Latvijas darba dzīves valsts profils
https://www.eurofound.europa.eu/en/countries/latvia
Šajā profilā ir aprakstītas galvenās darba dzīves iezīmes Latvijā. Tā mērķis ir sniegt attiecīgu pamatinformāciju par struktūrām, iestādēm, dalībniekiem un attiecīgajiem noteikumiem, kas attiecas uz darba dzīvi.
Tas ietver rādītājus, datus un regulējošās sistēmas par šādiem aspektiem: dalībnieki un institūcijas, kolektīvās un individuālās darba attiecības, veselība un labklājība, atalgojums, darba laiks, prasmes un apmācība, kā arī vienlīdzība un nediskriminācija darbā. Profili tiek sistemātiski atjaunināti reizi divos gados.
Publicēšanas datums: 2024. gada novembris
No 2012. līdz 2022. gadam iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieaugums svārstījās no 7% (2012. gadā) līdz -2,2% (2020. gadā). 2012.–2022. gadā, izņemot kritumu 2020. gadā, gada pieauguma temps bija mērens (1,9–4%), taču saglabājās pozitīvs. 10 gadu periodā bezdarba līmenis nepārtraukti samazinājās. Kopējais bezdarba līmenis 2022. gadā bija 6,9%. Apskatāmajos 10 gados bija vērojams nodarbinātības pieaugums, kopējais nodarbinātības līmenis 2012. gadā bija 74,3%, bet 2022. gadā – 76,8%. 2022. gadā vīriešu nodarbinātības līmenis (79,1%) bija augstāks nekā sieviešu (74,5%).
Darba likumdošana ietver Darba likumu (pieņemts 2001.gada 20.jūnijā), Darba aizsardzības likumu (pieņemts 2001.gada 20.jūnijā) un to papildinošos tiesību aktus, Darba strīdu likumu (pieņemts 2002.gada 26.septembrī), Streiku likumu (pieņemts 1999.gada 23.aprīlī) un vairākus citus darba samaksas specifiskos normatīvos aktus, kas regulē darba ņēmēju speciālos jautājumus.
Darba devēju pārstāvību, darbinieku pārstāvību un darba koplīguma slēgšanu regulē Darba likums, Arodbiedrību likums (ar jauno redakciju, kas pieņemts 2014. gada 6. martā) un Darba devēju organizāciju un to apvienību likums (pieņemts 1999. gada 19. maijā).
2011.gada 19.maijā pieņemtais likums par darbinieku informēšanu un konsultēšanu ES līmeņa komercsabiedrībās un ES līmeņa komercsabiedrību grupās nosaka Eiropas uzņēmumu padomju lomu.
2022. gadā Darba likumā veikti divi grozījumu kopumi. Pirmie grozījumi (pieņemti 2022. gada 6. jūnijā un spēkā no 2022. gada 1. augusta) ieviesa izmaiņas vairāk nekā 40 punktos likuma pamattekstā un trīs izmaiņas pārejas noteikumos (Latvijas Republikas Saeima, 2022a). Šīs izmaiņas attiecas uz šādiem elementiem:
koplīgumu regulējums (piemēram, atkāpes no koplīgumiem)
darbā iekārtošanas pakalpojuma sniedzēja pienākums pirms paredzamās darbinieka iecelšanas rakstiski informēt darbinieku par iekārtošanas pakalpojuma saņēmēju.
jaunas prasības attiecībā uz darba līgumu saturu
stingrāks pienākums darba devējam informēt darbiniekus par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem
jauni pārbaudes noteikumi
darba devēja pienākums informēt darbiniekus par komandējumiem, kuros viņiem paredzēts doties
plašāka līdzatbildība būvniecības nozarē
Valsts darba inspekcijas (VDI) atļauja virsstundu darbam
jauni noteikumi par darba laiku darbiniekiem, kuru darba grafiki nav pilnībā vai pārsvarā paredzami
darbinieku tiesības pielāgot savu darba laiku
noteikumu, ka ikgadējā atvaļinājuma izmantošana nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas
darba devēja pienākums nodrošināt bezalgas atvaļinājumu
tēvu tiesības uz ilgāku paternitātes atvaļinājumu
bērna kopšanas atvaļinājums
Otrais grozījumu kopums (spēkā no 2022. gada 25. novembra) ieviesa izņēmumus minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procedūrās (Latvijas Republikas Saeima, 2022b).
Sociālā dialoga sistēma tika izveidota 90. gadu sākumā, kad Latvijas Darba likumā un citos specifiskajos likumos tika noteikta arodbiedrību, darba devēju organizāciju, koplīgumu loma un sarunu kārtība. Sistēma ir balstīta uz iesaistīto personu brīvprātīgas līdzdalības principu. Sākumā sociālais dialogs bija divpusējs process. Pēc tam 1993. gadā tika izveidota sociālā dialoga sistēma, kas balstījās uz trīspusēju sarunu procesu. Tajā pašā gadā tika izveidotas divas trīspusējās padomes, bet 1994. gadā tika izveidota vēl viena padome. Darbiniekus pārstāvēja un joprojām pārstāv viena nacionāla līmeņa organizācija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devējus pārstāv arī viena organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (Latvijas Darba Devēju konfederācija**,** LDDK) (dibināta 1993. gadā).
1993. gada decembrī tika izveidota Nacionālā trīspusējā darba devēju, valdības un arodbiedrību konsultatīvā padome, kas 1996. gadā tika reorganizēta par Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi (NTSP).
1998. gada 12. maijā, pamatojoties uz “Trīspusējās sadarbības koncepciju valsts līmenī”, padomes tika apvienotas vienā galvenajā padomē un vairākās apakšpadomēs.
Tika ieviesti vairāki likumi, lai regulētu sociālā dialoga procesu. 2002. gadā tika ieviests jauns Darba likums, kas skaidrāk nosaka galvenos sociālā dialoga principus, darba devēju pienākumus un darbinieku tiesības.
Kopš sociālā dialoga sistēmas reorganizācijas 1998.gadā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Industriālās attiecības ir korporatīvas un uz vienprātību orientētas. Lai gan tās ir spēcīgas, saskaņotas un trīspusējas valsts līmenī, tās ir vājas nozaru līmenī.
2017. gadā ar grozījumiem Darba likumā darba devēju reprezentativitāte nozaru līmeņa sociālajā sarunās tika paplašināta līdz lielajiem uzņēmumiem. Šādiem lieliem uzņēmumiem būtu jāatbilst tādiem pašiem reprezentativitātes noteikumiem, kas ir spēkā attiecībā uz darba devēju organizācijām.
Sociālie partneri bija ļoti aktīvi, lai mazinātu Covid-19 krīzes sekas. Sākotnēji viņi pauda pilnīgu atbalstu valdības darbībām, kuru mērķis ir ierobežot vīrusa izplatību, un aktīvi piedalījās valdības ierosināto un pieņemto atbalsta pasākumu izstrādē un uzlabošanā. Vēlāk šajā gadā sociālie partneri uzsvēra sociālā dialoga nozīmi krīzes ietekmes mazināšanā un aicināja valdību labāk ievērot sociālo partneru iniciatīvas.
Pandēmijas sākumā galveno lomu spēlēja valdība, kurai bija ātri jāpieņem lēmumi. Taču valdība jau no paša sākuma centās pēc iespējas vairāk iesaistīt sociālos partnerus tobrīd izveidotajās darba grupās.
Pirmā grupa tika izveidota pirms COVID-19 pandēmijas Finanšu ministrijas paspārnē, lai veicinātu valsts nodokļu un fiskālās politikas kolektīvu diskusiju. Otrā grupa tika izveidota Pārresoru koordinācijas centrā valsts institūciju darbības koordinēšanai, un tajā bija ministri un sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Trešā bija Operatīvās vadības grupa – starpinstitūciju darbības koordinācijas darba grupa. Tā izveidota ar 2020.gada 10.jūlijā pieņemto Ministru kabineta rīkojumu Nr.2020/1.2.1.-84.
Lielākie sociālie partneri (LDDK un LBAS) un citas institūcijas (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (Latvijas Pašvaldību savienība, LPS) un Latvijas Zinātņu akadēmija izveidoja koalīciju, ko sauca par "lielo piecinieku", ar koalīciju koordinēja savu rīcību, sagatavoja un iesniedza kopīgus viedokļus.
Šī jaunā pieeja sabiedriskajai apspriešanai nedaudz samazināja sociālo partneru lomu, jo vienošanās tika panākta lielās, nodibinātās grupās.