Arodbiedrības rosina minimālo algu nākamgad celt vismaz līdz 835 eiro mēnesī

Rīga, 1. maijs, LETA. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina minimālo algu 2027. gadā celt vismaz par 55 eiro – līdz 835 eiro mēnesī.

LBAS atgādina, ka no šī gada Latvijā noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 780 eiro. Tāpat no šī gada par 40 eiro pieaudzis arī neapliekamais minimums – no 510 līdz 550 eiro mēnesī.

Arodbiedrības norāda, ka, sākot ar 2025. gadu, minimālā alga Latvijā tiek noteikta, vadoties pēc Ministru kabineta regulējuma, kas paredz, ka minimālajai algai Latvijā būtu jāveido 46% no iepriekšējā gada vidējās darba samaksas valstī. Tomēr 2024. gadā ar Finanšu ministriju iezīmētais minimālās darba algas izaugsmes grafiks patlaban atpaliekot no pārējo algu pieauguma tempa, uzsver LBAS. To apliecinot arī Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums “Par minimālās algas situāciju 2026. gadā”, kas šonedēļ skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē sociālo partneru pārrunās.

LBAS ieskatā būtiski ņemt vērā, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu minimālās algas atsauces vērtība pret vidējo darba samaksu ir noteikta proporcionāli augstāka nekā Latvijā un Latvijā darba samaksas līmenis ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm, norāda arodbiedrības.

LBAS vērtē, ka 2026. gadā Lietuvā un Igaunijā minimālās algas saņēmējs, iegādājoties preces un pakalpojumus, ir attiecīgi par 23% un 8,5% pirktspējīgāks nekā Latvijā.

Arodbiedrības arī apgalvo, ka minimālā alga vienmēr jāskata kopsakarībā ar neapliekamo minimumu, un sagaida izvērstas pārrunas, lai noteiktu adekvātu minimālās algas un neapliekamā minimuma līmeni 2027. gadam.

Tāpat LBAS norāda uz nepieciešamību pārskatīt un paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām, uzsverot, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir kritisks atbalsts ģimenēm, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Sociālais federālisms

Kāpēc Eiropai ir nepieciešams jauns sociālais federālisms

Impērijām piesavinoties resursus un atmetot starptautiskās tiesības, ES ir jāveido jauns sociālais federālisms vai jākļūst par vasali.

Etienne Balibar , Justine Lacroix , Dominique Méda , Thomas Piketty , Katharina Pistor , Guillaume Sacriste , Antoine Vouchez un Džonatans Vaits

2026. gada 29. janvāris

Esam iegājuši jaunā laikmetā. Protams, ir grūti paredzēt, kā izskatīsies jaunā pasaule. Taču dažas tendences ir nepārprotamas. Nikolasa Maduro nolaupīšana un Donalda Trampa vēlme atņemt Venecuēlas naftas resursus, tāpat kā draudi, kas vērsti pret Grenlandi, nav atsevišķi akti. Tie jau ir daļa no darbību un paziņojumu virknes, kas, šķiet, iezīmē ilgstošu un dziļu mūsu pasaules sistēmas pārveidi.

Mēs neapšaubāmi ieejam jaunā impērisko iekarojumu fāzē un tajā, ko ekonomists Arno Orēns ir nosaucis par “ierobežotības kapitālismu”, ko raksturo pieaugoša sāncensība starp lielvarām par resursu (finanšu, dabas, darbaspēka utt.) piesavināšanos. Cik ilgi?

Turpināt lasīt “Sociālais federālisms”