Arodbiedrības rosina minimālo algu nākamgad celt vismaz līdz 835 eiro mēnesī

Rīga, 1. maijs, LETA. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina minimālo algu 2027. gadā celt vismaz par 55 eiro – līdz 835 eiro mēnesī.

LBAS atgādina, ka no šī gada Latvijā noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 780 eiro. Tāpat no šī gada par 40 eiro pieaudzis arī neapliekamais minimums – no 510 līdz 550 eiro mēnesī.

Arodbiedrības norāda, ka, sākot ar 2025. gadu, minimālā alga Latvijā tiek noteikta, vadoties pēc Ministru kabineta regulējuma, kas paredz, ka minimālajai algai Latvijā būtu jāveido 46% no iepriekšējā gada vidējās darba samaksas valstī. Tomēr 2024. gadā ar Finanšu ministriju iezīmētais minimālās darba algas izaugsmes grafiks patlaban atpaliekot no pārējo algu pieauguma tempa, uzsver LBAS. To apliecinot arī Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums “Par minimālās algas situāciju 2026. gadā”, kas šonedēļ skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē sociālo partneru pārrunās.

LBAS ieskatā būtiski ņemt vērā, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu minimālās algas atsauces vērtība pret vidējo darba samaksu ir noteikta proporcionāli augstāka nekā Latvijā un Latvijā darba samaksas līmenis ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm, norāda arodbiedrības.

LBAS vērtē, ka 2026. gadā Lietuvā un Igaunijā minimālās algas saņēmējs, iegādājoties preces un pakalpojumus, ir attiecīgi par 23% un 8,5% pirktspējīgāks nekā Latvijā.

Arodbiedrības arī apgalvo, ka minimālā alga vienmēr jāskata kopsakarībā ar neapliekamo minimumu, un sagaida izvērstas pārrunas, lai noteiktu adekvātu minimālās algas un neapliekamā minimuma līmeni 2027. gadam.

Tāpat LBAS norāda uz nepieciešamību pārskatīt un paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām, uzsverot, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir kritisks atbalsts ģimenēm, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Pilsoņa Marata runa …

Marata dēls

— Pilsonis Marats prasa vārdu, — teica priekšsēdētājs, — vārds pilsonim Maratam!
— Jā, jā, jā! — rēca divsimts balsu. — Uz tribīni, Marat! Lai runā Marats!
Saviļņotais pūlis pašķīrās un pa vidu, kā Mozus caur Sarkano jūru, Marats gāja uz tribīni.
Lēni viņš uzkāpa Uz mucām, tad izbrauca ar roku caur garajiem matiem, atbīdīdams tos atpakaļ, it kā rūpēdamies, ka neviens no viņa nejaukajiem vaibstiem nepaliek apslēpts un nezaudē savu iespaidu.
— Jūs visi, kas še esat sapulcējušies, — viņš iesāka, — jūs uzklausījāt mirstošas tautas nāves vaidu, tās tautas, kas vēršas pie jums, tāpēc ka jūs esat tās vienīgā cerība! Nu, tad runājiet! Kas tad ir jūsu cerība? Pie kā jūs griezīsities? Mēs zinām, no kā mums ir jābīstas, — sakiet mums, uz ko mēs vēl varam cerēt?-
— Lafajets! Nekērs! — sauca vairākas balsis.
— Lafajets? Nekērs? — atkārtoja Marats. — Uz šiem abiem vīriem jūs liekat savas cerības?
— Jā! Jā! Jā!
— Tātad aristokrāts un muitinieks, vārdu bodnieka un zelta bodnieks, tie ir jūsu varoņi, jūsu dievi? Vai jūs zināt, kas ir Lafajets? Es jums pateikšu! Vai jūs zināt, kas ir Nekērs? Arī to pēc tam pateikšu.
— Runā, Marat, runā! — sauca simts balsu.

Turpināt lasīt “Pilsoņa Marata runa …”

Nabadzības apkarošana: vajadzīga direktīva par minimālo ienākumu noteikšanu

Laura de Bonfilsa, Marija Nīmena, Kahina Rabahi un Hetere Roja  2024. gada 6. februārī

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tiesību aktiem, kas risina nabadzības pamatcēloņus, ir jābūt darba kārtības augšgalā.

Gadu desmitiem Eiropas Savienības dalībvalstis ir ļāvušas cilvēkiem, kas atrodas neaizsargātā situācijā, izkrist caur sociālās drošības tīkla caurumiem. Globālā pandēmija, pilna mēroga iebrukums Ukrainā un dzīves dārdzības pieaugums pierāda, cik svarīgas ir sociālās aizsardzības elastīgas shēmas, kas var pasargāt ikvienu no pašreizējām un turpmākām krīzēm. Ir nepieņemami, ka pašlaik ES 95,3 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā vai ir pakļauti tās riskam — katrs ceturtais no tiem ir bērns.

Minimālo ienākumu shēmas ir no iemaksām neatkarīgas sociālās drošības tīkls tiem, kam nav pietiekami daudz līdzekļu. Piekļuve adekvātam minimālajam ienākumam apvienojumā ar veicinošiem sociālajiem pakalpojumiem ir būtisks glābšanas riņķis cilvēkiem, kuriem nav cita ienākumu avota vai kuru alga vai pabalsti nav pietiekami, lai izdzīvotu un dzīvotu cienīgi. Uz to attiecas arī Eiropas sociālo tiesību pīlārs (EPSR), kas atzīst “tiesības uz atbilstīgiem minimālā ienākuma pabalstiem, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos”.

Turpināt lasīt “Nabadzības apkarošana: vajadzīga direktīva par minimālo ienākumu noteikšanu”