Kuram gan nav zināms Nīče? Gluži vai katram ir kas sakāms par viņu. Tomēr tikpat labi var
teikt, ka vairumam viņš ir nezināms. Tiesa, tas nemazina iespēju par viņu izteikties. Nīči
daudzina, Nīči pulgo. Taču viņa kults laikam ir mitējies. Dieveklis pat nav satriekts, dauzot to
ar paša piesaukto veseri, tas vienkārši atstāts grabažu noliktavā. Acīmredzot vairs nav tā
situācija, lai pat žurnāla izdošanu, tā pēdējo numuru pieskaņotu šim vācu vārdotājam,
pavēstot, ka “redakcija galvenā kārtā gribeja izpildit solijumu – nobeigt Nìcšes “Zaratustru”
[publicēšanu]” . Atis Ķeniņš pat dažus gadus vēlāk nerimstas un atdzejo Zaratustras
“Reiboņa dziesmu” . Šādi gan Nīče kļūst par Zaratustru, veikli aizmirstot paša brīdinājumu:
“Es – viens, kas cits ir mani darbi.” Tomēr reibonis (vai varbūt reibulis) nemitējas. Un
Zaratustra uzsāk savu drasēšanu pasaulē.
https://www.punctummagazine.lv/2021/03/02/luk-nice/