Portu sociālais samits, 2021. gada 7. maijs

[LvSnor]

Portu sociālais samits, 2021. gada 7. maijs

Galvenie rezultāti

ES līderi, Eiropas iestādes, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tikās Portu sociālajā samitā, lai stiprinātu savu apņemšanos īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

Augsta līmeņa konferencē, ko prezidentvalsts Portugāle bija sarīkojusi Portu sociālajā samitā, tie apsprieda, kā noteikt Eiropas sociālās politikas programmu nākamajai desmitgadei un nodrošināt, lai mēs izturētu pašreizējos un turpmākos pārbaudījumus, nevienu neatstājot novārtā.

Diskusijas risinājās šādās trīs galvenajās jomās:

• darbs un nodarbinātība

• prasmes un inovācijas

• labklājības valsts un sociālā aizsardzība

Konferences noslēgumā ES iestādes, Eiropas sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji parakstīja Portu sociālo apņemšanos.

Vispārīga informācija

2017. gadā ES paziņoja par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pīlārā ir ietverti 20 svarīgākie principi, kas 21. gadsimtā mūs virza uz tādu spēcīgu sociālu Eiropu, kas ir taisnīga, iekļaujoša un iespēju pilna.

2021. gada martā Eiropas Komisija iesniedza rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Rīcības plānā ir ierosinātas vairākas iniciatīvas un ir noteikti trīs galvenie mērķi, kas visā Eiropas Savienībā jāsasniedz līdz 2030. gadam:

• nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā vismaz 78 %,

• vismaz 60 % pieaugušo katru gadu apmeklē mācību kursus,

• par vismaz 15 miljoniem cilvēku, tostarp 5 miljoniem bērnu, samazināt sociālās atstumtības vai nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu.

[LvSnor]

Portu sociālais samits, 2021. gada 7. maijs gaita un iznākums

Porto sociālais samits (Porto Social Summit) notika 2021. gada 7. maijā Porto (Portugālē) kā augsta līmeņa konference, kurā ES līderi, Eiropas institūcijas, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tikās, lai pārrunātu un veicinātu Eiropas sociālās politikas attīstību nākamajai desmitgadei. Samits bija daļa no Portugāles Padomes prezidentūras programmā iekļautā sociālā dialoga procesa, kas sekoja Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas plānam.
Gaita (kā notika)

Augsta līmeņa konference (7. maijā): notika diskusijas par trīs galvenajām jomām — darbs un nodarbinātība, prasmju pilnveidošana un inovācija, sociālā aizsardzība un labklājība — balstoties uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu.

Sanāksmē piedalījās augstākā līmeņa pārstāvji no Eiropas Komisijas (tostarp Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Lejena un vairāki komisāri) un ES dalībvalstu vadītāji, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Pēc konferenču sesijām ES līderi pulcējās uz diskusiju vakariņu, kur pārrunāja arī COVID-19 pandēmijas ietekmi, vakcīnu piegādi un citas starptautiskas tēmas.

Galvenie rezultāti un iznākums

Porto sociālais apņemšanās dokuments (“Porto Social Commitment”) tika kopīgi parakstīts — tas apliecina institūciju, sociālo partneru un civilsabiedrības apņemšanos īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu un nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu atveseļošanos pēc pandēmijas.

Sanāksmē definētie trīs ES sociālās politikas mērķi līdz 2030. gadam:
• nodrošināt vismaz 78 % nodarbinātību iedzīvotāju vecumā 20–64 gadi;
• panākt, lai vismaz 60 % pieaugušo katru gadu piedalās mācībās/prasmju attīstībā;
• samazināt sociālās atstumtības un nabadzības risku par vismaz 15 miljoniem cilvēku (tai skaitā 5 miljoniem bērnu).

Lai gan ES līderi oficiāli neapstiprināja visu komisijas rīcības plānu, viņi atbalstīja šos trīs virsmērķus ar Porto deklarāciju, kas norāda uz apņemšanos attīstīt sociālo Eiropu, rūpējoties arī par vienlīdzīgām iespējām un sociālo aizsardzību.

Svarīgākais kontekstā

Samits tiecas izpildīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, kas tika izveidoti agrāk (2017 gadā) un paredz spēcīgāku, taisnīgāku un iekļaujošāku sociālo Eiropu.

Notikums arī veicināja diskusijas par to, kā sociālā politika var atbalstīt zaļo un digitālo transformāciju, lai neviens neaizbēgtu no tām izmaiņām.

Kopumā Porto sociālais samits 2021. gada 7. maijā bija nozīmīgs politisks brīdis ES sociālās politikas formulēšanā, kas nostiprināja apņemšanos uzlabot nodarbinātību, izglītību un sociālo iekļaušanu visā Savienībā nākamajā desmitgadē.

Portu sociālais samits, 2021. gada 7. maijs gaita un iznākums

Porto Social Summit notika 2021. gada 7.–8. maijā Porto, Portugal, Portugāles prezidentūras laikā Council of the European Union. Samits bija veltīts Eiropas sociālajai dimensijai un tam, kā pēc Covid-19 krīzes atjaunot ekonomiku ar skaidru sociālo virzienu.
Gaita

Samitā piedalījās ES dalībvalstu vadītāji, Eiropas institūciju pārstāvji, sociālie partneri (arodbiedrības un darba devēju organizācijas) un pilsoniskā sabiedrība. Diskusiju centrā bija European Pillar of Social Rights — 2017. gadā izveidotais princips kopums, kas aptver vienlīdzīgas iespējas, taisnīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību.

Samita laikā tika apspriesti trīs galvenie virzieni:
– nodarbinātība un darba vietu radīšana,
– prasmes un izglītība (īpaši digitālajā un zaļajā pārejā),
– sociālā iekļaušana un nabadzības mazināšana.

Būtiska loma bija arī European Commission rīcības plānam sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, kurā tika izvirzīti konkrēti mērķi līdz 2030. gadam.
Iznākums

Galvenais politiskais rezultāts bija Portu deklarācija. Tajā dalībvalstis pauda apņemšanos:

– līdz 2030. gadam nodarbināt vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem;
– nodrošināt, ka vismaz 60 % pieaugušo katru gadu piedalās apmācībās;
– samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu par vismaz 15 miljoniem.

Deklarāciju parakstīja lielākā daļa ES līderu, kā arī Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā nostiprināja sociālo dimensiju kā neatņemamu daļu no ES atveseļošanās stratēģijas, tostarp saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Kopumā samits simbolizēja mēģinājumu līdzsvarot ekonomisko konkurētspēju ar sociālo taisnīgumu un radīt politisku impulsu sociālās politikas stiprināšanai visā Eiropas Savienībā. Ja vēlies, varu īsi salīdzināt šo samitu ar iepriekšējo sociālo pīlāra iniciatīvu Gēteborgā 2017. gadā.

[LvSnor]

Jā — **ir liecības par to, kā ES virzās ar 2021. gada **Porto Social Summit **deklarācijas un tai pievienotā **European Pillar of Social Rights īstenošanu, taču progress ir atšķirīgs atkarībā no mērķa un valsts.

1. Uzraudzība un mērīšana — „Sociālais scoreboard”

ES ir izstrādājusi Sociālo scoreboard instrumentu, kas ļauj regulāri sekot progresam pret 2030. gada sociālajiem mērķiem (nodarbinātība, prasmes un nabadzības mazināšana) un ir integrēts Eiropas semestra politikas koordinācijā. Tas ir tāds kā statistikas un indikatoru kopums, ar kuru novērtē valstu sniegumu un virzību uz kopējiem mērķiem.

2. Progresu par mērķiem kopumā
Nodarbinātība

Darba tirgus ES kopumā atkopjas pēc COVID-19 krīzes, un nodarbinātības rādītāji ir auguši.

Piemēram, vienā no 2024. gada ziņojumiem norādīts, ka no 2022. gada ES nodarbinātības rādītājs pieauga un pie 74.6 %, tomēr lai sasniegtu 78 % līdz 2030. gadam, joprojām nepieciešami papildu politiski un sociāli pasākumi.

Prasmju attīstība / pieaugušo mācības

ES turpina ieguldīt apmācībās un prasmju attīstībā, arī izmantojot ES fondu finansējumu, tostarp Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+).

Notiek konkrētas iniciatīvas, piemēram, digitālo prasmju projekti reģionos — piemēram, Porto reģionā — kur ESF finansējums tiek izmantots, lai palielinātu pieaugušo iespējas apgūt jaunas prasmes.

Nabadzības un sociālās atstumtības samazināšana

ES ir ieviesusi vairākus instrumentus, lai samazinātu nabadzību (piem., Eiropas bērnu garantija), un liela daļa finansējuma no ESF+ tiek veltīta sociālās iekļaušanas programmām.

Taču šī mērķa īstenošana ir sarežģītāka, jo tas atkarīgs no valstu sociālajām sistēmām, likumiem un strukturālajiem risinājumiem.

Politiskas reakcijas un spiediens

Eiropas Parlaments un politiskās grupas ir izvirzījušas rezolūcijas un debates par skaidrāku sociālās Eiropas „roadmap” jeb ceļa karti, uzsverot vajadzību konkrētāku īstenošanas plānu un progresu publicēšanu.

Sociālie partneri un arodbiedrības arī pievērš uzmanību tam, ka, lai gan politiska griba pastāv, īstenošana ir jāatsver ar konkrētiem pasākumiem un resursiem.

Kopsavilkumā
Ir liecības, ka:

✔ ES izveidojusi monitoring-sistēmas (Sociālais scoreboard) un ir regulāri dati par progresu.
✔ nodarbinātības rādītāji kopumā uzlabojas, taču 2030. gada mērķis nav vēl sasniegts.
✔ apmācību iniciatīvas attīstās ar ES fondu atbalstu.
✔ sociālās iekļaušanas pasākumi turpinās, bet to ietekmi grūtāk novērtēt vienoti visā ES.

Tomēr:

✖ progress nav vienmērīgs starp dalībvalstīm — daļa ir “uz pareizā ceļa”, bet citām joprojām jāspēj ievērojami pacelt rādītājus.
✖ sociālo mērķu sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no nacionālās politikas un investīcijām, ne tikai ES-līmeņa deklarācijām.

[LvSnor]

Eiropas bērnu garantija ir ES iniciatīva, kas pieņemta 2021. gadā, lai mazinātu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Tā ir daļa no European Pillar of Social Rights īstenošanas un cieši saistīta ar Portu deklarācijā noteikto mērķi līdz 2030. gadam būtiski samazināt nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu.

Mērķis

Garantijas galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka bērni, kuri aug nabadzībā vai sociālās atstumtības riskā, saņem bezmaksas un efektīvu piekļuvi:

pirmsskolas izglītībai un aprūpei,

kvalitatīvai izglītībai (tai skaitā ārpusskolas aktivitātēm),

vismaz vienai veselīgai maltītei katru skolas dienu,

veselības aprūpei.

Papildu uzmanība tiek pievērsta:

atbilstošam mājoklim,

veselīgam uzturam,

bērniem ar invaliditāti,

bērniem institucionālā aprūpē vai bezpajumtnieku ģimenēs,

romu kopienām un migrantu bērniem.

🛠 Kā tas tiek īstenots?

Garantija pati par sevi nav atsevišķs finansējuma fonds. Tā darbojas, izmantojot jau esošos ES instrumentus, galvenokārt:

European Social Fund Plus

Recovery and Resilience Facility

Dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālie rīcības plāni, kuros jānorāda:

mērķa grupas,

konkrētie pasākumi,

finansējuma avoti,

uzraudzības mehānismi.

ESF+ regulējums paredz, ka valstis ar augstu bērnu nabadzības līmeni vismaz 5 % no sava fonda jānovirza bērnu nabadzības mazināšanai.

Cik aktuāla ir problēma?

Pirms iniciatīvas uzsākšanas aptuveni 1 no 4 bērniem ES bija pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam (Eurostat dati). Šis rādītājs atšķiras starp valstīm.

Pēc Covid-19 un enerģētikas krīzes sociālie riski vairākās valstīs pieauga, tādēļ garantija tiek uzskatīta par strukturālu atbildi ilgtermiņā.

Progress un izaicinājumi

Pozitīvi:

Visas dalībvalstis ir iesniegušas nacionālos plānus.

Pieaug investīcijas agrīnajā izglītībā un bērnu ēdināšanā.

Tiek uzlabota datu vākšana par bērnu nabadzību.

Izaicinājumi:

Īstenošana atkarīga no nacionālajām budžeta iespējām.

Nevienmērīga kapacitāte pašvaldību līmenī.

Strukturāli faktori (mājokļu pieejamība, vecāku nodarbinātība) bieži pārsniedz tikai bērnu politikas ietvaru.

Plašāks konteksts

Eiropas bērnu garantija ir daļa no ES mērķa līdz 2030. gadam samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu par vismaz 15 miljoniem, no kuriem vismaz 5 miljoni ir bērni.

[LvSnor]

Latvija vēlas virzīties uz Porto sociālā samita 2030. gada mērķu sasniegšanu — nodarbinātības, prasmju attīstības un sociālās iekļaušanas jomās — taču progress ir daļējs, ar stiprajām un vājajām pusēm, un tas, kā īsteno ES kopējos ambīcijas, redzams caur dažādiem nacionālajiem un Eiropas datiem.

1. Nodarbinātība

Nodarbinātības līmenis Latvijā ir audzis garā periodā, bet tas vēl nav sasniedzis 78 % mērķi, ko ES līderi apņēmušies panākt līdz 2030. gadam.
2024. gadā 20–64 g.v. nodarbinātības līmenis bija 77,4 % — ļoti tuvu mērķim, bet mazliet zem tā. Tas tomēr nozīmē, ka Latvija ir tuvu ES kopīgajam mērķim un turpina atgūties pēc COVID-19 krīzes.

Tirgus dinamika:

pēdējos gados darba tirgus pakāpeniski atveseļojies;

nodarbinātības mērķis Nacionālajā attīstības plānā 2027 ir līdzīgs ES mērķim — ap 78 %.

Problēmas:

pastāv darba tirgus īpatnības — strukturālas vakances un prasmju nesakritības, īpaši STEM un specializētās jomās;

demogrāfiskās problēmas (iedzīvotāju sarukums) ietekmē piedāvājumu darba tirgū ar ilgtermiņa ietekmi.

2. Prasmju attīstība un izglītība
Pieaugušo mācības

ES mērķis paredz, ka vismaz 60 % pieaugušo katru gadu piedalās apmācībās, taču Latvija šobrīd atrodas zem šī līmeņa.
Piemēram, 2022. gadā pieaugušo mācību līmenis bija ~34 %, kas ir ievērojami zem EU mērķa un valsts 2030. gada standarda.

Bērnu izglītība un skolas sistēma

Latvijā ir zems skolas pārtraukumu līmenis — mazāk nekā 9 % jauniešu pārtrauc izglītību, kas ir labāk nekā ES vidējais rādītājs un atbilst 2030. gada mērķiem.

Agrīnās bērnu izglītības piedalīšanās vecumā no 3 gadiem ir augsta (~95–96 %), gandrīz sasniedzot vai pārsniedzot ES vidējos rādītājus un 2030. gada mērķus.

Digitālās prasmes

Latvija joprojām atpaliek no ES vidējiem rādītājiem digitalizācijas un digitālo prasmju attīstībā; tas ir svarīgs aspekts, lai cilvēki varētu sekot līdzi darba tirgus attīstībai.

3. Sociālā iekļaušana un nabadzība
Bērnu nabadzība

Vienā no jaunākajiem datiem — ap 17.9 % Latvijas bērnu bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam 2024. gadā — tas ir zem ES vidējā rādītāja un vēsturiski uzlabojies, jo pirms desmit gadiem (2015) tas bija virs 30 %.

Tas parāda, ka sociālās iekļaušanas pasākumi (piem., ES “bērnu garantijas” projekti, sociālās palīdzības pasākumi) varētu palīdzēt virzīties uz mērķiem, lai samazinātu nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu. Tomēr novērtējums joprojām atkarīgs no datu apkopošanas un ilgtermiņa sekmēm.

4. ES fondu un politikas atbalsts

Latvija izmanto European Social Fund Plus finansējumu, lai:

veicinātu sociālo iekļaušanos,

atbalstītu nodarbinātību,

uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai sociālajai aprūpei,

nodrošinātu prasmju attīstību visa mūža garumā.

ESF+ mērķi ir saskaņoti ar Porto deklarācijas prioritātēm un palīdz Latvijai sasniegt tās 2030. gada mērķus.

Kopsavilkumā

Kur Latvija ir stipra:
✔ augsts bērnu izglītības līmenis un salīdzinoši zems izglītības pārtraukšanas rādītājs;
✔ nodarbinātības līmenis, kas ir tuvu ES mērķim;
✔ bērnu nabadzības rādītāja uzlabošanās.

Kur Latvijai vēl ir jāstrādā:
✖ pieaugušo mācību dalība un mūžizglītība vēl nav uz ES līmeņa;
✖ digitālās prasmes un digitalizācijas rādītāji vēl atpaliek;
✖ no sociālās iekļaušanas un nabadzības risku pilnīgas mazināšanas vēl ir jāpārvērš konkrēti rezultāti.

[LvSnor]

“Sociālais rezultātu tablo” (Social Scoreboard) ir ES instruments, kas tiek izmantots Porto deklarācijas un Eiropas Sociālo tiesību pīlāra mērķu uzraudzībai. Tā galvenais uzdevums ir mērīt, salīdzināt un sekot progresam dalībvalstīs sociālās politikas jomās, piemēram:

nodarbinātība un darba tirgus,

pieaugušo un bērnu izglītība,

sociālā iekļaušana un nabadzības samazināšana,

veselība un dzīves ilgums.

Tas satur indikatorus un grafikus, kas ļauj redzēt, kurās valstīs ES mērķi tiek sasniegti ātrāk, un kur vēl ir jāstrādā.

Kur to atrast

Eiropas Komisijas Eiropas Sociālo tiesību pīlāra sadaļa:
https://employment-social-affairs.ec.eu ... &etrans=lv

Eurostat dati par sociālajiem rādītājiem (var filtrēt pēc valsts, mērķa un gada):
https://ec.europa.eu/eurostat/web/main/data/database

Ko tur atradīsi

Interaktīvus indikatorus par nodarbinātību, izglītību, nabadzību un sociālo atstumtību.

Valstu salīdzinājumus ar ES vidējo līmeni.

Vēsturiski datus, kas ļauj novērtēt progresu pēc Porto deklarācijas (2021) un kopš Eiropas Sociālo tiesību pīlāra ieviešanas (2017).