
Panākt gribējām mēs brīvi
Apspiestajiem, nabagajiem,
Kas tik dziji pazemoti,
Ka pat valodu tiem liedza,
Tos zem kustoņiem pat lika,
Kas kliedz katris savā balsī.
Mūsu cīņa gribēj’ vergus
Padarīt par brīviem vīriem,
Klaušniekus par zemes kungiem;
Pūli padarīt par tautu,
Zemi padarīt par valsti,
Latvjus ievest tautu kopē!
Brīves valsti, gara valsti –
Mākslai, dailei, dvēseles darbam:
Atrast, izprast savu būtni
Gara laidienam uz tālēm.
Tauta pati, pamatšķira
Dzimteni sev izcīnīja,
Jau kopš lielā piektā gada
Celdamās pret svešo jūgu,
Zemi ņemot nost no mošķiem,
Atdodot to rūķiem pašiem! –
Zinat to un neaizmirstat,
Lai sev’ pašus neaizmirstu!
(J.Rainis “Daugava”)