Sociāldemokrātijas nākotne. (Kā Vācijas SPD var atkal uzvarēt.)

Hennings Mejers 2025. gada 20. jūnijs

Sociāldemokrātija nevar izdzīvot bez vīzijas. SPD ir no jauna jāatklāj savs mērķis un emocionālais spēks.

Olafa Šolca nepopulārās “luksofora” koalīcijas valdības rūgtais gals sagrāva jebkādas īstermiņa cerības uz panākumiem. Taču SPD fundamentālās problēmas sniedzas daudz tālāk par vienām zaudētām vēlēšanām. 2025. gada Vācijas federālās vēlēšanas iezīmēja tikai līdz šim zemāko punktu tendencē, kas turpinās jau vairāk nekā divas desmitgades, un tā neaprobežojas tikai ar Vāciju. Sociāldemokrātija cieš no uzticības zuduma, kas aizsākās 20. gs. deviņdesmitajos gados.

Tobrīd iepriekš spēkā esošā sociāldemokrātiskā programma tika uzskatīta par novecojušu un atmesta. Tas nebija tikai politikas satura maiņa. Mainījās arī veids, kā politika tika saprasta un īstenota. Ambīcijas aktīvi veidot nākotni, vadoties pēc normatīviem priekšstatiem par labāku sabiedrību, nomainīja politikas koncepcija, kuras pamatā bija pagaidu vēlētāju koalīciju veidošana. Mērķis kļuva identificēt konkrētu sociālo grupu uztvertās intereses un pielāgot tām savu pieeju.

Turpināt lasīt

Pašvaldību vēlēšanas 2025. gadā – analīze

Kopējie rezultāti un aktivitāte

Vēlēšanās norisinājās 2025. gada 7. jūnijā, 43 (nākošgad 42) pašvaldībās. Vēlētāju aktivitāte sasniedza vismaz 47,19 %, kas ir būtiski augstāka nekā 2021. gadā. Politoloģe L. Metla‑Rozentāle norāda, ka šī aktivitāte liecina par “atmodušos pilsonisko apziņu” un demokrātijas veselību.

Turpināt lasīt

Pilsoņa Marata runa …

— Pilsonis Marats prasa vārdu, — teica priekšsēdētājs, — vārds pilsonim Maratam!
— Jā, jā, jā! — rēca divsimts balsu. — Uz tribīni, Marat! Lai runā Marats!
Saviļņotais pūlis pašķīrās un pa vidu, kā Mozus caur Sarkano jūru, Marats gāja uz tribīni.
Lēni viņš uzkāpa Uz mucām, tad izbrauca ar roku caur garajiem matiem, atbīdīdams tos atpakaļ, it kā rūpēdamies, ka neviens no viņa nejaukajiem vaibstiem nepaliek apslēpts un nezaudē savu iespaidu.
— Jūs visi, kas še esat sapulcējušies, — viņš iesāka, — jūs uzklausījāt mirstošas tautas nāves vaidu, tās tautas, kas vēršas pie jums, tāpēc ka jūs esat tās vienīgā cerība! Nu, tad runājiet! Kas tad ir jūsu cerība? Pie kā jūs griezīsities? Mēs zinām, no kā mums ir jābīstas, — sakiet mums, uz ko mēs vēl varam cerēt?-
— Lafajets! Nekērs! — sauca vairākas balsis.
— Lafajets? Nekērs? — atkārtoja Marats. — Uz šiem abiem vīriem jūs liekat savas cerības?
— Jā! Jā! Jā!
— Tātad aristokrāts un muitinieks, vārdu bodnieka un zelta bodnieks, tie ir jūsu varoņi, jūsu dievi? Vai jūs zināt, kas ir Lafajets? Es jums pateikšu! Vai jūs zināt, kas ir Nekērs? Arī to pēc tam pateikšu.
— Runā, Marat, runā! — sauca simts balsu.

Turpināt lasīt

Kreiso nacionālistu grupa

Eiropas Parlamentā varētu uzplaukt jauna kreiso nacionālistu grupa.

Kreisās frakcijas un partijas no visas ES ir gatavas apvienot spēkus jaunā parlamenta grupā, lai konkurētu ar galēji labējiem par samierināšanos ar Krieviju, strādnieku šķiras tiesībām un migrāciju, ziņo Euronews Super Poll.

Euronews Super Poll prognozes par nākamā Eiropas Parlamenta sastāvu pēc jūnija vēlēšanām atklāj arvien lielāku politisko mainīgumu partiju un apvienību vidū.

Dažas no pašreizējām grupām diez vai pārdzīvos milzīgo konservatīvo vilni, kas pārņems parlamenta sēžu ciklu.

Paredzams, ka jaunas parlamentārās grupas tiks veidotas atbilstoši jaunākajām apvienības vēlētāju politiskajām ievirzēm, politiskajai taktikai un varas spēlēm.

Viena no tām ir populistiskā un suverēnā kreisā grupa, ko iecerējusi Vācijas bijusī Die Linke līdere Sāra Vāgenknehta. Drīzumā gaidāmas sākotnējās sarunas ar citām līdzīgām pusēm visā ES.

Turpināt lasīt

Nabadzības apkarošana: vajadzīga direktīva par minimālo ienākumu noteikšanu

Laura de Bonfilsa, Marija Nīmena, Kahina Rabahi un Hetere Roja  2024. gada 6. februārī

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tiesību aktiem, kas risina nabadzības pamatcēloņus, ir jābūt darba kārtības augšgalā.

Gadu desmitiem Eiropas Savienības dalībvalstis ir ļāvušas cilvēkiem, kas atrodas neaizsargātā situācijā, izkrist caur sociālās drošības tīkla caurumiem. Globālā pandēmija, pilna mēroga iebrukums Ukrainā un dzīves dārdzības pieaugums pierāda, cik svarīgas ir sociālās aizsardzības elastīgas shēmas, kas var pasargāt ikvienu no pašreizējām un turpmākām krīzēm. Ir nepieņemami, ka pašlaik ES 95,3 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā vai ir pakļauti tās riskam — katrs ceturtais no tiem ir bērns.

Minimālo ienākumu shēmas ir no iemaksām neatkarīgas sociālās drošības tīkls tiem, kam nav pietiekami daudz līdzekļu. Piekļuve adekvātam minimālajam ienākumam apvienojumā ar veicinošiem sociālajiem pakalpojumiem ir būtisks glābšanas riņķis cilvēkiem, kuriem nav cita ienākumu avota vai kuru alga vai pabalsti nav pietiekami, lai izdzīvotu un dzīvotu cienīgi. Uz to attiecas arī Eiropas sociālo tiesību pīlārs (EPSR), kas atzīst “tiesības uz atbilstīgiem minimālā ienākuma pabalstiem, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos”.

Turpināt lasīt