Priecīgus 2026 gada Jāņus!

Naktī

jāņu noskaņas

Kad pa šauru meža taku
viens zem eglēm klaiņot ej,
klusi soļi dirn tev blakus,
un tas nava vakarvējš.

Kad pār dzelmi krīt tev ēna
kādas acis pretī dzirkst.
Lēpu lapas līgo lēni,
vidū zieda zelta sirds.

Migla pļavā skalo stiebrus,
rasu bērzu lapās sviež.
Zari dungo dziesmu liegu
tiem, kas mīļo, tiem, kas cieš.

Apklust ceļi. Aizmieg spāres.
Velti gurdās acis slēdz.
Gulst uz krūtīm putni, spārniem
melniem. Un tev nav kur bēgt.

/Austra Skujiņa/

Partija aicina



A. Serdants

Latvijas sociāldemokrātija pašlaik aicina visus strādniekus stāties partijas biedru rindās, lai stiprinātu organizētās strādnieku šķiras spēkus cīņā par sociālismu.
Bet, varbūt, tas ir lieki? Varbūt ir diezgan, ja savu strādniecisko pārliecību pierādām nododot tikai savas balsis par partijas ierosinājumiem, vēlot sabiedriskās iestādēs tās pārstāvjus? “Partijas cilvēks”, “profesionālais politiķis” — šie vārdi vien jau dažu labu atbaida, varbūt iztikt bez tā? —
Nē, pienācis laiks, kad šāda veida šaubām jāpārvelk strīpa. Demokrātiskā valstī katram ne tikai tiesība, bet pienākums būt par savas šķiras organizācijas locekli.
Tikai tad būs iespējams iegūt noteiktu pārskatu par sabiedrisko spēku samēriem, tikai tad vēlēšanu aģitācija un “balsu zvejošana” asu sabiedrisko cīņu periodos būs lieka.

Turpināt lasīt “Partija aicina”

Arodbiedrības rosina minimālo algu nākamgad celt vismaz līdz 835 eiro mēnesī

Rīga, 1. maijs, LETA. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina minimālo algu 2027. gadā celt vismaz par 55 eiro – līdz 835 eiro mēnesī.

LBAS atgādina, ka no šī gada Latvijā noteiktā minimālā mēneša darba alga ir 780 eiro. Tāpat no šī gada par 40 eiro pieaudzis arī neapliekamais minimums – no 510 līdz 550 eiro mēnesī.

Arodbiedrības norāda, ka, sākot ar 2025. gadu, minimālā alga Latvijā tiek noteikta, vadoties pēc Ministru kabineta regulējuma, kas paredz, ka minimālajai algai Latvijā būtu jāveido 46% no iepriekšējā gada vidējās darba samaksas valstī. Tomēr 2024. gadā ar Finanšu ministriju iezīmētais minimālās darba algas izaugsmes grafiks patlaban atpaliekot no pārējo algu pieauguma tempa, uzsver LBAS. To apliecinot arī Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums “Par minimālās algas situāciju 2026. gadā”, kas šonedēļ skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē sociālo partneru pārrunās.

LBAS ieskatā būtiski ņemt vērā, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu minimālās algas atsauces vērtība pret vidējo darba samaksu ir noteikta proporcionāli augstāka nekā Latvijā un Latvijā darba samaksas līmenis ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm, norāda arodbiedrības.

LBAS vērtē, ka 2026. gadā Lietuvā un Igaunijā minimālās algas saņēmējs, iegādājoties preces un pakalpojumus, ir attiecīgi par 23% un 8,5% pirktspējīgāks nekā Latvijā.

Arodbiedrības arī apgalvo, ka minimālā alga vienmēr jāskata kopsakarībā ar neapliekamo minimumu, un sagaida izvērstas pārrunas, lai noteiktu adekvātu minimālās algas un neapliekamā minimuma līmeni 2027. gadam.

Tāpat LBAS norāda uz nepieciešamību pārskatīt un paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām, uzsverot, ka atvieglojums par apgādībā esošām personām ir kritisks atbalsts ģimenēm, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Sociālais federālisms

Kāpēc Eiropai ir nepieciešams jauns sociālais federālisms

Impērijām piesavinoties resursus un atmetot starptautiskās tiesības, ES ir jāveido jauns sociālais federālisms vai jākļūst par vasali.

Etienne Balibar , Justine Lacroix , Dominique Méda , Thomas Piketty , Katharina Pistor , Guillaume Sacriste , Antoine Vouchez un Džonatans Vaits

2026. gada 29. janvāris

Esam iegājuši jaunā laikmetā. Protams, ir grūti paredzēt, kā izskatīsies jaunā pasaule. Taču dažas tendences ir nepārprotamas. Nikolasa Maduro nolaupīšana un Donalda Trampa vēlme atņemt Venecuēlas naftas resursus, tāpat kā draudi, kas vērsti pret Grenlandi, nav atsevišķi akti. Tie jau ir daļa no darbību un paziņojumu virknes, kas, šķiet, iezīmē ilgstošu un dziļu mūsu pasaules sistēmas pārveidi.

Mēs neapšaubāmi ieejam jaunā impērisko iekarojumu fāzē un tajā, ko ekonomists Arno Orēns ir nosaucis par “ierobežotības kapitālismu”, ko raksturo pieaugoša sāncensība starp lielvarām par resursu (finanšu, dabas, darbaspēka utt.) piesavināšanos. Cik ilgi?

Turpināt lasīt “Sociālais federālisms”