Žils Delēzs un Fēlikss Gvatari

LvSnor
raksta
Posts: 223
Joined: 06 Nov 2022, 23:30
Location: Riga
Contact:

Žils Delēzs un Fēlikss Gvatari

Post by LvSnor »

Žils Delēzs (Gilles Deleuze, 1925–1995)

Biogrāfija
  • Franču filozofs, Parīzes universitātes profesors.
  • Studēja Sorbonnā, agrīni interesējās par Spinozu, Nīči, Bergsonu un Hēliju.
  • Rakstīja par literatūru, mākslu, kino, psihiatriju, filozofiju.
  • Līdz 60. gadiem pazīstams ar individuāliem darbiem, vēlāk sāka sadarbību ar Fēliksu Gvatari.
  • 1995. gadā izdarīja pašnāvību, smagi slimojot ar plaušu slimību.
Galvenās tēmas un atziņas
  • “Atšķirība un atkārtojums” (1968): pētījums par to, kā atšķirība nav reducējama uz identitāti; viņam būtiska ir radīšana, nevis reprodukcija.
  • Filosofija un māksla: māksla un kino atklāj domāšanas jaunas iespējas (piemēram, grāmatas "Cinema 1" un "Cinema 2").
  • Pluralitāte, process, virzība: viņš pretojās stabilām kategorijām un binaritātēm, uzsvēra daudzveidību un nepārtrauktu kustību.
---
Fēlikss Gvatari (Félix Guattari, 1930–1992)

Biogrāfija
  • Franču psihoanalītiķis, filozofs, aktīvists.
  • Strādāja pie psihiatra Žana Urija La Bordas klīnikā, kur praktizēja kolektīvas terapijas un antipsihiatrijas metodes.
  • Iesaistījās 1968. gada studentu un strādnieku protestos.
  • Mazāk akadēmisks par Delēzu, vairāk iesaistījies praksē, politikā un aktīvismā.
Galvenās tēmas un atziņas
  • Antipsihiatrija: kritizēja tradicionālo psihoanalīzi un institucionālo psihiatrisko praksi.
  • Politiskā domāšana: vēlējās sapīt psiholoģiju ar sabiedrības struktūrām un politisko darbību.
  • Ekosofija: vēlākajos darbos uzsvēra vides, sabiedrības un psihes saikni.
---
Kopīgie darbi un idejas (Delēzs + Gvatari)
Viņi visvairāk pazīstami ar divām grāmatām:

1. “Pretējā psihoanalīze” (Anti-Oedipus, 1972)
  • Kritika Freida psihoanalīzei un Oidipa kompleksam.
  • Cilvēka vēlme nav trūkuma radīta, bet produktīva, radoša.
  • Sabiedrība un kapitālisms strukturē mūsu vēlmes.
2.“Tūkstoš plato” (A Thousand Plateaus, 1980)
  • Slavenais jēdziens “rizoma” — domāšana kā tīkls, nevis hierarhiska koka struktūra.
  • Pētī politiku, kultūru, valodu, bioloģiju caur daudzveidīgiem savienojumiem.
  • Uzsvars uz procesiem, plūsmām, nevis fiksētām struktūrām.
Kopīgās atziņas
  • Vēlme ir produktīva, nevis represēta.
  • Domāšanai nav centra — rizomātiska pieeja.
  • Pretstatā klasiskām struktūrām (Oidips, valsts, kapitālisms) viņi izceļ haotisku, bet radošu kustību.
  • Filozofija nav abstrakta disciplīna, bet instruments jaunu dzīves un sabiedrības formu radīšanai.
Post Reply