Mario Dragi uzruna Rimini 2025
Gadiem ilgi Eiropas Savienība uzskatīja, ka tās ekonomiskā dimensija ar 450 miljoniem patērētāju nes sev līdzi ģeopolitisko varu un starptautiskās tirdzniecības attiecības. Šis gads paliks atmiņā kā gads, kad šī ilūzija izgaisa.
Mums ir nācies samierināties ar tarifiem, ko noteica mūsu lielākais tirdzniecības partneris un ilggadējais sabiedrotais — Amerikas Savienotās Valstis. Šī pati sabiedrotā ir spiedusi mūs palielināt militāros izdevumus — lēmumu, ko, iespējams, mums vajadzēja pieņemt jebkurā gadījumā, taču veidos un formās, kas, visticamāk, neatspoguļo Eiropas intereses. Eiropas Savienība, neskatoties uz to, ka tā ir devusi vislielāko ieguldījumu karā Ukrainā un ir visvairāk ieinteresēta taisnīgā mierā, līdz šim miera sarunās ir spēlējusi relatīvi marginālu lomu.
Tikmēr Ķīna ir atklāti atbalstījusi Krievijas kara centienus, vienlaikus paplašinot savu rūpniecisko jaudu, lai pārdotu pārpalikušo produkciju Eiropā, tagad, kad piekļuvi Amerikas tirgum ierobežo jauni valdības noteiktie šķēršļi Amerikas Savienotajās Valstīs.
Eiropas protestiem ir bijusi neliela ietekme: Ķīna ir skaidri pateikusi, ka neuzskata Eiropu par līdzvērtīgu partneri un izmanto savu retzemju metālu kontroli, lai padarītu mūsu atkarību arvien saistošāku.
Eiropa arī vēroja, kā tika bombardētas Irānas kodolobjekti un pastiprinājās slaktiņš Gazā. Šie notikumi sagrāva jebkādu ilūziju, ka ekonomiskā vara vien varētu nodrošināt jebkāda veida ģeopolitisku varu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka skepticisms pret Eiropu ir sasniedzis jaunus augstumus. Taču ir svarīgi jautāt, par ko īsti ir šī skepticisma būtība.
Turpināt lasīt ““Skepticisms darbībā pārveido””
