Biogrāfija
- Franču filozofs, Parīzes universitātes profesors.
- Studēja Sorbonnā, agrīni interesējās par Spinozu, Nīči, Bergsonu un Hēliju.
- Rakstīja par literatūru, mākslu, kino, psihiatriju, filozofiju.
- Līdz 60. gadiem pazīstams ar individuāliem darbiem, vēlāk sāka sadarbību ar Fēliksu Gvatari.
- 1995. gadā izdarīja pašnāvību, smagi slimojot ar plaušu slimību.
- “Atšķirība un atkārtojums” (1968): pētījums par to, kā atšķirība nav reducējama uz identitāti; viņam būtiska ir radīšana, nevis reprodukcija.
- Filosofija un māksla: māksla un kino atklāj domāšanas jaunas iespējas (piemēram, grāmatas "Cinema 1" un "Cinema 2").
- Pluralitāte, process, virzība: viņš pretojās stabilām kategorijām un binaritātēm, uzsvēra daudzveidību un nepārtrauktu kustību.
Fēlikss Gvatari (Félix Guattari, 1930–1992)
Biogrāfija
- Franču psihoanalītiķis, filozofs, aktīvists.
- Strādāja pie psihiatra Žana Urija La Bordas klīnikā, kur praktizēja kolektīvas terapijas un antipsihiatrijas metodes.
- Iesaistījās 1968. gada studentu un strādnieku protestos.
- Mazāk akadēmisks par Delēzu, vairāk iesaistījies praksē, politikā un aktīvismā.
- Antipsihiatrija: kritizēja tradicionālo psihoanalīzi un institucionālo psihiatrisko praksi.
- Politiskā domāšana: vēlējās sapīt psiholoģiju ar sabiedrības struktūrām un politisko darbību.
- Ekosofija: vēlākajos darbos uzsvēra vides, sabiedrības un psihes saikni.
Kopīgie darbi un idejas (Delēzs + Gvatari)
Viņi visvairāk pazīstami ar divām grāmatām:
1. “Pretējā psihoanalīze” (Anti-Oedipus, 1972)
- Kritika Freida psihoanalīzei un Oidipa kompleksam.
- Cilvēka vēlme nav trūkuma radīta, bet produktīva, radoša.
- Sabiedrība un kapitālisms strukturē mūsu vēlmes.
- Slavenais jēdziens “rizoma” — domāšana kā tīkls, nevis hierarhiska koka struktūra.
- Pētī politiku, kultūru, valodu, bioloģiju caur daudzveidīgiem savienojumiem.
- Uzsvars uz procesiem, plūsmām, nevis fiksētām struktūrām.
- Vēlme ir produktīva, nevis represēta.
- Domāšanai nav centra — rizomātiska pieeja.
- Pretstatā klasiskām struktūrām (Oidips, valsts, kapitālisms) viņi izceļ haotisku, bet radošu kustību.
- Filozofija nav abstrakta disciplīna, bet instruments jaunu dzīves un sabiedrības formu radīšanai.