Par godīgu sabiedrību!
Vēlēšanās norisinājās 2025. gada 7. jūnijā, 43 (nākošgad 42) pašvaldībās. Vēlētāju aktivitāte sasniedza vismaz 47,19 %, kas ir būtiski augstāka nekā 2021. gadā. Politoloģe L. Metla‑Rozentāle norāda, ka šī aktivitāte liecina par “atmodušos pilsonisko apziņu” un demokrātijas veselību.
Turpināt lasīt “Pašvaldību vēlēšanas 2025. gadā – analīze”Iecietīgais Kārlis II dāvāja Bredas deklarāciju. Viņš deva Anglijai iespēju aizmirst to laikmetu, kad Hantingdonas aldara dēls bija uzlicis kāju uz Luija XIV galvas. Anglija nožēloja grēkus un brīvi uzelpoja. Visu sirdīs, ka mēs jau sacījām, valdīja līksme; karaļa slepkavām uzceltas karātavas šīs vispārējās gaviles tikai pastiprināja. Restaurācija ir smaids, bet dažas karātavas iespaidu nebojā: ir taču jāapmierina sabiedrības sirdsapziņa. Nepaklausības gars bija izklīdis, atjaunojās uzticība valdniekam. Būt kārtīgiem pavalstniekiem — tā tagad bija vienīga cenšanās. Atžilbuši no politiskā bezprāta, visi tagad izsmēja revolūciju, zobojās par republiku un par to savādo laiku, kad nemitīgi tika skandināti cēlie vārdi TIESĪBAS, BRĪVĪBA, PROGRESS; par to pārspīlēto svinīgumu tagad smējās. Atgriešanās pie veselā saprāta bija kaut kas brīnišķīgs; Anglija modās no smaga sapņa. Kāda laime atbrīvoties no šiem maldiem! Vai tad var būt vēl kaut kas neprātīgāks? Kas gan notiktu, ja kuram katram garāmgājējam piešķirtu tiesības? Vai jūs varat iedomāties, ka visi kļūtu par vadītājiem? Vai tas ir iespējams, ka valsti vadītu pilsoņi? Pilsoņi ir pajūgs, bet pajūgs nav kučieris. Izšķirt kaut ko ar balsošanu ir tas pats, kas ļauties vēja varai. Vai jūs gribētu, lai valsts iekārta plivinātos kā mākonis? Nekārtībā nerada kārtību. Ja celtnieks ir haoss, celtne būs Bābeles tornis. Un vēl — šī izdaudzinātā brīvība taču ir īsta tirānija! Es gribu priecāties, nevis vadīt valsti. Balsošana man apnikusi, es gribu dejot. Kāda laime, ka ir valdnieks, kas to visu izdara! Patiesi, cik gan karalis ir augstsirdīgs, uz- ņemdamies mūsu vietā šīs pūles! Turklāt viņam to ir mācījuši, viņš prot ar to tikt galā. Tas ir viņa darbs. Miers, karš, likumdošana, finanses — kāda daļa gar to visu ir tautai? Bez šaubām, ir vajadzīgs, lai tauta maksātu, bez šaubām, ir vajadzīgs, lai tauta kalpotu, un ar to tautai arī vajag pietikt. Tai taču ir dota iespēja piedalīties politikā: no tautas vidus nāk divi galvenie valsts speķi — armija un budžets. Maksāt nodevas un būt par zaldātu — vai tad ar to nav diezgan? Kas tai vēl vajadzīgs? Tā ir militārais balsts, tā ir finansiālais balsts. Lieliska loma. Tās vieta valda. Un par šo pakalpojumu tai taču jāmaksā. Nodokļi un civiliste* ir alga, ko tautas maksa valdniekiem. Tauta atdod savas asinis un savu naudu par to, lai pār viņu valdītu. Cik dīvaina doma — valdīt pašiem par sevi! Tautai nepieciešams ceļvedis. Būdama tumsonīga, tauta ir akla. Vai tad aklajam nav suņa? Toties tautai ir lauva — karalis, kas ir ar mieru būt savai tautai par suni. Kāda labsirdība! Bet kāpēc tauta ir tumsonīga? Tāpēc, ka tā vajadzīgs. Tumsonība ir tikumības sargātāja. Kur nav nekādu cerību, tur nav arī godkāres; tumsonis dzīvo tam noderīga tumsā, kas, liegdama kaut ko redzēt, liedz arī kaut ko iekārot. Un tas rada svēto nevainību. Kas lasa, tas domā, un, kas domā, tas spriež. Nekā nespriest — tas ir lautas pienākums un arī tās laime. Šīs patiesības ir neapstrīdamas. Uz tam dibinās sabiedrība.
Viktors Igo “Cilvēks, kas smejas”
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Visiem vēlētājiem jābūt reģistrētiem Vēlētāju reģistrā.
Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem nav vēlēšanu tiesību tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir, nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā.
Eiropas Savienības pilsoņiem, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, jābūt reģistrētiem Fizisko personu reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanām.
Vēlētājiem ir tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kurā ir viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai pašvaldībā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums.
Ja vēlētājs vēlas izmantot iespēju balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņam pieder nekustamais īpašums, vēlētājam vēlēšanu apgabala maiņai jāpiesakās ne ātrāk kā 70 dienas un ne vēlāk kā 9 dienas pirms vēlēšanām.
Vēlēšanu apgabala maiņu var pieteikt gan klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, gan internetā, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vēlēšanu iecirkņa maiņas e-pakalpojumu.
Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2025. gada 7. jūnijā.
CVK.LV
Panākt gribējām mēs brīvi
Apspiestajiem, nabagajiem,
Kas tik dziji pazemoti,
Ka pat valodu tiem liedza,
Tos zem kustoņiem pat lika,
Kas kliedz katris savā balsī.
Mūsu cīņa gribēj’ vergus
Padarīt par brīviem vīriem,
Klaušniekus par zemes kungiem;
Pūli padarīt par tautu,
Zemi padarīt par valsti,
Latvjus ievest tautu kopē!
Brīves valsti, gara valsti –
Mākslai, dailei, dvēseles darbam:
Atrast, izprast savu būtni
Gara laidienam uz tālēm.
Tauta pati, pamatšķira
Dzimteni sev izcīnīja,
Jau kopš lielā piektā gada
Celdamās pret svešo jūgu,
Zemi ņemot nost no mošķiem,
Atdodot to rūķiem pašiem! –
Zinat to un neaizmirstat,
Lai sev’ pašus neaizmirstu!
(J.Rainis “Daugava”)
— Pilsonis Marats prasa vārdu, — teica priekšsēdētājs, — vārds pilsonim Maratam!
— Jā, jā, jā! — rēca divsimts balsu. — Uz tribīni, Marat! Lai runā Marats!
Saviļņotais pūlis pašķīrās un pa vidu, kā Mozus caur Sarkano jūru, Marats gāja uz tribīni.
Lēni viņš uzkāpa Uz mucām, tad izbrauca ar roku caur garajiem matiem, atbīdīdams tos atpakaļ, it kā rūpēdamies, ka neviens no viņa nejaukajiem vaibstiem nepaliek apslēpts un nezaudē savu iespaidu.
— Jūs visi, kas še esat sapulcējušies, — viņš iesāka, — jūs uzklausījāt mirstošas tautas nāves vaidu, tās tautas, kas vēršas pie jums, tāpēc ka jūs esat tās vienīgā cerība! Nu, tad runājiet! Kas tad ir jūsu cerība? Pie kā jūs griezīsities? Mēs zinām, no kā mums ir jābīstas, — sakiet mums, uz ko mēs vēl varam cerēt?-
— Lafajets! Nekērs! — sauca vairākas balsis.
— Lafajets? Nekērs? — atkārtoja Marats. — Uz šiem abiem vīriem jūs liekat savas cerības?
— Jā! Jā! Jā!
— Tātad aristokrāts un muitinieks, vārdu bodnieka un zelta bodnieks, tie ir jūsu varoņi, jūsu dievi? Vai jūs zināt, kas ir Lafajets? Es jums pateikšu! Vai jūs zināt, kas ir Nekērs? Arī to pēc tam pateikšu.
— Runā, Marat, runā! — sauca simts balsu.
Eiropas Parlamentā varētu uzplaukt jauna kreiso nacionālistu grupa.
Kreisās frakcijas un partijas no visas ES ir gatavas apvienot spēkus jaunā parlamenta grupā, lai konkurētu ar galēji labējiem par samierināšanos ar Krieviju, strādnieku šķiras tiesībām un migrāciju, ziņo Euronews Super Poll.
Euronews Super Poll prognozes par nākamā Eiropas Parlamenta sastāvu pēc jūnija vēlēšanām atklāj arvien lielāku politisko mainīgumu partiju un apvienību vidū.
Dažas no pašreizējām grupām diez vai pārdzīvos milzīgo konservatīvo vilni, kas pārņems parlamenta sēžu ciklu.
Paredzams, ka jaunas parlamentārās grupas tiks veidotas atbilstoši jaunākajām apvienības vēlētāju politiskajām ievirzēm, politiskajai taktikai un varas spēlēm.
Viena no tām ir populistiskā un suverēnā kreisā grupa, ko iecerējusi Vācijas bijusī Die Linke līdere Sāra Vāgenknehta. Drīzumā gaidāmas sākotnējās sarunas ar citām līdzīgām pusēm visā ES.
Turpināt lasīt “Kreiso nacionālistu grupa”Nākamnedēļ, t.i., 7.nedēļā, vairākas arodbiedrības organizēs politiskos streikus 1-3 dienu garumā. Ar streikiem arodbiedrības iebilst pret valdības plānotajām reformām, kas, viņuprāt, vājinātu strādnieku pozīcijas un bezdarba drošību. Daži streiki būtiski ietekmē parasto pilsoņu ikdienu.
Turpināt lasīt “Kā ziņo Somijas mēdiji, tad valsts prezidenta vēlēšanām sekos virkne streiku.”Laura de Bonfilsa, Marija Nīmena, Kahina Rabahi un Hetere Roja 2024. gada 6. februārī
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tiesību aktiem, kas risina nabadzības pamatcēloņus, ir jābūt darba kārtības augšgalā.
Gadu desmitiem Eiropas Savienības dalībvalstis ir ļāvušas cilvēkiem, kas atrodas neaizsargātā situācijā, izkrist caur sociālās drošības tīkla caurumiem. Globālā pandēmija, pilna mēroga iebrukums Ukrainā un dzīves dārdzības pieaugums pierāda, cik svarīgas ir sociālās aizsardzības elastīgas shēmas, kas var pasargāt ikvienu no pašreizējām un turpmākām krīzēm. Ir nepieņemami, ka pašlaik ES 95,3 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā vai ir pakļauti tās riskam — katrs ceturtais no tiem ir bērns.
Minimālo ienākumu shēmas ir no iemaksām neatkarīgas sociālās drošības tīkls tiem, kam nav pietiekami daudz līdzekļu. Piekļuve adekvātam minimālajam ienākumam apvienojumā ar veicinošiem sociālajiem pakalpojumiem ir būtisks glābšanas riņķis cilvēkiem, kuriem nav cita ienākumu avota vai kuru alga vai pabalsti nav pietiekami, lai izdzīvotu un dzīvotu cienīgi. Uz to attiecas arī Eiropas sociālo tiesību pīlārs (EPSR), kas atzīst “tiesības uz atbilstīgiem minimālā ienākuma pabalstiem, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos”.
Turpināt lasīt “Nabadzības apkarošana: vajadzīga direktīva par minimālo ienākumu noteikšanu”