Miers, karš, likumdošana, finanses — kāda daļa gar to visu ir tautai?

Iecietīgais Kārlis II dāvāja Bredas deklarāciju. Viņš deva Anglijai iespēju aizmirst to laikmetu, kad Hantingdonas aldara dēls bija uzlicis kāju uz Luija XIV galvas. Anglija nožēloja grēkus un brīvi uzelpoja. Visu sirdīs, ka mēs jau sacījām, valdīja līksme; karaļa slepkavām uzceltas karātavas šīs vispārējās gaviles tikai pastiprināja. Restaurācija ir smaids, bet dažas karātavas iespaidu nebojā: ir taču jāapmierina sabiedrības sirdsapziņa. Nepaklausības gars bija izklīdis, atjaunojās uzticība valdniekam. Būt kārtīgiem pavalstniekiem — tā tagad bija vienīga cenšanās. Atžilbuši no politiskā bezprāta, visi tagad izsmēja revolūciju, zobojās par republiku un par to savādo laiku, kad nemitīgi tika skandināti cēlie vārdi TIESĪBAS, BRĪVĪBA, PROGRESS; par to pārspīlēto svinīgumu tagad smējās. Atgriešanās pie veselā saprāta bija kaut kas brīnišķīgs; Anglija modās no smaga sapņa. Kāda laime atbrīvoties no šiem maldiem! Vai tad var būt vēl kaut kas neprātīgāks? Kas gan notiktu, ja kuram katram garāmgājējam piešķirtu tiesības? Vai jūs varat iedomāties, ka visi kļūtu par vadītājiem? Vai tas ir iespējams, ka valsti vadītu pilsoņi? Pilsoņi ir pajūgs, bet pajūgs nav kučieris. Izšķirt kaut ko ar balsošanu ir tas pats, kas ļauties vēja varai. Vai jūs gribētu, lai valsts iekārta plivinātos kā mākonis? Nekārtībā nerada kārtību. Ja celtnieks ir haoss, celtne būs Bābeles tornis. Un vēl — šī izdaudzinātā brīvība taču ir īsta tirānija! Es gribu priecāties, nevis vadīt valsti. Balsošana man apnikusi, es gribu dejot. Kāda laime, ka ir valdnieks, kas to visu izdara! Patiesi, cik gan karalis ir augstsirdīgs, uz- ņemdamies mūsu vietā šīs pūles! Turklāt viņam to ir mācījuši, viņš prot ar to tikt galā. Tas ir viņa darbs. Miers, karš, likumdošana, finanses — kāda daļa gar to visu ir tautai? Bez šaubām, ir vajadzīgs, lai tauta maksātu, bez šaubām, ir vajadzīgs, lai tauta kalpotu, un ar to tautai arī vajag pietikt. Tai taču ir dota iespēja piedalīties politikā: no tautas vidus nāk divi galvenie valsts speķi — armija un budžets. Maksāt nodevas un būt par zaldātu — vai tad ar to nav diezgan? Kas tai vēl vajadzīgs? Tā ir militārais balsts, tā ir finansiālais balsts. Lieliska loma. Tās vieta valda. Un par šo pakalpojumu tai taču jāmaksā. Nodokļi un civiliste* ir alga, ko tautas maksa valdniekiem. Tauta atdod savas asinis un savu naudu par to, lai pār viņu valdītu. Cik dīvaina doma — valdīt pašiem par sevi! Tautai nepieciešams ceļvedis. Būdama tumsonīga, tauta ir akla. Vai tad aklajam nav suņa? Toties tautai ir lauva — karalis, kas ir ar mieru būt savai tautai par suni. Kāda labsirdība! Bet kāpēc tauta ir tumsonīga? Tāpēc, ka tā vajadzīgs. Tumsonība ir tikumības sargātāja. Kur nav nekādu cerību, tur nav arī godkāres; tumsonis dzīvo tam noderīga tumsā, kas, liegdama kaut ko redzēt, liedz arī kaut ko iekārot. Un tas rada svēto nevainību. Kas lasa, tas domā, un, kas domā, tas spriež. Nekā nespriest — tas ir lautas pienākums un arī tās laime. Šīs patiesības ir neapstrīdamas. Uz tam dibinās sabiedrība.

Viktors Igo “Cilvēks, kas smejas”

Informācija vēlētājiem

tauta

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Visiem vēlētājiem jābūt reģistrētiem Vēlētāju reģistrā.

Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem nav vēlēšanu tiesību tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir, nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā.

Eiropas Savienības pilsoņiem, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, jābūt reģistrētiem Fizisko personu reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanām.

Vēlētājiem ir tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kurā ir viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai pašvaldībā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums.

Ja vēlētājs vēlas izmantot iespēju balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņam pieder nekustamais īpašums, vēlētājam vēlēšanu apgabala maiņai jāpiesakās ne ātrāk kā 70 dienas un ne vēlāk kā 9 dienas pirms vēlēšanām.

Vēlēšanu apgabala maiņu var pieteikt gan klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, gan internetā, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vēlēšanu iecirkņa maiņas e-pakalpojumu.

Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2025. gada 7. jūnijā. 

CVK.LV

Priecīgu 1. maiju. Latvijas Republikas Satversmes dienu un Darba svētkus.

Jānis Rainis un Aspāzija Pliekšāne Sveicē

Panākt gribējām mēs brīvi
Apspiestajiem, nabagajiem,
Kas tik dziji pazemoti,
Ka pat valodu tiem liedza,
Tos zem kustoņiem pat lika,
Kas kliedz katris savā balsī.

Mūsu cīņa gribēj’ vergus
Padarīt par brīviem vīriem,
Klaušniekus par zemes kungiem;
Pūli padarīt par tautu,
Zemi padarīt par valsti,
Latvjus ievest tautu kopē!

Brīves valsti, gara valsti –
Mākslai, dailei, dvēseles darbam:
Atrast, izprast savu būtni
Gara laidienam uz tālēm.

Tauta pati, pamatšķira
Dzimteni sev izcīnīja,
Jau kopš lielā piektā gada
Celdamās pret svešo jūgu,
Zemi ņemot nost no mošķiem,
Atdodot to rūķiem pašiem! –

Zinat to un neaizmirstat,
Lai sev’ pašus neaizmirstu!
(J.Rainis “Daugava”)

Laimīgu jauno 2025 gadu un veiksmīgi atvadīties no vecā gada.

Pie debesīm mēness spīd bālais,
Pa niedrāju vardes kurkst;
Viss miglā segts apgabals tālais,
Un strautiņš ielejā čurkst.
Es klausos, un bezgalīgs žēlums
Man dvēseles dziļumos griež.
Vai vainīgs tur vakara vēlums,
Vai likteņa grūtības spiež?

/E.Veidenbaums/

Laikā kad norisinās tik nežēlīgas lietas kā militārs karš, gribas lai tie pēc iespējas ātrāk izbeigtos, un mēs varētu atgriezties pie ikdienišķām problēmām.

«Godājamie tautieši un tautietes,» …

«Godājamie tautieši un tautietes,» Ruņģis runāja. «Miera un Pieticības Malai ir atkal pienācis tas dārgais brīdis, kad viņa var svinēt savas lielās cūku bēres. Lielā cūka ir kauta, no katras bļodas mums patīkami uzsmaida viņas treknā miesa. Uz visām lūpām spīd tauki, uz visiem vaigiem pilnīgs prieks un laimība. Lai apceram tad nu, kam mums jāpateicas par šo laimību. Jau senie grieķi bij ievērojuši, ka siltā migla, kura apklāj mūsu zemi, dara ievērojamu iespaidu uz cūku barošanos; mūsu laikos gan katrs bērns zinās, ka šī migla ir mūsu labklājības avots. Kas tad nu mums uztur šo miglu? Tās ir mūsu zemās debesis, kas aptur gaisa kustēšanos un neļauj viņai izklīst. Un ne par to vien mums jāpateicas savām debesīm: mums jāpateicas viņām arī par savu mieru. Mums nekad nav bijis jāskatās nekur tālumā; mūsu debesis ir tepat acu priekšā, taisni, tā sakot, pašā deguna galā, kaut kurā vietā ar roku sasniedzamas (te runātājs pielika roku pie debesīm). Viņas ir tik praktiskas, tik parocīgas, ka neviens mirstīgs cilvēks labāku nevar vēlēties. Viss pie viņām ir tik viegli pieliekams un paņemams. Vai tev teļādiņa žāvējama vai karote noliekama — izstiep tikai roku. Kad kaut kas vajadzīgs, izstiep tikai roku un paņem. Tas izsargā mūsu dvēseles no veltīgām rūpēm un mūsu miesu no veltīgas kustēšanās. Lūk, caur to mēs esam paēduši un laimīgi. Tāpēc mīļosim un cienīsim savas debesis! Uz to es uzaicinu klātesošos piecelties no sēdekļiem un vienprātīgi nodziedāt: «Priecīgs savās mājās…»»

Visi piecēlās un dziedāja: «Priecīgs savās mājās, Mierīgs dzīvoju … »

Dziedot centās viens otru pārkliegt, laikam gribēdami cits citu pārspēt patriotisku jūtu izrādīšanā. …

Kārlis Skalbe “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”

Nē, tas nevarēja būt viņš! Nē, tas tomēr ir viņš!

Brīvs brīdis man šad un tad atgadījās. Atmetu klaiņošana pa pilsētu un kvernēšanu dzertuvēs, allaž vien pieklauvēju pie Upesjura durvīm. Viņš ielaida labprāt un dažreiz paturēja pāra stundas. No pašas pirmās reizes viņš sāka manu audzināšanu.

AndrejsUpīts
Andrejs Upīts (1870–1977)


— Vai jūs esat ievērojuši, ka ikkatra cilvēka domāšanas, sprieduma un arī praktiskās dzīves veidu nosaka un vada atsevišķs, subjektīvs, vienpusīgs aroda vai profesijas princips? — viņš man nojautāja jau tajā pašā pirmajā reizē.
— Advokāts katru dzīves faktu un faktoru salīdzina ar romiešu tiesību normām un novērtē pēc Justiniana kodeka mērauklas. Ārsts meklē un atrod izskaidrojumu cilvēka fizioloģiskā dabā, muskuļu, smadzeņu un nervu konstrukcijā, bieži vien tikai dzimuma dziņu vai gremojamo orgānu funkcijas. Matemātiķim pasaules sākums nav vārds, nav darbs, nav griba, bet skaitlis, kas slēpj sevī tūkstošējādas iespējamības līdz ar dzīvības un nāves noslēpumu. Ja kāds dzelzsgriezējs spētu un vīžotu filozofiski domāt, viņš droši vien apgalvotu, ka viņa tērauda virpa un kalts veido atslēgu arī visām teorētiskajām problēmām. Civilizācijas attīstības gaita saskaldījusi cilvēku kopumu atsevišķos profesionālos tipos ar viņu subjektīvajiem dzīves un tikumu principiem.

Turpināt lasīt “Nē, tas nevarēja būt viņš! Nē, tas tomēr ir viņš!”

Taisnīgums

Taisnīgums ir strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem. Kaut arī wikipedia.org raksta ka “taisnīgums ir morālās pareizības jēdziens, kas balstās uz ētiku, racionalitāti, likumu, dabas likumiem, reliģiju, taisnības tiesībām un godīgumu.” Un viens veids, kas liek mums pastāvēt uz taisnīgumu apziņa par mūsu morālo autonomiju.

taisnīgums
Turpināt lasīt “Taisnīgums”

Pilsoņa Marata runa …

Marata dēls

— Pilsonis Marats prasa vārdu, — teica priekšsēdētājs, — vārds pilsonim Maratam!
— Jā, jā, jā! — rēca divsimts balsu. — Uz tribīni, Marat! Lai runā Marats!
Saviļņotais pūlis pašķīrās un pa vidu, kā Mozus caur Sarkano jūru, Marats gāja uz tribīni.
Lēni viņš uzkāpa Uz mucām, tad izbrauca ar roku caur garajiem matiem, atbīdīdams tos atpakaļ, it kā rūpēdamies, ka neviens no viņa nejaukajiem vaibstiem nepaliek apslēpts un nezaudē savu iespaidu.
— Jūs visi, kas še esat sapulcējušies, — viņš iesāka, — jūs uzklausījāt mirstošas tautas nāves vaidu, tās tautas, kas vēršas pie jums, tāpēc ka jūs esat tās vienīgā cerība! Nu, tad runājiet! Kas tad ir jūsu cerība? Pie kā jūs griezīsities? Mēs zinām, no kā mums ir jābīstas, — sakiet mums, uz ko mēs vēl varam cerēt?-
— Lafajets! Nekērs! — sauca vairākas balsis.
— Lafajets? Nekērs? — atkārtoja Marats. — Uz šiem abiem vīriem jūs liekat savas cerības?
— Jā! Jā! Jā!
— Tātad aristokrāts un muitinieks, vārdu bodnieka un zelta bodnieks, tie ir jūsu varoņi, jūsu dievi? Vai jūs zināt, kas ir Lafajets? Es jums pateikšu! Vai jūs zināt, kas ir Nekērs? Arī to pēc tam pateikšu.
— Runā, Marat, runā! — sauca simts balsu.

Turpināt lasīt “Pilsoņa Marata runa …”

Kreiso nacionālistu grupa

Eiropas Parlamentā varētu uzplaukt jauna kreiso nacionālistu grupa.

Kreisās frakcijas un partijas no visas ES ir gatavas apvienot spēkus jaunā parlamenta grupā, lai konkurētu ar galēji labējiem par samierināšanos ar Krieviju, strādnieku šķiras tiesībām un migrāciju, ziņo Euronews Super Poll.

Euronews Super Poll prognozes par nākamā Eiropas Parlamenta sastāvu pēc jūnija vēlēšanām atklāj arvien lielāku politisko mainīgumu partiju un apvienību vidū.

Dažas no pašreizējām grupām diez vai pārdzīvos milzīgo konservatīvo vilni, kas pārņems parlamenta sēžu ciklu.

Paredzams, ka jaunas parlamentārās grupas tiks veidotas atbilstoši jaunākajām apvienības vēlētāju politiskajām ievirzēm, politiskajai taktikai un varas spēlēm.

Viena no tām ir populistiskā un suverēnā kreisā grupa, ko iecerējusi Vācijas bijusī Die Linke līdere Sāra Vāgenknehta. Drīzumā gaidāmas sākotnējās sarunas ar citām līdzīgām pusēm visā ES.

Turpināt lasīt “Kreiso nacionālistu grupa”

Jānis Rainis “Ubagu dziesma”‘


Līku muguru
Apkārt klaidot,
Dāvanu lūgties,
Gaužot un vaidot –
Zemāka liktens
Vairs pasaulē nava:
Lūgties tā paša,
Kas tevi kava!
Kas tev atņēma
Tavu tiesu,
Kas tev nospieda
Garu un miesu!
Lūgties, lai dzīvību
Brīdi vēl vilktu,
Nabaga gaita
Par sprīdi vēl ilgtu!
Pirmdzimtas tiesības
Atļaut sev laupīt,
Lēcas virumu
Saudzēt un taupīt:
Mirēji ļaudis,
Mūžīgie nelgas,
Nu jums no asarām
Acis ir velgas.
Raudat sev, raudat, –
Kas gļēvos ies žēlot? –
Cīnīties, krist,
Ļaut sirdij kvēlot!

J.Rainis “Tālas noskaņas zilā vakarā”

Sveiciens 2024 gada 1.maijā

Sveiciens 1. maijā

Kā ziņo Somijas mēdiji, tad valsts prezidenta vēlēšanām sekos virkne streiku.

Nākamnedēļ, t.i., 7.nedēļā, vairākas arodbiedrības organizēs politiskos streikus 1-3 dienu garumā. Ar streikiem arodbiedrības iebilst pret valdības plānotajām reformām, kas, viņuprāt, vājinātu strādnieku pozīcijas un bezdarba drošību. Daži streiki būtiski ietekmē parasto pilsoņu ikdienu.

Turpināt lasīt “Kā ziņo Somijas mēdiji, tad valsts prezidenta vēlēšanām sekos virkne streiku.”