Gerijs Stīvensons (dzimis 1986. gadā) ir Lielbritānijas YouTuber, autors, ekonomists un bijušais finanšu tirgotājs, kas pazīstams ar savu ekonomisko komentāru un aktīvismu pret ekonomisko nevienlīdzību.
Stīvensons, kas dzimis Ilfordā, Londonā, Londonas ekonomikas skolā studēja ekonomiku un matemātiku, pirms kļuva par Finanšu tirgotāju Citibank 2008. gadā 21 gadu vecumā. Stīvensons kļuva par miljonāru pēc lielās ekonimiskās lejupslīdes, liekot likmi uz lielu ekonomikas nevienlīdzības pieaugumu, un ka augošā nabadzība izraisīs procentu likmes, lai saglabātu zemu. Viņš apgalvo, ka ir bijis Citibank visrentablākais tirgotājs visā pasaulē 2011. gadā, [4] prasību, kuru apstrīdēja bijušie kolēģi. [5] 2014. gadā Stīvensons aizgāja no finanšu tirdzniecības, lai studētu MPHIL ekonomikā Oksfordas universitātē. 2020. gadā viņš sāka YouTube-kanālu Garyseconomics, kur viņš kampaņā pret ekonomisko nevienlīdzību un skaidro ekonomiskos koncepcijas plašākai auditorijai. [6]
Stīvensons ir politikas debašu par nevienlīdzību ieguldījums Lielbritānijā un ir veicinājis tādus noieta tirgus kā The Guardian, BBC, LBC, Novara Media un Piers Morgan necenzēts. 2024. gadā Penguin Books publicēja tirdzniecības spēli, Stīvensona memuāru par viņa gadiem, kas strādā finanšu nozarē.
/ https://en.wikipedia.org/wiki/Gary_Stev ... ampaigner) /
https://www.youtube.com/@GarysEconomics
Gerijs Stīvensons (1986)
Re: Gerijs Stīvensons (1986)
**Gerijs Stīvensons (Gary Stevenson, dz. 1986)**, britu bijušo finanšu akciju spekulantu, ekonomistu un sabiedrisko komentētāju. Viņš kļuvis zināms ar savu personīgo stāstu par finanšu pasauli un spēcīgu kritiku par ekonomisko nevienlīdzību.
### Kopsavilkums
* **Biogrāfija**:
Dzimis Londonas austrumos, strādnieku ģimenē. Studēja Oksfordā, pēc tam pievienojās *Citibank* kā treideris. Ātri kļuva par vienu no pelnošākajiem jaunajiem akciju spekulantiem Eiropā, īpaši 2008.–2010. g. finanšu krīzes laikā.
Tomēr viņš pameta karjeru, jo uzskatīja, ka finanšu sistēma pastiprina nevienlīdzību un darbojas pret lielākās sabiedrības daļas interesēm.
* **Galvenās domas**:
1. **Nevienlīdzība kā galvenā problēma** – ekonomiskā nevienlīdzība ir galvenais mūsdienu sabiedrības nestabilitātes avots.
2. **Finanšu sektors ir atrauts no reālās ekonomikas** – tas pelna no naudas plūsmas, nevis no ražošanas vai vērtības radīšanas.
3. **Krīzes atkārtošanās risks** – sistēma būtiski nemainījās pēc 2008. gada; līdzīgas problēmas saglabājas.
4. **Politiskās sekas** – pieaugoša nevienlīdzība noved pie sabiedrības polarizācijas, neuzticības demokrātijai un galējiem politiskiem spēkiem.
5. **Individuālais skatījums** – viņa paša pieredze rāda, kā talantīgs cilvēks finanšu sistēmā var kļūt bagāts, bet sabiedrība kopumā no tā nezaudē tikai mazliet – tā zaudē ļoti daudz.
* **Ietekme**:
* Kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem britu balsīm nevienlīdzības un finanšu kritikas laukā.
* Popularizējis sarežģītas ekonomiskās tēmas ar intervijām, lekcijām, rakstiem un nesen arī autobiogrāfisku grāmatu *“The Trading Game” (2023)*.
* Iedvesmojis sabiedriskas debates par taisnīgāku ekonomisko modeli un lielāku regulējumu finanšu sektorā.
* Viņa stāsts iedrošina cilvēkus skatīties kritiskāk uz "brīvo tirgu" un bagātības koncentrāciju.
---
### Kopsavilkums
* **Biogrāfija**:
Dzimis Londonas austrumos, strādnieku ģimenē. Studēja Oksfordā, pēc tam pievienojās *Citibank* kā treideris. Ātri kļuva par vienu no pelnošākajiem jaunajiem akciju spekulantiem Eiropā, īpaši 2008.–2010. g. finanšu krīzes laikā.
Tomēr viņš pameta karjeru, jo uzskatīja, ka finanšu sistēma pastiprina nevienlīdzību un darbojas pret lielākās sabiedrības daļas interesēm.
* **Galvenās domas**:
1. **Nevienlīdzība kā galvenā problēma** – ekonomiskā nevienlīdzība ir galvenais mūsdienu sabiedrības nestabilitātes avots.
2. **Finanšu sektors ir atrauts no reālās ekonomikas** – tas pelna no naudas plūsmas, nevis no ražošanas vai vērtības radīšanas.
3. **Krīzes atkārtošanās risks** – sistēma būtiski nemainījās pēc 2008. gada; līdzīgas problēmas saglabājas.
4. **Politiskās sekas** – pieaugoša nevienlīdzība noved pie sabiedrības polarizācijas, neuzticības demokrātijai un galējiem politiskiem spēkiem.
5. **Individuālais skatījums** – viņa paša pieredze rāda, kā talantīgs cilvēks finanšu sistēmā var kļūt bagāts, bet sabiedrība kopumā no tā nezaudē tikai mazliet – tā zaudē ļoti daudz.
* **Ietekme**:
* Kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem britu balsīm nevienlīdzības un finanšu kritikas laukā.
* Popularizējis sarežģītas ekonomiskās tēmas ar intervijām, lekcijām, rakstiem un nesen arī autobiogrāfisku grāmatu *“The Trading Game” (2023)*.
* Iedvesmojis sabiedriskas debates par taisnīgāku ekonomisko modeli un lielāku regulējumu finanšu sektorā.
* Viņa stāsts iedrošina cilvēkus skatīties kritiskāk uz "brīvo tirgu" un bagātības koncentrāciju.
---
Re: Gerijs Stīvensons (1986)
Lūk, **strukturēts konspekts ar Gerija Stīvensona (1986) idejām un skatījumu uz ekonomiku**:
---
## 1. Biogrāfiskais fons
* Dzimis 1986. gadā Londonas austrumos, strādnieku ģimenē.
* Oksfordas universitāte – ekonomikas studijas.
* Karjera *Citibank* – kļuva par vienu no pelnošākajiem jaunajiem treideriem Eiropā.
* Pameta finanšu sektoru, lai kritiski analizētu nevienlīdzību un sistēmas nepilnības.
---
## 2. Galvenās domas
### A. Ekonomiskā nevienlīdzība
* Nevienlīdzība nav tikai “sociāla problēma” – tā ir **sistēmisks drauds ekonomikai un sabiedrībai**.
* Bagātie kļūst arvien bagātāki, bet ienākumi plašām sabiedrības grupām stāv uz vietas vai samazinās.
* Bagātība koncentrējas nelielā elites grupā → tiek kavēta sabiedrības kopējā izaugsme.
### B. Finanšu sektora būtība
* Bankas un treideri pelna nevis radot vērtību, bet pārdalot un manipulējot ar kapitāla plūsmām.
* Tas rada milzu peļņu šauram lokam, bet sabiedrībai kopumā – **nav labuma**.
* Finanšu tirgi kļuvuši atrauti no reālās ekonomikas.
### C. Krīzes un nestabilitāte
* 2008. gada krīze parādīja sistēmas trauslumu, bet **nekas būtisks netika mainīts**.
* Pastāv risks, ka līdzīgas vai vēl lielākas krīzes atkārtosies.
### D. Politiskās un sociālās sekas
* Pieaug nevienlīdzība → pieaug polarizācija, populisms un politiskais ekstrēmisms.
* Demokrātijas kvalitāte krītas, jo lielākās masas nejūt, ka ekonomika strādā viņu labā.
* Uzticība institūcijām sabrūk.
### E. Personīgais skatījums
* Viņa personīgais stāsts rāda: sistēma atalgo dažus indivīdus ar milzu bagātību, bet sabiedrībai kopumā tas rada zaudējumus.
* **“Manas bagātības avots bija citu cilvēku zaudējumi.”**
---
## 3. Piedāvātās atziņas / risinājumu virzieni
* Nevienlīdzības mazināšana (caur nodokļu un fiskālo politiku).
* Stingrāka finanšu sektora regulācija.
* Sabiedriskās un politiskās apziņas maiņa – izpratne, ka “tirgus pats visu nesakārto”.
* Ilgtspējīgāks ekonomiskais modelis, kur ienākumi un labumi tiek sadalīti plašāk.
---
## 4. Ietekme
* Grāmata *“The Trading Game” (2023)* – autobiogrāfisks stāsts un kritika par nevienlīdzību.
* Populārs medijos, podkāstos un lekcijās – skaidro sarežģītus ekonomikas procesus vienkāršā valodā.
* Ietekmē sabiedrības debates Lielbritānijā un ārpus tās par nevienlīdzību un finanšu sektora lomu.
---
---
## 1. Biogrāfiskais fons
* Dzimis 1986. gadā Londonas austrumos, strādnieku ģimenē.
* Oksfordas universitāte – ekonomikas studijas.
* Karjera *Citibank* – kļuva par vienu no pelnošākajiem jaunajiem treideriem Eiropā.
* Pameta finanšu sektoru, lai kritiski analizētu nevienlīdzību un sistēmas nepilnības.
---
## 2. Galvenās domas
### A. Ekonomiskā nevienlīdzība
* Nevienlīdzība nav tikai “sociāla problēma” – tā ir **sistēmisks drauds ekonomikai un sabiedrībai**.
* Bagātie kļūst arvien bagātāki, bet ienākumi plašām sabiedrības grupām stāv uz vietas vai samazinās.
* Bagātība koncentrējas nelielā elites grupā → tiek kavēta sabiedrības kopējā izaugsme.
### B. Finanšu sektora būtība
* Bankas un treideri pelna nevis radot vērtību, bet pārdalot un manipulējot ar kapitāla plūsmām.
* Tas rada milzu peļņu šauram lokam, bet sabiedrībai kopumā – **nav labuma**.
* Finanšu tirgi kļuvuši atrauti no reālās ekonomikas.
### C. Krīzes un nestabilitāte
* 2008. gada krīze parādīja sistēmas trauslumu, bet **nekas būtisks netika mainīts**.
* Pastāv risks, ka līdzīgas vai vēl lielākas krīzes atkārtosies.
### D. Politiskās un sociālās sekas
* Pieaug nevienlīdzība → pieaug polarizācija, populisms un politiskais ekstrēmisms.
* Demokrātijas kvalitāte krītas, jo lielākās masas nejūt, ka ekonomika strādā viņu labā.
* Uzticība institūcijām sabrūk.
### E. Personīgais skatījums
* Viņa personīgais stāsts rāda: sistēma atalgo dažus indivīdus ar milzu bagātību, bet sabiedrībai kopumā tas rada zaudējumus.
* **“Manas bagātības avots bija citu cilvēku zaudējumi.”**
---
## 3. Piedāvātās atziņas / risinājumu virzieni
* Nevienlīdzības mazināšana (caur nodokļu un fiskālo politiku).
* Stingrāka finanšu sektora regulācija.
* Sabiedriskās un politiskās apziņas maiņa – izpratne, ka “tirgus pats visu nesakārto”.
* Ilgtspējīgāks ekonomiskais modelis, kur ienākumi un labumi tiek sadalīti plašāk.
---
## 4. Ietekme
* Grāmata *“The Trading Game” (2023)* – autobiogrāfisks stāsts un kritika par nevienlīdzību.
* Populārs medijos, podkāstos un lekcijās – skaidro sarežģītus ekonomikas procesus vienkāršā valodā.
* Ietekmē sabiedrības debates Lielbritānijā un ārpus tās par nevienlīdzību un finanšu sektora lomu.
---