Sveiki. Es esmu aizdomīgs uz domāšanas ietekmēšanu ar "labskanīgumu" t.s. "Narrativizing Narrative Theory" jeb "Stāstījuma teoriju". Proti, ka doma tiek pakļauta "labskanībai" jeb citam mērķim, pēc vajadzības, proti, tiek pasniegta veidā, kas apliecina mūsu "savādāko mērķi" (pasniegta denogoģiski vai pat maldinoši). Visdaiļāk tas izpaužas Krievijas propagandā, kur jocīgā veidā ģenerē fantastiskākos apgalvojumus, - "vienkārši un loģiski". Turklāt, pret viņu nepalīdz pat atmaskošana (kas īstenībā reti kad nostrādā), ja cilvēka viedoklis ir emocionāli piekrītošs, piekrist ir vieglāk, nekā iedziļināties atmaskošanas argumentācijā.
grand narrative
[French grands récits ‘big stories’]
Lyotard's term for the totalizing narratives or metadiscourses of modernity which have provided ideologies with a legitimating philosophy of history. For example, the grand narratives of the Enlightenment, democracy, and Marxism. Hayden White (b.1928), an American historian, suggests that there are four Western master narratives: Greek fatalism, Christian redemptionism, bourgeois progressivism, and Marxist utopianism. Lyotard argues that such authoritarian universalizing narratives are no longer viable in postmodernity, which heralds the emergence of ‘little narratives’ (or micronarratives, petits récits): localized representations of restricted domains, none of which has a claim to universal truth status. Critics suggest that this could be seen as just another grand narrative, and some have seen it as Eurocentric.
grandiozs stāstījums
[Franciski grands récits "lielāks stāsts"]
Liotāra termins totalizējošiem modernitātes stāstiem vai metadiskursiem, kas ideoloģijām nodrošinājuši leģitimējošu vēstures filozofiju. Piemēram, lielie stāstījumi par apgaismību, demokrātiju un marksismu. Amerikāņu vēsturnieks Haidens Vaits (dzimis 1928. gadā) norāda, ka pastāv četri Rietumu galvenie stāsti: grieķu fatālisms, kristiešu izpirkšana, buržuāziskais progresīvisms un marksistiskais utopisms. Liotārs apgalvo, ka šādi autoritāri universalizējoši stāsti vairs nav dzīvotspējīgi postmodernitātē, kas vēsta par “mazo stāstu” (jeb mikrostāstu, petits récits) rašanos: ierobežotu jomu lokalizētu reprezentāciju, no kurām nevienam nav pretenziju uz universālas patiesības statusu. Kritiķi norāda, ka to varētu uzskatīt tikai par kārtējo grandiozu stāstījumu, un daži to ir uzskatījuši par eirocentrisku.
https://www.oxfordreference.com/display ... 3095903493