Par godīgu sabiedrību!
Pie debesīm mēness spīd bālais,
Pa niedrāju vardes kurkst;
Viss miglā segts apgabals tālais,
Un strautiņš ielejā čurkst.
Es klausos, un bezgalīgs žēlums
Man dvēseles dziļumos griež.
Vai vainīgs tur vakara vēlums,
Vai likteņa grūtības spiež?
/E.Veidenbaums/
Laikā kad norisinās tik nežēlīgas lietas kā militārs karš, gribas lai tie pēc iespējas ātrāk izbeigtos, un mēs varētu atgriezties pie ikdienišķām problēmām.
Līku muguru
Apkārt klaidot,
Dāvanu lūgties,
Gaužot un vaidot –
Zemāka liktens
Vairs pasaulē nava:
Lūgties tā paša,
Kas tevi kava!
Kas tev atņēma
Tavu tiesu,
Kas tev nospieda
Garu un miesu!
Lūgties, lai dzīvību
Brīdi vēl vilktu,
Nabaga gaita
Par sprīdi vēl ilgtu!
Pirmdzimtas tiesības
Atļaut sev laupīt,
Lēcas virumu
Saudzēt un taupīt:
Mirēji ļaudis,
Mūžīgie nelgas,
Nu jums no asarām
Acis ir velgas.
Raudat sev, raudat, –
Kas gļēvos ies žēlot? –
Cīnīties, krist,
Ļaut sirdij kvēlot!
J.Rainis “Tālas noskaņas zilā vakarā”
Sveiciens 2024 gada 1.maijā
Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākām skādi dar, nosaukts tiek grēks.
Par tiesnešiem cienīti blēži sēž
Un «godīgie» ādu nost citiem plēš.
Un cienīgs tēvs, zaglis, teic sprediķus:
«Tik pacieties, debesīs labāki būs!»
Virs zemes nav laimes, tik zvēru pulks bļauj,
Viens otram iz mutes tie maizi sev rauj,
Un priecīgs ikkatris, kad vēders tik pilns,
Kad bērni ir veseli dzīvoklis silts.
Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc:
«Cik praktiska tauta! Tai cerību daudz.»
Ja. cerību gan. Vēl nosirmos laiks,
Un redzams būs strādnieku moku pilns vaigs,
Vēl liekēži slinkos un godīgi krāps,
Pēc debesu viltības ļaudis vēl slāps,
Zem kājām vēl varmākas taisnību mīs,
Par kaujamiem lopiem vēl cilvēkus dzīs,
Un muļķīgas dzejas vēl dzejnieki kals
Un vaimanās paši, kad salks un sals.