Tāpēc mums bija svarīga Kanta definīcija, kas Dievu izvirza kā disjunktīvā siloģisma aprioro principu, ciktāl viss no tā izriet, ierobežojot visas realitātes pilnību (omnitudo realitatis). Kanta humors padara Dievu par siloģisma pavēlnieku
"Anti-edips" Delēzs un Gvatari
[hr]
Šajā atlasē ir apkopoti sarežģīti filozofiski jēdzieni, kas saistīti ar vācu filozofa Imanuela Kanta (Immanuel Kant) domāšanu.
Lūk, galveno jēdzienu paskaidrojums vienkāršos vārdos un ar piemēriem.
Galvenie jēdzieni
1. Visas realitātes pilnība (omnitudo realitatis)
Vienkāršots skaidrojums: Tā ir ideja par pilnīgu, absolūtu realitāti, kas ietver sevī visas iespējamās īpašības, pilnības un esamības. Iedomājieties to kā visu iespējamo īpašību sarakstu visā Visumā.
Kanta pieeja: Kants izmantoja šo jēdzienu kā prāta ideālu (Transcedentālo Ideālu), kas ir mūsu prāta radīts, lai mēs varētu sakārtot savu pieredzi un domāt par visaugstāko, neierobežoto būtni (Dievu).
Piemērs:
Iedomājieties, ka varētu uzskaitīt visu: būt karstam, aukstam, ziedam, gaismai, gudram, ātram, krāsainam.
Dievs šajā kontekstā ir šīs visaptverošās, neierobežotās pilnības summa (omnitudo realitatis). Katra reāla lieta pasaulē ir tikai maza daļa no šīs pilnības.
2. Apriorais princips (Dievs kā tāds)
Vienkāršots skaidrojums: A priori (latīņu valodā: "no iepriekšējā") nozīmē, ka tas ir princips, kas ir zināms pirms jebkādas pieredzes vai neatkarīgi no tās. Tas ir mūsu prāta darbarīks.
Kanta pieeja: Kants uzskata, ka Dieva ideja nav iegūta no dabas vai pieredzes novērošanas. Tā ir prāta nepieciešamība, kas rodas mūsu domāšanā, lai mēs varētu sasniegt maksimālu vienotību un pilnīgumu savās zināšanās. Šī ideja kalpo kā atsauces punkts (princips) visam.
Piemērs:
Tāpat kā matemātikas aksiomas (piemēram, ka taisnai līnijai ir tikai viens veids, kā savienot divus punktus) nav jāpierāda, Dieva ideja (omnitudo realitatis) ir galvenais pamats, kas mūsu prātā jau pastāv kā neierobežots avots, no kura mēs definējam visu ierobežoto.
3. Disjunktīvais siloģisms
Vienkāršots skaidrojums: Siloģisms ir loģisks spriedums, bet disjunktīvais nozīmē "vai nu, vai nu" (izvēles). Tā ir loģiska shēma, kurā kaut kam ir viena no vairākām iespējām, un šīs iespējas kopumā aptver visu.
Loģiskā forma: "A ir vai nu B, vai nu C, vai nu D. Tā ir B. Tātad, tā nav ne C, ne D."
Kanta lietojums: Ja Dievs ir Visas realitātes pilnība (Visu iespējamo īpašību saraksts), tad jebkura lieta pasaulē ir definēta, izmantojot šo "vai nu, vai nu" shēmu, bet ar ierobežojumiem:
Mēs definējam lietu, pasakot, kuras realitātes (īpašības) tai piemīt un kuras nepieder no Dieva pilnīgā saraksta.
Piemērs:
Visu krāsu pilnība (omnitudo realitatis) ir "sarkans VAI zils VAI zaļš VAI dzeltens...".
Jūsu skatītais ābols ir definēts šādi: "Ābols ir sarkans (ir), un nav zils (nav), un nav dzeltens (nav)."
Ābols ierobežo (izslēdz) tās realitātes (krāsas), kas tam nepiemīt. Pilnības (Dieva) ideja rada sarakstu, no kura mēs izdarām atlasi.
Kopsavilkums
Citāts norāda, ka Kants Dieva ideju (omnitudo realitatis) redzēja kā fundamentālu, pilnīgu atskaites punktu.
Dievs ir saraksts (Apriorais princips / Omnitudo Realitatis): Viņš rada visu iespējamo īpašību neierobežoto sarakstu.
Mēs ierobežojam (Disjunktīvais siloģisms): Katra reālā lieta pasaulē ir definēta, izvēloties dažas no šī saraksta īpašībām un noraidot pārējās (piemēram, "esmu labs, neesmu slikts").
"Siloģisma pavēlnieks": Dieva ideja ir meistars, jo tā rada visu iespējamo izvēļu sarakstu – tā ir pilnība, kas kontrolē to, kā mēs definējam un ierobežojam visu pārējo realitāti.