Sociālais federālisms

[LvSnor]

**Pēckara sociālais federālisms** ir politiska un idejiska pieeja, kas attīstījās **pēc Otrā pasaules kara**, apvienojot **federālisma principus** ar **spēcīgu sociālo atbildību un labklājības valsts ideju**.

Īsāk sakot:
**vara tiek dalīta starp centrālo un reģionālo līmeni**,
bet **valsts (vai federācija) aktīvi rūpējas par sociālo taisnīgumu un iedzīvotāju labklājību**.

### Galvenās iezīmes

* **Federāla valsts uzbūve** – reģioniem (zemēm, štatiem) ir plašas pašnoteikšanās tiesības.
* **Sociālā valsts princips** – valsts garantē sociālo drošību: izglītību, veselības aprūpi, sociālo aizsardzību.
* **Demokrātija un tiesiskums** – reakcija uz fašismu un autoritārismu.
* **Solidaritāte starp reģioniem** – bagātākie reģioni palīdz nabadzīgākajiem.
* **Miera nodrošināšana** – federālisms tika uztverts kā veids, kā novērst karus nākotnē.

### Vēsturiskais konteksts

Pēc kara Eiropā bija:

* milzīgi sociālie zaudējumi,
* neuzticēšanās centralizētai varai,
* vēlme novērst nacionālismu un konfliktus.

Tāpēc radās ideja, ka **federāla + sociāli atbildīga valsts** ir stabilākais modelis.

### Piemēri

* **Vācijas Federatīvā Republika** (kopš 1949. gada) – federālisms + sociālā tirgus ekonomika.
* **Šveice** – klasisks federālisma un sociālās solidaritātes piemērs.
* **Eiropas integrācija** – daži pēckara domātāji (piem., Altjēro Spinelli) iestājās par sociālu Eiropas federāciju; šīs idejas daļēji atspoguļojas ES attīstībā.


Laba jautājuma izvēle
Īsi: **klasiskais federālisms** koncentrējas uz **varas sadalījumu**, bet **pēckara sociālais federālisms** – uz **varas sadalījumu + sociālo atbildību**.

### Galvenās atšķirības

| Aspekts | Klasiskais federālisms | Pēckara sociālais federālisms |
| -------------------------- | ------------------------------------ | ------------------------------------------------ |
| **Galvenais mērķis** | Ierobežot centrālo varu | Nodrošināt demokrātiju **un** sociālo taisnīgumu |
| **Valsts loma** | Minimāla, “nakts sarga valsts” | Aktīva labklājības valsts |
| **Sociālā politika** | Reģionu ziņā vai vispār nav uzsvērta | Centrāli garantēta sociālā aizsardzība |
| **Ekonomika** | Brīvais tirgus | Sociālā tirgus ekonomika |
| **Solidaritāte** | Nav obligāta | Būtiska (bagātāki palīdz nabadzīgākiem) |
| **Vēsturiskais konteksts** | 18.–19. gs. (ASV, Šveice) | Pēc 1945. gada, reakcija uz karu un krīzēm |

### Vienkāršā valodā

* **Klasiskais federālisms** saka:
*“Sadalām varu, lai neviens nekļūtu pārāk spēcīgs.”*
* **Pēckara sociālais federālisms** saka:
*“Sadalām varu, **un** valsts uzņemas atbildību par cilvēku dzīves kvalitāti.”*

### Kāpēc radās atšķirība?

Pēc Otrā pasaules kara kļuva skaidrs, ka:

* ar brīvo tirgu vien nepietiek,
* sociālā nevienlīdzība veicina radikalizāciju,
* pārmērīga centralizācija var novest pie diktatūras.

Tāpēc federālismu “papildināja” ar **sociālās valsts principu**.

### Labs salīdzinājums

* **ASV 18. gs.** → klasisks federālisms
* **Vācija pēc 1949. gada** → sociālais federālisms (federāla + sociāli atbildīga valsts)

[LvSnor]

## Sociālā tirgus ekonomika (Soziale Marktwirtschaft)

Tā ir **ekonomikas sistēma**, kas apvieno:
**brīvā tirgus konkurenci**
**ar valsts sociālo atbildību un regulējumu**

To izstrādāja **Vācijā pēc Otrā pasaules kara**, un tā kļuva par pamatu VFR straujajai atveseļošanai (*“ekonomikas brīnums”*).

---

## Pamatideja (vienā teikumā)

> **Tirgus rada bagātību, valsts nodrošina taisnīgumu.**

Ne tīrs kapitālisms, ne sociālisms — bet **vidusceļš**.

---

## Galvenie principi

### 1. Brīvais tirgus

* Privātīpašums
* Uzņēmējdarbības brīvība
* Konkurence kā efektivitātes pamats
* Cenas nosaka piedāvājums un pieprasījums

Taču: **tirgus nav “savvaļas”**

---

### 2. Valsts kā noteikumu sargs

Valsts:

* novērš monopolu veidošanos,
* uzrauga godīgu konkurenci,
* regulē finanšu tirgus,
* aizsargā patērētājus un darba ņēmējus.

Valsts **nevada uzņēmumus**, bet **nosaka spēles noteikumus**.

---

### 3. Sociālā drošība

Valsts garantē:

* bezdarba pabalstus,
* pensijas,
* veselības aprūpi,
* sociālo apdrošināšanu,
* izglītības pieejamību.

Neviens netiek atstāts “ārpus sistēmas”.

---

### 4. Sociālā taisnīguma princips

* Progresīvi nodokļi
* Sociālā pārdale
* Atbalsts vājākajiem sabiedrības locekļiem
* Ienākumu nevienlīdzības mazināšana

---

### 5. Sociālais dialogs

* Spēcīgas arodbiedrības
* Darba devēju organizācijas
* Kolektīvās darba vienošanās
* Darbinieku līdzdalība uzņēmumu pārvaldē (īpaši Vācijā)

Konflikti tiek **risināti sarunās**, nevis uz ielas.

---

## Ko tā NAV

Centrāli plānota ekonomika
Valsts īpašumtiesības uz visu
Pilnīgi brīvs, neregulēts kapitālisms

---

## Salīdzinājumam

| Sistēma | Tirgus | Valsts loma | Sociālā aizsardzība |
| ---------------------------- | ------ | ---------------------- | ------------------- |
| Brīvais kapitālisms | | Minimāla | Vāja |
| Sociālisms | | Totāla | Formāli “pilna” |
| **Sociālā tirgus ekonomika** | | Aktīva, bet ierobežota | Spēcīga |

---

## Kāpēc tā labi sader ar sociālo federālismu?

* Reģioni var būt ekonomiski patstāvīgi
* Sociālie standarti tiek garantēti visā valstī
* Pastāv solidaritāte starp reģioniem
* Novērš krasas sociālās atšķirības

---

## Konkrēti piemēri

* **Vācija** (klasiskais piemērs)
* Austrija
* Nīderlande
* Skandināvijas valstis (ar savām niansēm)

[LvSnor]

https://www.google.com/search?q=%22Soci ... tvij%C4%81
Vaicājumam "Sociālais federālisms" Latvijā nav rezultātu.

Principā ir sastopams "galēji labējo" politiķu viedoklis.


Skaistais ES federālisms – kas aiz tā slēpjas?

Droši vien esat dzirdējuši izteicienus – Eiropa ar kodolu un ārpus kodola, divu ātrumu vai vairāku ātrumu Eiropa un Eiropas federālisms, kā arī citus žargonus. Bet – kas īsti slēpjas aiz šiem vārdiem par skaisto federālismu Eiropas Savienībā (ES).

ES dalībvalstis, vienojoties līgumos un arī ar citiem saviem lēmumiem, ir atdevušas daļu no kompetences, kas veido vienotu tirgu, vienotu vides politiku, eirozonas valstis, protams, arī monetāro politiku, skaidro ekonomists un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

“Šī kompetence tiek atdota centrālām institūcijām, un, faktiski, likumdošana top visām šīm valstīm saistoša. Bet ir vesela virkne jomu, kas, protams, paliek ārpus dalībvalstu kompetencē un arī paliks nākotnē, esmu pārliecināts. Piemēram, sociālā politika, izglītības politika, kultūra un vēl vesela virkne jomas,” turpina Zīle.

Jautājums ir viens – ko federālisti šādi vēlas panākt? Kā piemērs bieži tiek minēts Amerikas Savienoto Valstu nospraustais kurss, taču te rodas vēl viens jautājums – ko tas maksā ASV nodokļu maksātājam, kur paliek nauda?

Uzreiz gan jāizceļ, ka ASV šajā federālajā budžetā parasti atvēl 20%, 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atkarībā no gadiem. Un Eiropā?

“Eiropā pašlaik ir knapi 1% no IKP, tas ir tas, kas veido tā saucamo federālo budžetu Eiropas Savienībā, ja drīkst tā izteikties, kas īstenībā ir ļoti, ļoti maz. Jo tādas valstis kā Francija vai Zviedrija pārdala vairāk kā 50% no visiem ienākumiem caur nodokļu sistēmu, bet tas viss paliek attiecīgajās dalībvalstīs. Un par šo mazo procentiņu – 1% – notiek ļoti lielas cīņas parasti šajos septiņu gadu budžetos, kas arī notiek pašlaik,” akcentē Eiropas Parlamenta deputāts.

Runa gan īstenībā ir par to, ka daudzi politiķi, līderi vēlas savākt varu no valstīm federālā līmenī, protams, kur galvenās lomas spēlēs lielās valstis, tajā pašā laikā par to nemaksājot.

“Es vēlētos, lai Latvijas sociālajā sistēmā būtu kaut cik līdzīgas pensijas, kādas tās ir Francijā un Vācijā, lai varētu būt iespējas uzturēt labu izglītības sistēmu, taču, ja tam netiek atvēlēts ne tuvu no eirofederālistu naudas, jaunie cilvēki vienkārši braukts tur, kur viņi zina, ka viņiem ir daudz lielākas iespējas savus pilnvērtīgos gadus un savu ģimenes veidošanas laiku pavadīt, kur var vairāk nopelnīt un var labāk sociāli dzīvot. Ja par to netiek maksāts, tas būtu netaisnīgi, atņemt dalībvalstu varu,” rezumē Zīle.

Pat ja Latvija kādreiz piekristu, ka šis federālisms ir labs modelis ES, kam, protams, eiroparlamentārietis nepiekrīt, tad tiem līderiem, kas vēlas to darīt, būs plaši jo plaši jāatver maki.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas finansiālu atbalstu.
https://tv3.lv/zinas/latvija/politika/s ... a-slepjas/
2018. gada 1. jūnijā 10:01