Jāatgādina, ka 2016. gada 27. novembra koncertā Daugavpilī Liene Šomase ar necenzētu leksiku aicināja klausītājus celties augšā no krēsliem, kā arī savās domās par valdību un Saeimas deputātiem secināja, ka mēs "dzīvojam jobanā valstī".
Liene atklāj, ka, lai gan ir pagājis tik ilgs laiks, cilvēki joprojām mēdzot atcerēties šo gadījumu.
Savukārt pati Šomase, atceroties 2016. gada notikumus, atklāj, ka tobrīd viņai bija tik emocionāli smags laiks, ka pat apsvērusi domu doties uz veikalu pēc striķa.
"Mani noturēja tikai un vienīgi meita un mana bērnu un jauniešu radošā studija. Viņi bija vienīgie, kas man deva spēku un enerģiju celties un darīt," atklāja Liene.
Viņa arī piebilst, ka palīdzēja pazušana no publiskās telpas.
https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/447 ... navibu.htm
"dzīvojam jobanā valstī"
Re: "dzīvojam jobanā valstī"
Frāze **“Valsts esam mēs”** nozīmē, ka valsts nav tikai valdība, Saeima vai amatpersonas — valsts ir tās iedzīvotāji.
Latvijas kontekstā tas īpaši saistās ar ideju, ka:
* pilsoņi piedalās demokrātijā (piemēram, vēlēšanās),
* sabiedrība uzņemas atbildību par kopējo labumu,
* katrs cilvēks ar savu rīcību veido valsts nākotni.
Šī doma bieži tiek saistīta ar Latvijas valstiskuma stiprināšanu pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā un ar pilsoniskās līdzdalības nozīmi mūsdienu Latvijā.
Ideja **“Valsts esam mēs”** nav viena konkrēta autora izgudrojums — tā ir demokrātijas pamatdoma, ko dažādos laikos pauduši daudzi domātāji un politiķi.
### Vēsturiski un filozofiski
* **Žans Žaks Ruso** – savā darbā **Sabiedriskais līgums** uzsvēra, ka suverenitāte pieder tautai.
* **Ābrams Linkolns** – formulēja ideju par “valdību no tautas, caur tautu un tautai” (Getisburgas runā).
### Latvijā
Latvijas kontekstā līdzīgas domas pauduši vairāki valsts vadītāji:
* **Vaira Vīķe-Freiberga** – bieži uzsvēra pilsoniskās atbildības nozīmi.
* **Egils Levits** – runās akcentēja, ka valsts pastāv caur pilsoņu līdzdalību un atbildību.
Šī doma ir arī cieši saistīta ar Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku un **Latvijas Tautas fronte** idejām, kur uzsvēra tautas lomu valsts liktenī.
Ja vēlies, varu pameklēt, vai tieši frāze “Valsts esam mēs” kā citāts ir oficiāli lietota kādā konkrētā runā vai dokumentā.
**Postokupācijas noskaņojums** apzīmē sabiedrības emocionālo, politisko un kultūras stāvokli pēc okupācijas perioda beigām. Latvijā tas attiecas uz laiku pēc padomju okupācijas noslēguma un neatkarības atjaunošanas 1990.–1991. gadā.
## Latvijā pēc PSRS sabrukuma
Pēc izstāšanās no **Padomju Savienība** un iekļaušanās Rietumu institūcijās (piemēram, **Eiropas Savienība**, **NATO**) sabiedrībā vienlaikus pastāvēja vairāki noskaņojumi:
### Raksturīgās iezīmes
* **Taisnīguma meklējumi** – vēlme izvērtēt okupācijas sekas, atjaunot vēsturisko taisnīgumu.
* **Identitātes stiprināšana** – latviešu valodas, kultūras un vēstures lomas uzsvēršana.
* **Drošības bažas** – piesardzība pret Krievijas politiku reģionā.
* **Atmiņu politika** – diskusijas par pieminekļiem, vēstures interpretāciju, represiju izvērtēšanu.
* **Sabiedrības sašķeltība** – atšķirīgas vēsturiskās pieredzes starp latviešiem un daļu krievvalodīgo iedzīvotāju.
## Plašākā nozīmē
Postokupācijas noskaņojums raksturīgs arī citām valstīm pēc autoritāriem vai okupācijas režīmiem (piem., Centrāleiropā). Tas bieži ietver:
* pārejas taisnīgumu (lustrāciju, arhīvu atvēršanu),
* simbolisku telpas “attīrīšanu”,
* jaunas pilsoniskās identitātes veidošanu.
Latvijas kontekstā tas īpaši saistās ar ideju, ka:
* pilsoņi piedalās demokrātijā (piemēram, vēlēšanās),
* sabiedrība uzņemas atbildību par kopējo labumu,
* katrs cilvēks ar savu rīcību veido valsts nākotni.
Šī doma bieži tiek saistīta ar Latvijas valstiskuma stiprināšanu pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā un ar pilsoniskās līdzdalības nozīmi mūsdienu Latvijā.
Ideja **“Valsts esam mēs”** nav viena konkrēta autora izgudrojums — tā ir demokrātijas pamatdoma, ko dažādos laikos pauduši daudzi domātāji un politiķi.
### Vēsturiski un filozofiski
* **Žans Žaks Ruso** – savā darbā **Sabiedriskais līgums** uzsvēra, ka suverenitāte pieder tautai.
* **Ābrams Linkolns** – formulēja ideju par “valdību no tautas, caur tautu un tautai” (Getisburgas runā).
### Latvijā
Latvijas kontekstā līdzīgas domas pauduši vairāki valsts vadītāji:
* **Vaira Vīķe-Freiberga** – bieži uzsvēra pilsoniskās atbildības nozīmi.
* **Egils Levits** – runās akcentēja, ka valsts pastāv caur pilsoņu līdzdalību un atbildību.
Šī doma ir arī cieši saistīta ar Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku un **Latvijas Tautas fronte** idejām, kur uzsvēra tautas lomu valsts liktenī.
Ja vēlies, varu pameklēt, vai tieši frāze “Valsts esam mēs” kā citāts ir oficiāli lietota kādā konkrētā runā vai dokumentā.
**Postokupācijas noskaņojums** apzīmē sabiedrības emocionālo, politisko un kultūras stāvokli pēc okupācijas perioda beigām. Latvijā tas attiecas uz laiku pēc padomju okupācijas noslēguma un neatkarības atjaunošanas 1990.–1991. gadā.
## Latvijā pēc PSRS sabrukuma
Pēc izstāšanās no **Padomju Savienība** un iekļaušanās Rietumu institūcijās (piemēram, **Eiropas Savienība**, **NATO**) sabiedrībā vienlaikus pastāvēja vairāki noskaņojumi:
### Raksturīgās iezīmes
* **Taisnīguma meklējumi** – vēlme izvērtēt okupācijas sekas, atjaunot vēsturisko taisnīgumu.
* **Identitātes stiprināšana** – latviešu valodas, kultūras un vēstures lomas uzsvēršana.
* **Drošības bažas** – piesardzība pret Krievijas politiku reģionā.
* **Atmiņu politika** – diskusijas par pieminekļiem, vēstures interpretāciju, represiju izvērtēšanu.
* **Sabiedrības sašķeltība** – atšķirīgas vēsturiskās pieredzes starp latviešiem un daļu krievvalodīgo iedzīvotāju.
## Plašākā nozīmē
Postokupācijas noskaņojums raksturīgs arī citām valstīm pēc autoritāriem vai okupācijas režīmiem (piem., Centrāleiropā). Tas bieži ietver:
* pārejas taisnīgumu (lustrāciju, arhīvu atvēršanu),
* simbolisku telpas “attīrīšanu”,
* jaunas pilsoniskās identitātes veidošanu.