A. Serdants
Latvijas sociāldemokrātija pašlaik aicina visus strādniekus stāties partijas biedru rindās, lai stiprinātu organizētās strādnieku šķiras spēkus cīņā par sociālismu.
Bet, varbūt, tas ir lieki? Varbūt ir diezgan, ja savu strādniecisko pārliecību pierādām nododot tikai savas balsis par partijas ierosinājumiem, vēlot sabiedriskās iestādēs tās pārstāvjus? “Partijas cilvēks”, “profesionālais politiķis” — šie vārdi vien jau dažu labu atbaida, varbūt iztikt bez tā? —
Nē, pienācis laiks, kad šāda veida šaubām jāpārvelk strīpa. Demokrātiskā valstī katram ne tikai tiesība, bet pienākums būt par savas šķiras organizācijas locekli.
Tikai tad būs iespējams iegūt noteiktu pārskatu par sabiedrisko spēku samēriem, tikai tad vēlēšanu aģitācija un “balsu zvejošana” asu sabiedrisko cīņu periodos būs lieka.
Plašākām aprindām atturoties no aktīvas līdzdarbības, sabiedriskās dzīves veidošana paliek šauras politiski aktīvas grupas rokās. Tā attīstās politiskais profesionālisms. Novērst to ar savu līdzdarbību ir katra apzinīga strādnieka pienākums.
Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ir izveidojusi Latvijas strādnieku kustību un vada to arī šodien. Sekot šis partijas aicinājumam tāpēc, lai kļūst katram strādniekam par tuvāko mērķi.
Stājaties partijas rindās!
Tā 1929. gada novembra laidienā aicināja “marksistisks žurnāls sabiedrībai, zinātnei, mākslai” izdevums “Signāls”. Mūsdienu Latvijā teiktu ka ir pilsoniski atbildīgs strādnieks. Tā sakot, strādnieks, kas nav tikai produkta ražotājs un patērētājs, t.sk. arī politiskā produkta, bet arī pilsoniski atbildīga persona. Un Latvijas Strādniekiem pamata jautājums ir par atbildīgumu,- vai tu saproti, kādas sekas būs tam, ko tu izvēlies?
