1516. gadā parādījās Erasma “Institutio principis christiani” un Tomasa Mora (Thomas Morus, 1477—1535) “Utopia” — divi darbi valsts teorijas jomā, kas bija polemiski vērsti pret makjavellismu. To uzdevums bija ar intelektuālās apgaismības palīdzību pārliecināt šīs pasaules varenos, ka valsts uzdevums ir, ievērojot mieru starp tautām, valdīt pār cilvēku tikumiskā ziņā, jo tas pēc savas dabas ir vājš. Moram un Erasmam ar Makjavelli kopīgs ir racionālisms, t. i., tendence racionalizēt valsti. Taču Makjavelli aplūko valsti un cilvēku no tā viedokļa, kādi tie ir, bet Erasms un Mors cenšas tos apcerēt no jābūtības pozīcijām. (Mora darba pirmā daļa veltīta asai tālaika Anglijas kritikai.) Abus darbus vieno pārliecība, ka cilvēks, neskatoties uz pirmdzimto grēku, ir palicis labs un, atbilstoši pamācīts, var tikt izaudzināts tikumiskajai dzīvei, kas ir valsts morāles pamats.
Turpināt lasīt “Sociālā utopija”