Viens no enerģijas veidiem varētu būt kodolsintēze.
Kontrolējama kodolsintēze ir potenciāli izmantojama elektroenerģijas iegūšanai, jo tā neradītu tik daudz bīstamu kodolatkritumu kā pašlaik darbojošās atomelektrostacijas.
2022. gada 5. decembrī Lorensa Livermoras laboratorijā Kalifornijā kodolsintēzes reaktorā tika panākta pozitīva enerģijas bilance,[1] kodolsintēzes izraisīšanai patērējot 2,05 megadžoulus (MJ), bet rezultātā iegūstot 3,15 MJ.[2] Šajā eksperimentā kodolsintēzes impulsveida ierosināšanai tika izmantoti jaudīgi lāzeri. Eksperimentos, kuros augsttemperatūras plazmu notur ar magnētiskā lauka palīdzību (šādus reaktorus sauc par tokamakiem vai stellaratoriem), tas līdz šim (2022) nav izdevies pietiekami ilgi, lai process būtu enerģētiski izdevīgs.
Sasniegums: kodolsintēzes eksperimentā iegūts vairāk enerģijas, nekā patērēts tās ražošanai
Ziņu aģentūra LETA 13.dec
ASV zinātnieki paziņojuši par izrāvienu, kas gūts vadāmās kodolsintēzes tehnoloģiju jomā.
Zinātnieki jau desmitgadēm ilgi centušies attīstīt vadāmās kodolsintēzes tehnoloģijas, lolojot cerības, ka tās nākotnē pavērs neierobežotas iespējas tā dēvētās tīrās enerģijas ieguvei.
Otrdien zinātnieki paziņojuši, ka pārvarēts lielākais šķērslis, kodolsintēzes eksperimentā iegūstot vairāk enerģijas, nekā patērējot tā veikšanai.
Tomēr eksperti brīdina, ka vēl būs nepieciešams zināms laiks, lai sāktu ražot enerģiju patēriņam.
Eksperiments veikts ASV Nacionālajā Lorenca Livermolas laboratorijā Kalifornijā.
Kodolsintēzes laikā no vieglākiem atoma kodoliem tiek sintezēti smagāki kodoli, kas ir pretējs šobrīd atomelektrostacijās izmantotajam kodolu dalīšanas procesam, kad smagāki atomu kodoli tiek sašķelti vieglākos.
Atšķirībā no pašreizējā kodolenerģijas ražošanas procesa, kas rada daudz bīstamu kodolatkritumu, kodolsintēze atbrīvo daudz lielāku enerģiju un rada nelielu daudzumu īslaicīgi radioaktīvu atkritumu.
Šajā procesā netiek ražoti tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmeši, un tāpēc tas neveicinās klimata izmaiņas.
Tomēr viens no šķēršļiem ir apstāklis, ka atomu kodolu "sapresēšana" prasa ļoti augstu temperatūru un spiedienu. Līdz šim nevienā no eksperimentiem nebija izdevies iegūt vairāk enerģijas nekā patērēts.
Seši gāzes pārvades sistēmas operatori parakstījuši sadarbības līgumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ūdeņraža koridora attīstībai
Seši gāzes pārvades sistēmas operatori parakstījuši sadarbības līgumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ūdeņraža koridora attīstībai, informē gāzes pārvades sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.
Kompānijā norāda, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis šobrīd piedzīvo krasas pārmaiņas saistībā ar enerģētikas nozares transformāciju un Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju, paredzot, ka tuvākajos gados ūdeņradis kļūs par vienu no galvenajiem enerģijas avotiem ES. Gāzes pārvades sistēmas operatori ir veikuši pirmos soļus ceļā uz Eiropas ūdeņraža mugurkaula (EHB) iniciatīvas ieviešanu.
Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - "Gasgrid Finland" (Somija), "Elering" (Igaunija), "Conexus" (Latvija), "Amber Grid"(Lietuva), "Gaz System Poland" (Polija) un "Ontras" (Vācija) - ir parakstījuši sadarbības līgumu attīstīt ūdeņraža infrastruktūru no Somijas caur Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju, lai izpildītu "RePowerEU 2030" plānus.
Sistēmas operatori ir sākuši Ziemeļvalstu-Baltijas valstu ūdeņraža koridora projektu, kas stiprinās reģiona enerģētisko drošību, mazinās atkarību no importētās fosilās enerģijas, kā arī paātrinās dekarbonizācijas ceļu dažādās enerģētikas nozarēs. Projekts sniegs ieguldījumu arī ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, aizstājot šī brīža fosilo energoresursu ražošanu un izmantošanu nozarē, tāpat arī transporta jomā, elektrības, kā arī apkures pakalpojumu nodrošināšanā, pārejot uz atjaunojamo enerģiju - zaļo ūdeņradi.