Vai tagadējā dzīves kārtība ir attaisnojama?
Ja mēs salīdzinām tagadējo latviešu dzīves kārtību ar dzīves kārtību pagānu laikos, tad jāatzīst, ka pēdējā bij labāka, jo pie viņas ļaužu vairākums netika tik briesmīgi apspiests, kalpināts, izsūkts un nicināts no ļaužu mazākuma, no visādiem dienas zagļiem, sliņķiem, veltēžiem, netikļiem, neģēļiem un citiem ļaundariem kā pie tagadējās dzīves kārtības.
/E. Veidenbaums “Gabals iz tautsaimniecības”/
1. Par pagāniskajiem laikiem
- Mūsu priekšstati par “latviešu dzīves kārtību” pirms kristietības lielā mērā balstās uz fragmentāriem avotiem un interpretācijām.
- Daudzviet tiešām bija vairāk kopieniska dzīve, saimniecības balstījās uz radu saimēm, katram bija sava vieta un pienākumi.
- Tomēr arī tad pastāvēja nevienlīdzība, karadarbība, atkarības formas (piemēram, verdzība Baltu sabiedrībās netika izslēgta).
2. Par tagadējo dzīves kārtību
- Modernā sabiedrība nodrošina tiesības, izglītību, veselības aprūpi, tehnoloģijas un iespējas, kas agrāk nebija iedomājamas.
- Vienlaikus kapitālistiskā sistēma bieži rada nevienlīdzību un sajūtu, ka “mazākums dzīvo uz vairākuma rēķina”. Šī sajūta par elites atrautību un netaisnīgumu ir ļoti sena — tā atkārtojas dažādos laikmetos.
3. Vai tagadējā kārtība ir attaisnojama?
Tas atkarīgs no skatījuma:
- No utilitāra aspekta: tā dod vairāk materiālā komforta un ilgāku mūžu nekā jebkad iepriekš.
- No ētiskā aspekta: daudzus šodienas sociālos mehānismus (nevienlīdzību, ekonomisko spiedienu, sabiedrības šķelšanos) ir grūti attaisnot, jo tie rada sajūtu, ka vairākums kalpo mazākuma interesēm.
Var teikt, ka tagadējā dzīves kārtība nav “galējais labums”, bet tā ir viena no attīstības stadijām. Katrs laikmets nāk ar saviem plusiem un savām netaisnībām.
