“Skepticisms darbībā pārveido”

Mario Dragi uzruna Rimini 2025

Gadiem ilgi Eiropas Savienība uzskatīja, ka tās ekonomiskā dimensija ar 450 miljoniem patērētāju nes sev līdzi ģeopolitisko varu un starptautiskās tirdzniecības attiecības. Šis gads paliks atmiņā kā gads, kad šī ilūzija izgaisa.

Mums ir nācies samierināties ar tarifiem, ko noteica mūsu lielākais tirdzniecības partneris un ilggadējais sabiedrotais — Amerikas Savienotās Valstis. Šī pati sabiedrotā ir spiedusi mūs palielināt militāros izdevumus — lēmumu, ko, iespējams, mums vajadzēja pieņemt jebkurā gadījumā, taču veidos un formās, kas, visticamāk, neatspoguļo Eiropas intereses. Eiropas Savienība, neskatoties uz to, ka tā ir devusi vislielāko ieguldījumu karā Ukrainā un ir visvairāk ieinteresēta taisnīgā mierā, līdz šim miera sarunās ir spēlējusi relatīvi marginālu lomu.

Tikmēr Ķīna ir atklāti atbalstījusi Krievijas kara centienus, vienlaikus paplašinot savu rūpniecisko jaudu, lai pārdotu pārpalikušo produkciju Eiropā, tagad, kad piekļuvi Amerikas tirgum ierobežo jauni valdības noteiktie šķēršļi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Eiropas protestiem ir bijusi neliela ietekme: Ķīna ir skaidri pateikusi, ka neuzskata Eiropu par līdzvērtīgu partneri un izmanto savu retzemju metālu kontroli, lai padarītu mūsu atkarību arvien saistošāku.

Eiropa arī vēroja, kā tika bombardētas Irānas kodolobjekti un pastiprinājās slaktiņš Gazā. Šie notikumi sagrāva jebkādu ilūziju, ka ekonomiskā vara vien varētu nodrošināt jebkāda veida ģeopolitisku varu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka skepticisms pret Eiropu ir sasniedzis jaunus augstumus. Taču ir svarīgi jautāt, par ko īsti ir šī skepticisma būtība.

Turpināt lasīt ““Skepticisms darbībā pārveido””

Uzticība AI sniegtajiem rezultātiem

Uzticība AI sniegtajiem rezultātiem

Uzticība mākslīgā intelekta (AI) ģenerētajai informācijai nav viennozīmīga. AI spēj analizēt datus ar ātrumu un konsekvenci, kas pārsniedz cilvēku iespējas, taču, pretēji tam, AI modeļi bieži var radīt kļūdainu, nepilnīgu vai pat izdomātu (t.s. “halucinētu”) informāciju ar pārliecinošu izteiksmi. Šis risks ir īpaši augsts ģeneratīvajos valodas modeļos, piemēram, ChatGPT vai Google Bard[1][2][3].

Turpināt lasīt “Uzticība AI sniegtajiem rezultātiem”

Sociāldemokrātijas nākotne. (Kā Vācijas SPD var atkal uzvarēt.)

Hennings Mejers 2025. gada 20. jūnijs

Sociāldemokrātija nevar izdzīvot bez vīzijas. SPD ir no jauna jāatklāj savs mērķis un emocionālais spēks.

Olafa Šolca nepopulārās “luksofora” koalīcijas valdības rūgtais gals sagrāva jebkādas īstermiņa cerības uz panākumiem. Taču SPD fundamentālās problēmas sniedzas daudz tālāk par vienām zaudētām vēlēšanām. 2025. gada Vācijas federālās vēlēšanas iezīmēja tikai līdz šim zemāko punktu tendencē, kas turpinās jau vairāk nekā divas desmitgades, un tā neaprobežojas tikai ar Vāciju. Sociāldemokrātija cieš no uzticības zuduma, kas aizsākās 20. gs. deviņdesmitajos gados.

Tobrīd iepriekš spēkā esošā sociāldemokrātiskā programma tika uzskatīta par novecojušu un atmesta. Tas nebija tikai politikas satura maiņa. Mainījās arī veids, kā politika tika saprasta un īstenota. Ambīcijas aktīvi veidot nākotni, vadoties pēc normatīviem priekšstatiem par labāku sabiedrību, nomainīja politikas koncepcija, kuras pamatā bija pagaidu vēlētāju koalīciju veidošana. Mērķis kļuva identificēt konkrētu sociālo grupu uztvertās intereses un pielāgot tām savu pieeju.

Turpināt lasīt “Sociāldemokrātijas nākotne. (Kā Vācijas SPD var atkal uzvarēt.)”

Laimīgu jauno 2025 gadu un veiksmīgi atvadīties no vecā gada.

Pie debesīm mēness spīd bālais,
Pa niedrāju vardes kurkst;
Viss miglā segts apgabals tālais,
Un strautiņš ielejā čurkst.
Es klausos, un bezgalīgs žēlums
Man dvēseles dziļumos griež.
Vai vainīgs tur vakara vēlums,
Vai likteņa grūtības spiež?

/E.Veidenbaums/

Laikā kad norisinās tik nežēlīgas lietas kā militārs karš, gribas lai tie pēc iespējas ātrāk izbeigtos, un mēs varētu atgriezties pie ikdienišķām problēmām.

«Godājamie tautieši un tautietes,» …

«Godājamie tautieši un tautietes,» Ruņģis runāja. «Miera un Pieticības Malai ir atkal pienācis tas dārgais brīdis, kad viņa var svinēt savas lielās cūku bēres. Lielā cūka ir kauta, no katras bļodas mums patīkami uzsmaida viņas treknā miesa. Uz visām lūpām spīd tauki, uz visiem vaigiem pilnīgs prieks un laimība. Lai apceram tad nu, kam mums jāpateicas par šo laimību. Jau senie grieķi bij ievērojuši, ka siltā migla, kura apklāj mūsu zemi, dara ievērojamu iespaidu uz cūku barošanos; mūsu laikos gan katrs bērns zinās, ka šī migla ir mūsu labklājības avots. Kas tad nu mums uztur šo miglu? Tās ir mūsu zemās debesis, kas aptur gaisa kustēšanos un neļauj viņai izklīst. Un ne par to vien mums jāpateicas savām debesīm: mums jāpateicas viņām arī par savu mieru. Mums nekad nav bijis jāskatās nekur tālumā; mūsu debesis ir tepat acu priekšā, taisni, tā sakot, pašā deguna galā, kaut kurā vietā ar roku sasniedzamas (te runātājs pielika roku pie debesīm). Viņas ir tik praktiskas, tik parocīgas, ka neviens mirstīgs cilvēks labāku nevar vēlēties. Viss pie viņām ir tik viegli pieliekams un paņemams. Vai tev teļādiņa žāvējama vai karote noliekama — izstiep tikai roku. Kad kaut kas vajadzīgs, izstiep tikai roku un paņem. Tas izsargā mūsu dvēseles no veltīgām rūpēm un mūsu miesu no veltīgas kustēšanās. Lūk, caur to mēs esam paēduši un laimīgi. Tāpēc mīļosim un cienīsim savas debesis! Uz to es uzaicinu klātesošos piecelties no sēdekļiem un vienprātīgi nodziedāt: «Priecīgs savās mājās…»»

Visi piecēlās un dziedāja: «Priecīgs savās mājās, Mierīgs dzīvoju … »

Dziedot centās viens otru pārkliegt, laikam gribēdami cits citu pārspēt patriotisku jūtu izrādīšanā. …

Kārlis Skalbe “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”

Nē, tas nevarēja būt viņš! Nē, tas tomēr ir viņš!

Brīvs brīdis man šad un tad atgadījās. Atmetu klaiņošana pa pilsētu un kvernēšanu dzertuvēs, allaž vien pieklauvēju pie Upesjura durvīm. Viņš ielaida labprāt un dažreiz paturēja pāra stundas. No pašas pirmās reizes viņš sāka manu audzināšanu.

AndrejsUpīts
Andrejs Upīts (1870–1977)


— Vai jūs esat ievērojuši, ka ikkatra cilvēka domāšanas, sprieduma un arī praktiskās dzīves veidu nosaka un vada atsevišķs, subjektīvs, vienpusīgs aroda vai profesijas princips? — viņš man nojautāja jau tajā pašā pirmajā reizē.
— Advokāts katru dzīves faktu un faktoru salīdzina ar romiešu tiesību normām un novērtē pēc Justiniana kodeka mērauklas. Ārsts meklē un atrod izskaidrojumu cilvēka fizioloģiskā dabā, muskuļu, smadzeņu un nervu konstrukcijā, bieži vien tikai dzimuma dziņu vai gremojamo orgānu funkcijas. Matemātiķim pasaules sākums nav vārds, nav darbs, nav griba, bet skaitlis, kas slēpj sevī tūkstošējādas iespējamības līdz ar dzīvības un nāves noslēpumu. Ja kāds dzelzsgriezējs spētu un vīžotu filozofiski domāt, viņš droši vien apgalvotu, ka viņa tērauda virpa un kalts veido atslēgu arī visām teorētiskajām problēmām. Civilizācijas attīstības gaita saskaldījusi cilvēku kopumu atsevišķos profesionālos tipos ar viņu subjektīvajiem dzīves un tikumu principiem.

Turpināt lasīt “Nē, tas nevarēja būt viņš! Nē, tas tomēr ir viņš!”