Imanuels Kants (dzimis 1724. gada 22. aprīlī, miris 1804. gada 12. februārī).
Būtu svarīgi, ja Kantu pieminētu ne tikai filozofi. Saruna ar filozofi Elvīru Šimfu
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kultu ... u.a552407/
Imanuels Kants
Re: Imanuels Kants
— Kants un karš
Igors Šuvajevs
03/01/2023
Par mieru cīnās, par to karo, taču aizmirst uzturēt mieru.
https://www.punctummagazine.lv/2023/01/ ... s-un-kars/
Panoptikons iezīmē topošo biopolitiku, kurā var fiksēt pat zoopolitiku. Un tieši uz to arī norāda Kants. Darbā Tikumu metafizika viņš raksta: “Līdzīgi tam kā par augiem (piemēram, kartupeļiem) un mājdzīvniekiem, jo tie, kas skar to skaitu, ir cilvēku nodarinājums, var teikt, ka tos var izmantot, izlietot un patērēt (likt nonāvēt), tā, šķiet, arī par augstāko varu valstī, suverēnu, var teikt, ka viņam ir tiesības savus pavalstniekus, kas lielākoties ir paša produkts, sūtīt karā kā uz medībām vai uz kaujas lauku kā uz izpriecas braucienu.” (TM A 345). Kants turpina: “Šis tiesiskais pamatojums (kas arī monarhiem var šķist neskaidrs) gan attiecas vienīgi uz dzīvniekiem, kas var būt cilvēka īpašums, taču nekādi nav attiecināms uz cilvēku, īpaši jau valsts pilsoni, kas valstī vienmēr skatāms kā likumdošanas dalībnieks (ne tikai kā līdzeklis, bet vienlaikus arī kā mērķis pats par sevi).” Kants paskaidro, ka cilvēks kā pilsonis ne tikai brīvi izšķiras par kara vešanu, bet arī tā pieteikšanu. Pretējā gadījumā ir iespējama tikai zoopolitika ar cilvēku medībām, slaktēšanas izpriecām, “dumjo mājlopu”
4
izmantošanu un patērēšanu. Kanta “miera projekts” attiecas uz republiku un tautu savienību, turklāt viņš aplūko formālus mierīgas sadzīvošanas nosacījumus. Republiku raksturo tas, ka pilsoņi publiski un atklāti risina kopīgo jautājumu (kā par to liecina vārdi: res publica), lai dzīvotu kā cilvēki. Savukārt pavalstnieki jeb padotie (cita vārda Untertanen nozīme – dzimtcilvēki) var justies derīgi un laimīgi zoopolitikas ietvaros.
Igors Šuvajevs
03/01/2023
Par mieru cīnās, par to karo, taču aizmirst uzturēt mieru.
https://www.punctummagazine.lv/2023/01/ ... s-un-kars/
Panoptikons iezīmē topošo biopolitiku, kurā var fiksēt pat zoopolitiku. Un tieši uz to arī norāda Kants. Darbā Tikumu metafizika viņš raksta: “Līdzīgi tam kā par augiem (piemēram, kartupeļiem) un mājdzīvniekiem, jo tie, kas skar to skaitu, ir cilvēku nodarinājums, var teikt, ka tos var izmantot, izlietot un patērēt (likt nonāvēt), tā, šķiet, arī par augstāko varu valstī, suverēnu, var teikt, ka viņam ir tiesības savus pavalstniekus, kas lielākoties ir paša produkts, sūtīt karā kā uz medībām vai uz kaujas lauku kā uz izpriecas braucienu.” (TM A 345). Kants turpina: “Šis tiesiskais pamatojums (kas arī monarhiem var šķist neskaidrs) gan attiecas vienīgi uz dzīvniekiem, kas var būt cilvēka īpašums, taču nekādi nav attiecināms uz cilvēku, īpaši jau valsts pilsoni, kas valstī vienmēr skatāms kā likumdošanas dalībnieks (ne tikai kā līdzeklis, bet vienlaikus arī kā mērķis pats par sevi).” Kants paskaidro, ka cilvēks kā pilsonis ne tikai brīvi izšķiras par kara vešanu, bet arī tā pieteikšanu. Pretējā gadījumā ir iespējama tikai zoopolitika ar cilvēku medībām, slaktēšanas izpriecām, “dumjo mājlopu”
4
izmantošanu un patērēšanu. Kanta “miera projekts” attiecas uz republiku un tautu savienību, turklāt viņš aplūko formālus mierīgas sadzīvošanas nosacījumus. Republiku raksturo tas, ka pilsoņi publiski un atklāti risina kopīgo jautājumu (kā par to liecina vārdi: res publica), lai dzīvotu kā cilvēki. Savukārt pavalstnieki jeb padotie (cita vārda Untertanen nozīme – dzimtcilvēki) var justies derīgi un laimīgi zoopolitikas ietvaros.
Re: Imanuels Kants
Saruna par Kanta ētiku https://telos.lv/saruna-kanta-etika/
Agnese Irbe, Pavadonis Kanta ētikā, Telos: https://telos.lv/pavadonis-kanta-etika/
Agnese Irbe, Pavadonis Kanta ētikā, Telos: https://telos.lv/pavadonis-kanta-etika/
Re: Imanuels Kants
manuela Kanta jubilejas gadā notiks starptautisks forums “Prāts Rīgā”
No 24. līdz 28. septembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas Universitātē (LU) norisināsies starptautisks forums “Prāts Rīgā”, kurā, godinot vācu filozofu Imanuelu Kantu (1724–1804) viņa trīssimtās jubilejas gadā, tiksies filozofi un grāmatnieki no dažādām Eiropas valstīm. Forumā zinātniskus referātus papildinās diskusijas, Kantam veltītu krājuma izlašu atklāšana, ekskursija pa Imanuela Kanta vietām Rīgā un citi pasākumi.
https://www.biblioteka.lv/imanuela-kant ... rats-riga/
https://www.gramatai500.lv/kantam300
Vācu filozofa Imanuela Kanta (1724–1804) trīssimto dzimšanas dienu 2024. gadā svin grāmatnieki, filozofi un visi, kam rūp apgaismības ideju turpinātība mūsdienu pasaulē. Dažiem Kants ir autoritāte jautājumos par morāli, spriestspēju un racionālu saprātu. Citiem viņa darbi ir iegansts strīdiem un tradicionālo priekšstatu pārvērtēšanai. Vēl citiem – teksti, kas iedveš bijību, bet kurus tā arī nav izdevies sākt lasīt vai izlasīt līdz galam. Lai no jauna atklātu klasiķu vērtību, ir nepieciešams tiem pietuvoties. Kanta vārds tiks bieži pieminēts arī Rīgā – pilsētā, kurā tika publicēti viņa nozīmīgāko darbu pirmizdevumi.
Kants savus nozīmīgākos darbus – tostarp “Tīrā prāta kritiku”, “Praktiskā prāta kritiku” un “Spriestpējas kritiku” – izdeva Latvijā. Viņa izdevēji bija Johans Frīdrihs Hartknohs Jelgavā un Rīgā, Johans Jākobs Frīdrihs un Fransuā Teodors Lagards Liepājā.
Kanta brālis Johans Heinrihs Kants lielāko daļu mūža pavadīja Kurzemē, kur strādāja par mācītāju.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas ebreju apgaismības pārstāvja Īzaka Ābrahama Oihela veikti Kanta lekciju pieraksti.
Kanta skolnieks Gotlobs Benjamins Ješe strādāja par mājskolotāju Kurzemē, vēlāk kļuva par profesoru Tērbatas Universitātē.
Gan Kanta filozofiskais draugs un kritiķis Johans Georgs Hāmanis, gan skolnieks un tautu mantojuma atklājējs Johans Gotfrīds Herders uzturējušies Latvijā un sekmējuši Kanta kontaktus ar domubiedriem Rīgā un Jelgavā.
No 24. līdz 28. septembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas Universitātē (LU) norisināsies starptautisks forums “Prāts Rīgā”, kurā, godinot vācu filozofu Imanuelu Kantu (1724–1804) viņa trīssimtās jubilejas gadā, tiksies filozofi un grāmatnieki no dažādām Eiropas valstīm. Forumā zinātniskus referātus papildinās diskusijas, Kantam veltītu krājuma izlašu atklāšana, ekskursija pa Imanuela Kanta vietām Rīgā un citi pasākumi.
https://www.biblioteka.lv/imanuela-kant ... rats-riga/
https://www.gramatai500.lv/kantam300
Vācu filozofa Imanuela Kanta (1724–1804) trīssimto dzimšanas dienu 2024. gadā svin grāmatnieki, filozofi un visi, kam rūp apgaismības ideju turpinātība mūsdienu pasaulē. Dažiem Kants ir autoritāte jautājumos par morāli, spriestspēju un racionālu saprātu. Citiem viņa darbi ir iegansts strīdiem un tradicionālo priekšstatu pārvērtēšanai. Vēl citiem – teksti, kas iedveš bijību, bet kurus tā arī nav izdevies sākt lasīt vai izlasīt līdz galam. Lai no jauna atklātu klasiķu vērtību, ir nepieciešams tiem pietuvoties. Kanta vārds tiks bieži pieminēts arī Rīgā – pilsētā, kurā tika publicēti viņa nozīmīgāko darbu pirmizdevumi.
Kants savus nozīmīgākos darbus – tostarp “Tīrā prāta kritiku”, “Praktiskā prāta kritiku” un “Spriestpējas kritiku” – izdeva Latvijā. Viņa izdevēji bija Johans Frīdrihs Hartknohs Jelgavā un Rīgā, Johans Jākobs Frīdrihs un Fransuā Teodors Lagards Liepājā.
Kanta brālis Johans Heinrihs Kants lielāko daļu mūža pavadīja Kurzemē, kur strādāja par mācītāju.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas ebreju apgaismības pārstāvja Īzaka Ābrahama Oihela veikti Kanta lekciju pieraksti.
Kanta skolnieks Gotlobs Benjamins Ješe strādāja par mājskolotāju Kurzemē, vēlāk kļuva par profesoru Tērbatas Universitātē.
Gan Kanta filozofiskais draugs un kritiķis Johans Georgs Hāmanis, gan skolnieks un tautu mantojuma atklājējs Johans Gotfrīds Herders uzturējušies Latvijā un sekmējuši Kanta kontaktus ar domubiedriem Rīgā un Jelgavā.
Re: Imanuels Kants
Šogad Imanuela Kanta trīssimtā gadadiena. Tam par godu tiek rīkoti dažādi izzinoši pasākumi arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas mudinās aizdomāties, ko Kants varētu pateikt par notiekošo šodienas pasaulē un, vai viņa morālie principi un idejas par cilvēka cieņu vēl ir aktuālas šajos laikos? Tīrā prāta kritika, kategoriskais imperatīvs - šie ir tikai daži no filozofa vērienīgā mantojuma elementiem rietumu domā. Ko zinām par Kanta dzīves gājumu un kāda mūsdienās ir Kanta filozofiskā mantojuma loma? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, literatūrzinātnieks un šīs konferences organizētājs Pauls Daija un filozofs, Latvijas Universitātes tenūrprofesors Raivis Bičevskis.
Pirms sarunas par Kantu iepazīstam viņa dzimto pusi Prūsiju, kā arī prūšus un šīs etniskās grupas pirmsākumus.
15. gadsimtā vācu aizliegums prūšiem nodarboties ar amatniecību ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai prūšu brīvība pakāpeniski izzustu, uzskata vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Šnē, runājot par prūšiem kā tautu, par prūšu zemēm pirms to nozušanas un prūšu asimilācijas citās tautās.
Jautājums par prūšu izcelsmi, prūšu reģiona vēsturi ir plašs, daudzveidīgs un daļēji arī pretrunīgu vēstures avotu materiāls, atzīst profesors Andris Šnē. Ir grūti sižetam atvēlētajā laikā izrunāt par veselas tautas likteni, bet mēģināsim ieskicēt dažus punktus jautājumā par šo rietumbaltu tautu, kuru zemes savulaik atradās daļā tagadējas Polijas un Lietuvas teritorijās, un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā.
Pirmo reizi rakstītajos avotos prūšu ciltis ir, iespējams, minētas mūsu ēras sākumā dzīvojošā romiešu oratora Tacita darbā „Ģermānija”, kur viņš prūšus sauc par aistiem, rakstot, ka viņi ir pagāni nodarbojas ar zemkopību un vāc dzintaru.
Vārds „prūši” sāka parādīties ap 9. gs., kad jau vairāki rakstu autori min šo nosaukumu. Vācu ordeņa priesteris Dusburgas Pēteris 14. gs. sākumā savā hronikā jau plašāk raksta par prūšu zemēm. Bet Andris Šnē turpina par to, kas mūsdienās ir uziets arheoloģiskajos izrakumos un kas liecina par prūšu senajām tradīcijām.
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-n ... 0.a196806/
Pirms sarunas par Kantu iepazīstam viņa dzimto pusi Prūsiju, kā arī prūšus un šīs etniskās grupas pirmsākumus.
15. gadsimtā vācu aizliegums prūšiem nodarboties ar amatniecību ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai prūšu brīvība pakāpeniski izzustu, uzskata vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Šnē, runājot par prūšiem kā tautu, par prūšu zemēm pirms to nozušanas un prūšu asimilācijas citās tautās.
Jautājums par prūšu izcelsmi, prūšu reģiona vēsturi ir plašs, daudzveidīgs un daļēji arī pretrunīgu vēstures avotu materiāls, atzīst profesors Andris Šnē. Ir grūti sižetam atvēlētajā laikā izrunāt par veselas tautas likteni, bet mēģināsim ieskicēt dažus punktus jautājumā par šo rietumbaltu tautu, kuru zemes savulaik atradās daļā tagadējas Polijas un Lietuvas teritorijās, un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā.
Pirmo reizi rakstītajos avotos prūšu ciltis ir, iespējams, minētas mūsu ēras sākumā dzīvojošā romiešu oratora Tacita darbā „Ģermānija”, kur viņš prūšus sauc par aistiem, rakstot, ka viņi ir pagāni nodarbojas ar zemkopību un vāc dzintaru.
Vārds „prūši” sāka parādīties ap 9. gs., kad jau vairāki rakstu autori min šo nosaukumu. Vācu ordeņa priesteris Dusburgas Pēteris 14. gs. sākumā savā hronikā jau plašāk raksta par prūšu zemēm. Bet Andris Šnē turpina par to, kas mūsdienās ir uziets arheoloģiskajos izrakumos un kas liecina par prūšu senajām tradīcijām.
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-n ... 0.a196806/