janvāris

Esam iegājuši jaunā laikmetā. Protams, ir grūti paredzēt, kā izskatīsies jaunā pasaule. Taču dažas tendences ir nepārprotamas. Nikolasa Maduro nolaupīšana un Donalda Trampa vēlme atņemt Venecuēlas naftas resursus, tāpat kā draudi, kas vērsti pret Grenlandi, nav atsevišķi akti. Tie jau ir daļa no darbību un paziņojumu virknes, kas, šķiet, iezīmē ilgstošu un dziļu mūsu pasaules sistēmas pārveidi.

Mēs neapšaubāmi ieejam jaunā impērisko iekarojumu fāzē un tajā, ko ekonomists Arno Orēns ir nosaucis par “ierobežotības kapitālismu”, ko raksturo pieaugoša sāncensība starp lielvarām par resursu (finanšu, dabas, darbaspēka utt.) piesavināšanos. Cik ilgi?

Turpināt lasīt “Sociālais federālisms”

“Vai tagadējā dzīves kārtība ir attaisnojama?”

Vai tagadējā dzīves kārtība ir attaisnojama?

Ja mēs salīdzinām tagadējo latviešu dzīves kārtību ar dzīves kārtību pagānu laikos, tad jāatzīst, ka pēdējā bij labāka, jo pie viņas ļaužu vairākums netika tik briesmīgi apspiests, kalpināts, izsūkts un nicināts no ļaužu mazākuma, no visādiem dienas zagļiem, sliņķiem, veltēžiem, netikļiem, neģēļiem un citiem ļaundariem kā pie tagadējās dzīves kārtības.

/E. Veidenbaums “Gabals iz tautsaimniecības”/

1. Par pagāniskajiem laikiem

  • Mūsu priekšstati par “latviešu dzīves kārtību” pirms kristietības lielā mērā balstās uz fragmentāriem avotiem un interpretācijām.
  • Daudzviet tiešām bija vairāk kopieniska dzīve, saimniecības balstījās uz radu saimēm, katram bija sava vieta un pienākumi.
  • Tomēr arī tad pastāvēja nevienlīdzība, karadarbība, atkarības formas (piemēram, verdzība Baltu sabiedrībās netika izslēgta).

2. Par tagadējo dzīves kārtību

  • Modernā sabiedrība nodrošina tiesības, izglītību, veselības aprūpi, tehnoloģijas un iespējas, kas agrāk nebija iedomājamas.
  • Vienlaikus kapitālistiskā sistēma bieži rada nevienlīdzību un sajūtu, ka “mazākums dzīvo uz vairākuma rēķina”. Šī sajūta par elites atrautību un netaisnīgumu ir ļoti sena — tā atkārtojas dažādos laikmetos.

3. Vai tagadējā kārtība ir attaisnojama?
Tas atkarīgs no skatījuma:

  • No utilitāra aspekta: tā dod vairāk materiālā komforta un ilgāku mūžu nekā jebkad iepriekš.
  • No ētiskā aspekta: daudzus šodienas sociālos mehānismus (nevienlīdzību, ekonomisko spiedienu, sabiedrības šķelšanos) ir grūti attaisnot, jo tie rada sajūtu, ka vairākums kalpo mazākuma interesēm.

Var teikt, ka tagadējā dzīves kārtība nav “galējais labums”, bet tā ir viena no attīstības stadijām. Katrs laikmets nāk ar saviem plusiem un savām netaisnībām.

“Šī ir Eiropa” – Debates ar Itālijas premjerministru Mario Dragi

(angļu valodā), Robera METSOLA, Eiropas Parlamenta prezidente Šodien ar mums ir Itālijas premjerministrs Mario Dragi. Premjerministr, ļaujiet man sākt ar pateicību par to, ka pieņēmāt mūsu uzaicinājumu uzstāties Eiropas Parlamentā mūsu debašu “Šī ir Eiropa” ietvaros, kur kopā ar Eiropas līderiem mēs apspriežam mūsu kopīgo darba kārtību Eiropas nākotnei. Mēs zinām, dārgie kolēģi, premjerministrs Dragi ir apņēmīgs eiropietis, kurš kā Eiropas Centrālās bankas prezidents jau ir izvedis eirozonu no krīzes, kas varēja nopietni apdraudēt mūsu monetāro savienību.
Lielā mērā pateicoties jūsu vīzijai, apņēmībai un nelokāmajai rokai, mēs tikām cauri. Jūs devāt pārliecību mūsu iedzīvotājiem un bankām. Un man nav šaubu, ka mēs varam paļauties uz jūsu zināšanām, jo Eiropa atkal saskaras ar cita veida izaicinājumiem. Taču ir arī tādi, kas ir tikpat eksistenciāli. Pēc Krievijas armijas nelikumīgā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā Eiropa saskaras ar vēl vienu brīdi, kas būs vajadzīgs. Mēs esam redzējuši vēl nepieredzētu Eiropas koordināciju, solidaritāti un vienotību cīņā pret šo karu. Un tam ir jāpaliek par mūsu turpmāko plānu, vai tas būtu par turpmākām sankcijām, palīdzības sūtīšanu Ukrainai, atbrīvošanos no enerģētiskās atkarības no Kremļa, palīdzību miljoniem cilvēku, kas ir spiesti bēgt, vai jaunas drošības un aizsardzības savienības veidošanu.
Tātad, premjerministr, jūs vadījāt savu valsti cauri vissmagākajiem laikiem, izejot no pandēmijas stiprāka. Mēs zinām, ka mums ir jāņem vērā gūtā pieredze un jānodrošina nepieciešamā elastība, lai rūpētos par saviem iedzīvotājiem. Mums ir jāveido sava nākotne ilgtspējīgā veidā, kas aizsargā nākamo paaudzi. Un mēs to varam izdarīt. Un es zinu, ka mēs vērsīsimies pie jums pēc turpmākās rīcības. Premjerministr, ļaujiet man arī pateikties Itālijai un Itālijas tautai par jūsu vadību migrācijas jautājumā Vidusjūras reģionā. Jūs esat uzņēmies jums uzticēto atbildību, izmantojot humānu un uz vērtībām balstītu pieeju, un tagad mums ir jānodrošina turpmākā rīcība, lai Itālija un citas valstis nejustos vienas.
Nākamnedēļ Eiropas dienā mēs saņemsim konferences par Eiropas nākotni secinājumus. Mūsu pienākums būs uzklausīt un rīkoties. Un, reaģējot uz cilvēku prasībām pēc politikas izmaiņām veselības, klimata, drošības un citās jomās, nevienam ierosinājumam par izmaiņām nevajadzētu būt liegtam. Jo, ja ne tagad, tad kad? Vārds, prezident.

Mario DRAGHI, Itālijas premjerministrs

Prezident Metsola, Eiropas Parlamenta deputāti, pilsoņi. Man ir liels prieks atrasties šeit, Eiropas demokrātijas sirdī un šūpulī. Ļaujiet man sākt, godinot Deivida Sasones piemiņu, kurš bija Eiropas Parlamenta prezidents grūtos gados.
Pandēmijas laikā Parlaments turpināja tikties, lai apspriestu un pieņemtu lēmumus. Tas parāda tā institucionālo vitalitāti un liecina par Sasoli kunga vadību. Viņš nekad nepārstāja strādāt pie jauna cerības projekta, kā viņš to nosauca savā pēdējā runā Eiropadomē. Viņš strādāja pie Eiropas, kas ievieš inovācijas, aizsargā un izglīto. Un šī Eiropas vīzija šodien ir nepieciešamāka nekā jebkad agrāk. Es vēlētos pateikties prezidentei Metsolai un jums visiem par jūsu ieguldījumu šīs idejas virzīšanā katru dienu.
Karš Ukrainā nozīmē, ka Eiropa saskaras ar vienu no lielākajām krīzēm tās vēsturē. Tā ir drošības, humanitārā, enerģētikas un ekonomiskā krīze vienā. Turklāt mūsu valstis joprojām cīnās ar sekām, ko izraisījusi lielākā veselības krīze pēdējo 100 gadu laikā. Eiropas reakcija uz pandēmiju bija efektīva un drosmīga. Zinātniskie pētījumi ļāva mums nepieredzēti ātri izstrādāt vakcīnas, kas novērsa inficēšanos un mazināja slimības smagumu. Mēs organizējām iespaidīgāko vakcinācijas kampaņu nesenajā vēsturē, kas ļāva mums glābt dzīvības, atgriezt bērnus skolā un atdzīvināt mūsu ekonomiku.


Mēs pieņēmām Next Generation EU — pirmo lielo Eiropas atjaunošanas projektu, kas finansēts ar visu iedzīvotāju iemaksām, lai risinātu katras dalībvalsts īpašās vajadzības atsevišķi. Šī apņēmība un gatavība rīkoties, šis solidaritātes gars — tiem ir jābūt tiem, kas mūs vada izaicinājumos, ar kuriem mēs tagad saskaramies. Institūcijas, ko mūsu priekšgājēji ir izveidojuši gadu desmitiem, ir labi kalpojušas Eiropas pilsoņiem, taču tās nav piemērotas mūsdienu situācijai.

Turpināt lasīt ““Šī ir Eiropa” – Debates ar Itālijas premjerministru Mario Dragi”

“Skepticisms darbībā pārveido”

Mario Dragi uzruna Rimini 2025

Gadiem ilgi Eiropas Savienība uzskatīja, ka tās ekonomiskā dimensija ar 450 miljoniem patērētāju nes sev līdzi ģeopolitisko varu un starptautiskās tirdzniecības attiecības. Šis gads paliks atmiņā kā gads, kad šī ilūzija izgaisa.

Mums ir nācies samierināties ar tarifiem, ko noteica mūsu lielākais tirdzniecības partneris un ilggadējais sabiedrotais — Amerikas Savienotās Valstis. Šī pati sabiedrotā ir spiedusi mūs palielināt militāros izdevumus — lēmumu, ko, iespējams, mums vajadzēja pieņemt jebkurā gadījumā, taču veidos un formās, kas, visticamāk, neatspoguļo Eiropas intereses. Eiropas Savienība, neskatoties uz to, ka tā ir devusi vislielāko ieguldījumu karā Ukrainā un ir visvairāk ieinteresēta taisnīgā mierā, līdz šim miera sarunās ir spēlējusi relatīvi marginālu lomu.

Tikmēr Ķīna ir atklāti atbalstījusi Krievijas kara centienus, vienlaikus paplašinot savu rūpniecisko jaudu, lai pārdotu pārpalikušo produkciju Eiropā, tagad, kad piekļuvi Amerikas tirgum ierobežo jauni valdības noteiktie šķēršļi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Eiropas protestiem ir bijusi neliela ietekme: Ķīna ir skaidri pateikusi, ka neuzskata Eiropu par līdzvērtīgu partneri un izmanto savu retzemju metālu kontroli, lai padarītu mūsu atkarību arvien saistošāku.

Eiropa arī vēroja, kā tika bombardētas Irānas kodolobjekti un pastiprinājās slaktiņš Gazā. Šie notikumi sagrāva jebkādu ilūziju, ka ekonomiskā vara vien varētu nodrošināt jebkāda veida ģeopolitisku varu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka skepticisms pret Eiropu ir sasniedzis jaunus augstumus. Taču ir svarīgi jautāt, par ko īsti ir šī skepticisma būtība.

Turpināt lasīt ““Skepticisms darbībā pārveido””

Protestējot pret jauno ofensīvu, Izraēlā aicina uz streiku

Paula Koškina(LTV ārzemju ziņu redaktore)

Grupas, kas pārstāv ķīlnieku, nogalināto karavīru un 2023. gada 7. oktobra “Hamās” slaktiņa upuru ģimenes, aicina Izraēlā rīkot vispārēju streiku nākamsvētdien, tādējādi protestējot pret kara turpināšanos un valdības plānu militāri pārņemt Gazas pilsētu.

Daudzi nobažījušies, ka plānotās operācijas varētu maksāt atlikušo ķīlnieku dzīvības, kā arī novest pie jauniem Izraēlas aizsardzības spēku upuriem.

Preses konferencē Telavivā, kas notika iepretim militārajai bāzei, kurā atrodas militārais štābs un Aizsardzības ministrija, organizatori mudināja privātus uzņēmumus, organizācijas, arodbiedrības un visus pilsoņus nākamsvētdien ņemt atvaļinājuma dienu un apturēt ekonomiku.

Uzticība AI sniegtajiem rezultātiem

Uzticība AI sniegtajiem rezultātiem

Uzticība mākslīgā intelekta (AI) ģenerētajai informācijai nav viennozīmīga. AI spēj analizēt datus ar ātrumu un konsekvenci, kas pārsniedz cilvēku iespējas, taču, pretēji tam, AI modeļi bieži var radīt kļūdainu, nepilnīgu vai pat izdomātu (t.s. “halucinētu”) informāciju ar pārliecinošu izteiksmi. Šis risks ir īpaši augsts ģeneratīvajos valodas modeļos, piemēram, ChatGPT vai Google Bard[1][2][3].

Turpināt lasīt “Uzticība AI sniegtajiem rezultātiem”

Sociāldemokrātijas nākotne. (Kā Vācijas SPD var atkal uzvarēt.)

Hennings Mejers 2025. gada 20. jūnijs

Sociāldemokrātija nevar izdzīvot bez vīzijas. SPD ir no jauna jāatklāj savs mērķis un emocionālais spēks.

Olafa Šolca nepopulārās “luksofora” koalīcijas valdības rūgtais gals sagrāva jebkādas īstermiņa cerības uz panākumiem. Taču SPD fundamentālās problēmas sniedzas daudz tālāk par vienām zaudētām vēlēšanām. 2025. gada Vācijas federālās vēlēšanas iezīmēja tikai līdz šim zemāko punktu tendencē, kas turpinās jau vairāk nekā divas desmitgades, un tā neaprobežojas tikai ar Vāciju. Sociāldemokrātija cieš no uzticības zuduma, kas aizsākās 20. gs. deviņdesmitajos gados.

Tobrīd iepriekš spēkā esošā sociāldemokrātiskā programma tika uzskatīta par novecojušu un atmesta. Tas nebija tikai politikas satura maiņa. Mainījās arī veids, kā politika tika saprasta un īstenota. Ambīcijas aktīvi veidot nākotni, vadoties pēc normatīviem priekšstatiem par labāku sabiedrību, nomainīja politikas koncepcija, kuras pamatā bija pagaidu vēlētāju koalīciju veidošana. Mērķis kļuva identificēt konkrētu sociālo grupu uztvertās intereses un pielāgot tām savu pieeju.

Turpināt lasīt “Sociāldemokrātijas nākotne. (Kā Vācijas SPD var atkal uzvarēt.)”

Pašvaldību vēlēšanas 2025. gadā – analīze

Kopējie rezultāti un aktivitāte

vēlēšanas
Vēlēšanu urna

Vēlēšanās norisinājās 2025. gada 7. jūnijā, 43 (nākošgad 42) pašvaldībās. Vēlētāju aktivitāte sasniedza vismaz 47,19 %, kas ir būtiski augstāka nekā 2021. gadā. Politoloģe L. Metla‑Rozentāle norāda, ka šī aktivitāte liecina par “atmodušos pilsonisko apziņu” un demokrātijas veselību.

Turpināt lasīt “Pašvaldību vēlēšanas 2025. gadā – analīze”