Ēriks Fromms 1961
1. Marksa viedokļa viltojums.
Tā ir savdabīga vēstures ironija, ka teoriju izkropļojumiem un pārpratumiem nav ierobežojumi, pat laikā, kad ir neierobežota piekļuve teoriju avotiem; viens no drastiskākajiem piemēriem ir fenomens, kas noticis ar Kārļa Marksa teoriju pēdējās desmitgadēs. Politiķu runās un presē, un grāmatās ir nepatrauktas atsauces uz Marksu un marksismu, kuras atsaucas rakstiem, ko sarakstījuši cienījami sociālo zinātņu zinātnieki un filosofi. Taču, ar retiem izņēmumiem, šķiet, ka politiķi un avīžnieki nav tik daudz un blīvi rakstījuši par Marksu, cik tagad atsaucoties uz sociālo zinātņu zinātniekiem, kas aprobežojas ar minimālām zināšanām par Marksu. Izskatās, ka viņi jūtas droši darboties kā šī lauciņa eksperti, jo nav neviena ar spējām un reputāciju sociālo jautājumu pētīšanas impērijā, kas varētu argumentēt pret viņu nekompetento viedoklim. [1]
Turpināt lasīt “Marksa cilvēka koncepts”