“Šī ir Eiropa” – Debates ar Itālijas premjerministru Mario Dragi

(angļu valodā), Robera METSOLA, Eiropas Parlamenta prezidente Šodien ar mums ir Itālijas premjerministrs Mario Dragi. Premjerministr, ļaujiet man sākt ar pateicību par to, ka pieņēmāt mūsu uzaicinājumu uzstāties Eiropas Parlamentā mūsu debašu “Šī ir Eiropa” ietvaros, kur kopā ar Eiropas līderiem mēs apspriežam mūsu kopīgo darba kārtību Eiropas nākotnei. Mēs zinām, dārgie kolēģi, premjerministrs Dragi ir apņēmīgs eiropietis, kurš kā Eiropas Centrālās bankas prezidents jau ir izvedis eirozonu no krīzes, kas varēja nopietni apdraudēt mūsu monetāro savienību.
Lielā mērā pateicoties jūsu vīzijai, apņēmībai un nelokāmajai rokai, mēs tikām cauri. Jūs devāt pārliecību mūsu iedzīvotājiem un bankām. Un man nav šaubu, ka mēs varam paļauties uz jūsu zināšanām, jo Eiropa atkal saskaras ar cita veida izaicinājumiem. Taču ir arī tādi, kas ir tikpat eksistenciāli. Pēc Krievijas armijas nelikumīgā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā Eiropa saskaras ar vēl vienu brīdi, kas būs vajadzīgs. Mēs esam redzējuši vēl nepieredzētu Eiropas koordināciju, solidaritāti un vienotību cīņā pret šo karu. Un tam ir jāpaliek par mūsu turpmāko plānu, vai tas būtu par turpmākām sankcijām, palīdzības sūtīšanu Ukrainai, atbrīvošanos no enerģētiskās atkarības no Kremļa, palīdzību miljoniem cilvēku, kas ir spiesti bēgt, vai jaunas drošības un aizsardzības savienības veidošanu.
Tātad, premjerministr, jūs vadījāt savu valsti cauri vissmagākajiem laikiem, izejot no pandēmijas stiprāka. Mēs zinām, ka mums ir jāņem vērā gūtā pieredze un jānodrošina nepieciešamā elastība, lai rūpētos par saviem iedzīvotājiem. Mums ir jāveido sava nākotne ilgtspējīgā veidā, kas aizsargā nākamo paaudzi. Un mēs to varam izdarīt. Un es zinu, ka mēs vērsīsimies pie jums pēc turpmākās rīcības. Premjerministr, ļaujiet man arī pateikties Itālijai un Itālijas tautai par jūsu vadību migrācijas jautājumā Vidusjūras reģionā. Jūs esat uzņēmies jums uzticēto atbildību, izmantojot humānu un uz vērtībām balstītu pieeju, un tagad mums ir jānodrošina turpmākā rīcība, lai Itālija un citas valstis nejustos vienas.
Nākamnedēļ Eiropas dienā mēs saņemsim konferences par Eiropas nākotni secinājumus. Mūsu pienākums būs uzklausīt un rīkoties. Un, reaģējot uz cilvēku prasībām pēc politikas izmaiņām veselības, klimata, drošības un citās jomās, nevienam ierosinājumam par izmaiņām nevajadzētu būt liegtam. Jo, ja ne tagad, tad kad? Vārds, prezident.

Mario DRAGHI, Itālijas premjerministrs

Prezident Metsola, Eiropas Parlamenta deputāti, pilsoņi. Man ir liels prieks atrasties šeit, Eiropas demokrātijas sirdī un šūpulī. Ļaujiet man sākt, godinot Deivida Sasones piemiņu, kurš bija Eiropas Parlamenta prezidents grūtos gados.
Pandēmijas laikā Parlaments turpināja tikties, lai apspriestu un pieņemtu lēmumus. Tas parāda tā institucionālo vitalitāti un liecina par Sasoli kunga vadību. Viņš nekad nepārstāja strādāt pie jauna cerības projekta, kā viņš to nosauca savā pēdējā runā Eiropadomē. Viņš strādāja pie Eiropas, kas ievieš inovācijas, aizsargā un izglīto. Un šī Eiropas vīzija šodien ir nepieciešamāka nekā jebkad agrāk. Es vēlētos pateikties prezidentei Metsolai un jums visiem par jūsu ieguldījumu šīs idejas virzīšanā katru dienu.
Karš Ukrainā nozīmē, ka Eiropa saskaras ar vienu no lielākajām krīzēm tās vēsturē. Tā ir drošības, humanitārā, enerģētikas un ekonomiskā krīze vienā. Turklāt mūsu valstis joprojām cīnās ar sekām, ko izraisījusi lielākā veselības krīze pēdējo 100 gadu laikā. Eiropas reakcija uz pandēmiju bija efektīva un drosmīga. Zinātniskie pētījumi ļāva mums nepieredzēti ātri izstrādāt vakcīnas, kas novērsa inficēšanos un mazināja slimības smagumu. Mēs organizējām iespaidīgāko vakcinācijas kampaņu nesenajā vēsturē, kas ļāva mums glābt dzīvības, atgriezt bērnus skolā un atdzīvināt mūsu ekonomiku.


Mēs pieņēmām Next Generation EU — pirmo lielo Eiropas atjaunošanas projektu, kas finansēts ar visu iedzīvotāju iemaksām, lai risinātu katras dalībvalsts īpašās vajadzības atsevišķi. Šī apņēmība un gatavība rīkoties, šis solidaritātes gars — tiem ir jābūt tiem, kas mūs vada izaicinājumos, ar kuriem mēs tagad saskaramies. Institūcijas, ko mūsu priekšgājēji ir izveidojuši gadu desmitiem, ir labi kalpojušas Eiropas pilsoņiem, taču tās nav piemērotas mūsdienu situācijai.

Turpināt lasīt ““Šī ir Eiropa” – Debates ar Itālijas premjerministru Mario Dragi”

“Skepticisms darbībā pārveido”

Mario Dragi uzruna Rimini 2025

Gadiem ilgi Eiropas Savienība uzskatīja, ka tās ekonomiskā dimensija ar 450 miljoniem patērētāju nes sev līdzi ģeopolitisko varu un starptautiskās tirdzniecības attiecības. Šis gads paliks atmiņā kā gads, kad šī ilūzija izgaisa.

Mums ir nācies samierināties ar tarifiem, ko noteica mūsu lielākais tirdzniecības partneris un ilggadējais sabiedrotais — Amerikas Savienotās Valstis. Šī pati sabiedrotā ir spiedusi mūs palielināt militāros izdevumus — lēmumu, ko, iespējams, mums vajadzēja pieņemt jebkurā gadījumā, taču veidos un formās, kas, visticamāk, neatspoguļo Eiropas intereses. Eiropas Savienība, neskatoties uz to, ka tā ir devusi vislielāko ieguldījumu karā Ukrainā un ir visvairāk ieinteresēta taisnīgā mierā, līdz šim miera sarunās ir spēlējusi relatīvi marginālu lomu.

Tikmēr Ķīna ir atklāti atbalstījusi Krievijas kara centienus, vienlaikus paplašinot savu rūpniecisko jaudu, lai pārdotu pārpalikušo produkciju Eiropā, tagad, kad piekļuvi Amerikas tirgum ierobežo jauni valdības noteiktie šķēršļi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Eiropas protestiem ir bijusi neliela ietekme: Ķīna ir skaidri pateikusi, ka neuzskata Eiropu par līdzvērtīgu partneri un izmanto savu retzemju metālu kontroli, lai padarītu mūsu atkarību arvien saistošāku.

Eiropa arī vēroja, kā tika bombardētas Irānas kodolobjekti un pastiprinājās slaktiņš Gazā. Šie notikumi sagrāva jebkādu ilūziju, ka ekonomiskā vara vien varētu nodrošināt jebkāda veida ģeopolitisku varu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka skepticisms pret Eiropu ir sasniedzis jaunus augstumus. Taču ir svarīgi jautāt, par ko īsti ir šī skepticisma būtība.

Turpināt lasīt ““Skepticisms darbībā pārveido””

Protestējot pret jauno ofensīvu, Izraēlā aicina uz streiku

Paula Koškina(LTV ārzemju ziņu redaktore)

Grupas, kas pārstāv ķīlnieku, nogalināto karavīru un 2023. gada 7. oktobra “Hamās” slaktiņa upuru ģimenes, aicina Izraēlā rīkot vispārēju streiku nākamsvētdien, tādējādi protestējot pret kara turpināšanos un valdības plānu militāri pārņemt Gazas pilsētu.

Daudzi nobažījušies, ka plānotās operācijas varētu maksāt atlikušo ķīlnieku dzīvības, kā arī novest pie jauniem Izraēlas aizsardzības spēku upuriem.

Preses konferencē Telavivā, kas notika iepretim militārajai bāzei, kurā atrodas militārais štābs un Aizsardzības ministrija, organizatori mudināja privātus uzņēmumus, organizācijas, arodbiedrības un visus pilsoņus nākamsvētdien ņemt atvaļinājuma dienu un apturēt ekonomiku.

Uzticība AI sniegtajiem rezultātiem

Uzticība AI sniegtajiem rezultātiem

Uzticība mākslīgā intelekta (AI) ģenerētajai informācijai nav viennozīmīga. AI spēj analizēt datus ar ātrumu un konsekvenci, kas pārsniedz cilvēku iespējas, taču, pretēji tam, AI modeļi bieži var radīt kļūdainu, nepilnīgu vai pat izdomātu (t.s. “halucinētu”) informāciju ar pārliecinošu izteiksmi. Šis risks ir īpaši augsts ģeneratīvajos valodas modeļos, piemēram, ChatGPT vai Google Bard[1][2][3].

Turpināt lasīt “Uzticība AI sniegtajiem rezultātiem”

Sociāldemokrātijas nākotne. (Kā Vācijas SPD var atkal uzvarēt.)

Hennings Mejers 2025. gada 20. jūnijs

Sociāldemokrātija nevar izdzīvot bez vīzijas. SPD ir no jauna jāatklāj savs mērķis un emocionālais spēks.

Olafa Šolca nepopulārās “luksofora” koalīcijas valdības rūgtais gals sagrāva jebkādas īstermiņa cerības uz panākumiem. Taču SPD fundamentālās problēmas sniedzas daudz tālāk par vienām zaudētām vēlēšanām. 2025. gada Vācijas federālās vēlēšanas iezīmēja tikai līdz šim zemāko punktu tendencē, kas turpinās jau vairāk nekā divas desmitgades, un tā neaprobežojas tikai ar Vāciju. Sociāldemokrātija cieš no uzticības zuduma, kas aizsākās 20. gs. deviņdesmitajos gados.

Tobrīd iepriekš spēkā esošā sociāldemokrātiskā programma tika uzskatīta par novecojušu un atmesta. Tas nebija tikai politikas satura maiņa. Mainījās arī veids, kā politika tika saprasta un īstenota. Ambīcijas aktīvi veidot nākotni, vadoties pēc normatīviem priekšstatiem par labāku sabiedrību, nomainīja politikas koncepcija, kuras pamatā bija pagaidu vēlētāju koalīciju veidošana. Mērķis kļuva identificēt konkrētu sociālo grupu uztvertās intereses un pielāgot tām savu pieeju.

Turpināt lasīt “Sociāldemokrātijas nākotne. (Kā Vācijas SPD var atkal uzvarēt.)”

Pašvaldību vēlēšanas 2025. gadā – analīze

Kopējie rezultāti un aktivitāte

vēlēšanas
Vēlēšanu urna

Vēlēšanās norisinājās 2025. gada 7. jūnijā, 43 (nākošgad 42) pašvaldībās. Vēlētāju aktivitāte sasniedza vismaz 47,19 %, kas ir būtiski augstāka nekā 2021. gadā. Politoloģe L. Metla‑Rozentāle norāda, ka šī aktivitāte liecina par “atmodušos pilsonisko apziņu” un demokrātijas veselību.

Turpināt lasīt “Pašvaldību vēlēšanas 2025. gadā – analīze”

Miers, karš, likumdošana, finanses — kāda daļa gar to visu ir tautai?

Iecietīgais Kārlis II dāvāja Bredas deklarāciju. Viņš deva Anglijai iespēju aizmirst to laikmetu, kad Hantingdonas aldara dēls bija uzlicis kāju uz Luija XIV galvas. Anglija nožēloja grēkus un brīvi uzelpoja. Visu sirdīs, ka mēs jau sacījām, valdīja līksme; karaļa slepkavām uzceltas karātavas šīs vispārējās gaviles tikai pastiprināja. Restaurācija ir smaids, bet dažas karātavas iespaidu nebojā: ir taču jāapmierina sabiedrības sirdsapziņa. Nepaklausības gars bija izklīdis, atjaunojās uzticība valdniekam. Būt kārtīgiem pavalstniekiem — tā tagad bija vienīga cenšanās. Atžilbuši no politiskā bezprāta, visi tagad izsmēja revolūciju, zobojās par republiku un par to savādo laiku, kad nemitīgi tika skandināti cēlie vārdi TIESĪBAS, BRĪVĪBA, PROGRESS; par to pārspīlēto svinīgumu tagad smējās. Atgriešanās pie veselā saprāta bija kaut kas brīnišķīgs; Anglija modās no smaga sapņa. Kāda laime atbrīvoties no šiem maldiem! Vai tad var būt vēl kaut kas neprātīgāks? Kas gan notiktu, ja kuram katram garāmgājējam piešķirtu tiesības? Vai jūs varat iedomāties, ka visi kļūtu par vadītājiem? Vai tas ir iespējams, ka valsti vadītu pilsoņi? Pilsoņi ir pajūgs, bet pajūgs nav kučieris. Izšķirt kaut ko ar balsošanu ir tas pats, kas ļauties vēja varai. Vai jūs gribētu, lai valsts iekārta plivinātos kā mākonis? Nekārtībā nerada kārtību. Ja celtnieks ir haoss, celtne būs Bābeles tornis. Un vēl — šī izdaudzinātā brīvība taču ir īsta tirānija! Es gribu priecāties, nevis vadīt valsti. Balsošana man apnikusi, es gribu dejot. Kāda laime, ka ir valdnieks, kas to visu izdara! Patiesi, cik gan karalis ir augstsirdīgs, uz- ņemdamies mūsu vietā šīs pūles! Turklāt viņam to ir mācījuši, viņš prot ar to tikt galā. Tas ir viņa darbs. Miers, karš, likumdošana, finanses — kāda daļa gar to visu ir tautai? Bez šaubām, ir vajadzīgs, lai tauta maksātu, bez šaubām, ir vajadzīgs, lai tauta kalpotu, un ar to tautai arī vajag pietikt. Tai taču ir dota iespēja piedalīties politikā: no tautas vidus nāk divi galvenie valsts speķi — armija un budžets. Maksāt nodevas un būt par zaldātu — vai tad ar to nav diezgan? Kas tai vēl vajadzīgs? Tā ir militārais balsts, tā ir finansiālais balsts. Lieliska loma. Tās vieta valda. Un par šo pakalpojumu tai taču jāmaksā. Nodokļi un civiliste* ir alga, ko tautas maksa valdniekiem. Tauta atdod savas asinis un savu naudu par to, lai pār viņu valdītu. Cik dīvaina doma — valdīt pašiem par sevi! Tautai nepieciešams ceļvedis. Būdama tumsonīga, tauta ir akla. Vai tad aklajam nav suņa? Toties tautai ir lauva — karalis, kas ir ar mieru būt savai tautai par suni. Kāda labsirdība! Bet kāpēc tauta ir tumsonīga? Tāpēc, ka tā vajadzīgs. Tumsonība ir tikumības sargātāja. Kur nav nekādu cerību, tur nav arī godkāres; tumsonis dzīvo tam noderīga tumsā, kas, liegdama kaut ko redzēt, liedz arī kaut ko iekārot. Un tas rada svēto nevainību. Kas lasa, tas domā, un, kas domā, tas spriež. Nekā nespriest — tas ir lautas pienākums un arī tās laime. Šīs patiesības ir neapstrīdamas. Uz tam dibinās sabiedrība.

Viktors Igo “Cilvēks, kas smejas”

Informācija vēlētājiem

tauta

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Visiem vēlētājiem jābūt reģistrētiem Vēlētāju reģistrā.

Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem nav vēlēšanu tiesību tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir, nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā.

Eiropas Savienības pilsoņiem, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, jābūt reģistrētiem Fizisko personu reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanām.

Vēlētājiem ir tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kurā ir viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai pašvaldībā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums.

Ja vēlētājs vēlas izmantot iespēju balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņam pieder nekustamais īpašums, vēlētājam vēlēšanu apgabala maiņai jāpiesakās ne ātrāk kā 70 dienas un ne vēlāk kā 9 dienas pirms vēlēšanām.

Vēlēšanu apgabala maiņu var pieteikt gan klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, gan internetā, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vēlēšanu iecirkņa maiņas e-pakalpojumu.

Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2025. gada 7. jūnijā. 

CVK.LV

Priecīgu 1. maiju. Latvijas Republikas Satversmes dienu un Darba svētkus.

Jānis Rainis un Aspāzija Pliekšāne Sveicē

Panākt gribējām mēs brīvi
Apspiestajiem, nabagajiem,
Kas tik dziji pazemoti,
Ka pat valodu tiem liedza,
Tos zem kustoņiem pat lika,
Kas kliedz katris savā balsī.

Mūsu cīņa gribēj’ vergus
Padarīt par brīviem vīriem,
Klaušniekus par zemes kungiem;
Pūli padarīt par tautu,
Zemi padarīt par valsti,
Latvjus ievest tautu kopē!

Brīves valsti, gara valsti –
Mākslai, dailei, dvēseles darbam:
Atrast, izprast savu būtni
Gara laidienam uz tālēm.

Tauta pati, pamatšķira
Dzimteni sev izcīnīja,
Jau kopš lielā piektā gada
Celdamās pret svešo jūgu,
Zemi ņemot nost no mošķiem,
Atdodot to rūķiem pašiem! –

Zinat to un neaizmirstat,
Lai sev’ pašus neaizmirstu!
(J.Rainis “Daugava”)

Laimīgu jauno 2025 gadu un veiksmīgi atvadīties no vecā gada.

Pie debesīm mēness spīd bālais,
Pa niedrāju vardes kurkst;
Viss miglā segts apgabals tālais,
Un strautiņš ielejā čurkst.
Es klausos, un bezgalīgs žēlums
Man dvēseles dziļumos griež.
Vai vainīgs tur vakara vēlums,
Vai likteņa grūtības spiež?

/E.Veidenbaums/

Laikā kad norisinās tik nežēlīgas lietas kā militārs karš, gribas lai tie pēc iespējas ātrāk izbeigtos, un mēs varētu atgriezties pie ikdienišķām problēmām.

«Godājamie tautieši un tautietes,» …

«Godājamie tautieši un tautietes,» Ruņģis runāja. «Miera un Pieticības Malai ir atkal pienācis tas dārgais brīdis, kad viņa var svinēt savas lielās cūku bēres. Lielā cūka ir kauta, no katras bļodas mums patīkami uzsmaida viņas treknā miesa. Uz visām lūpām spīd tauki, uz visiem vaigiem pilnīgs prieks un laimība. Lai apceram tad nu, kam mums jāpateicas par šo laimību. Jau senie grieķi bij ievērojuši, ka siltā migla, kura apklāj mūsu zemi, dara ievērojamu iespaidu uz cūku barošanos; mūsu laikos gan katrs bērns zinās, ka šī migla ir mūsu labklājības avots. Kas tad nu mums uztur šo miglu? Tās ir mūsu zemās debesis, kas aptur gaisa kustēšanos un neļauj viņai izklīst. Un ne par to vien mums jāpateicas savām debesīm: mums jāpateicas viņām arī par savu mieru. Mums nekad nav bijis jāskatās nekur tālumā; mūsu debesis ir tepat acu priekšā, taisni, tā sakot, pašā deguna galā, kaut kurā vietā ar roku sasniedzamas (te runātājs pielika roku pie debesīm). Viņas ir tik praktiskas, tik parocīgas, ka neviens mirstīgs cilvēks labāku nevar vēlēties. Viss pie viņām ir tik viegli pieliekams un paņemams. Vai tev teļādiņa žāvējama vai karote noliekama — izstiep tikai roku. Kad kaut kas vajadzīgs, izstiep tikai roku un paņem. Tas izsargā mūsu dvēseles no veltīgām rūpēm un mūsu miesu no veltīgas kustēšanās. Lūk, caur to mēs esam paēduši un laimīgi. Tāpēc mīļosim un cienīsim savas debesis! Uz to es uzaicinu klātesošos piecelties no sēdekļiem un vienprātīgi nodziedāt: «Priecīgs savās mājās…»»

Visi piecēlās un dziedāja: «Priecīgs savās mājās, Mierīgs dzīvoju … »

Dziedot centās viens otru pārkliegt, laikam gribēdami cits citu pārspēt patriotisku jūtu izrādīšanā. …

Kārlis Skalbe “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”