Vēstures absurds

Albērs Kamī

“Šajā jēdzienā beidzot kulminējas procesa universs. Ar to viens spirāles loks ir noslēdzies. Ilgās sacelšanās – un tā notika cilvēka nevainības vārdā – ceļa galā būtiskas perversijas rezultātā parādās vispārēja vainīguma apliecinājums. Ikviens cilvēks, pats to nezinādams, ir noziedznieks. Tieši tas ir objektīvais noziedznieks, kurš sevi iedomājas nevainīgu. Viņš savu rīcību uzskata par subjektīvi miermīlīgu vai pat noderīgu nākamajam taisnīgumam. Bet viņam tiek objektīvi pierādīts, ka viņš šim taisnīgumam kaitējis. Vai te ir runa par zinātnisku objektivitāti? Nē, tā ir vēsturiska objektivitāte. Kā lai zina, vai taisnīguma nākotnei ir nodarīts kaitējums, piemēram, ar neapdomīgu pastāvošas netaisnības uzrādīšanu? Patiesā objektivitāte prasītu, lai spriež pēc zinātniski konstatējamiem rezultātiem, pēc faktiem un to tendences. Bet objektīvās vainas jēdziens pierāda, ka šī dīvainā objektivitāte ir dibināta uz rezultātiem un faktiem, kas varbūt būs zinātnei sasniedzami ne agrāk kā 2000. gadā. Līdz tam tā pastāv nebeidzamā subjektivitātē, kas citiem tiek uzspiesta kā objektivitāte: tāda ir terora filosofiskā definīcija. Šai objektivitātei nav definējamas jēgas, bet vara tai piešķir saturu, pasludinot par vainīgu to, kurš šo objektivitāti nepieņem. Tiks pieļauts, ja teiks vai ļaus teikt filosofīem, kas dzīvo ārpus impērijas, ka impērija riskē attiecībā pret vēsturi, tāpat kā, pats to nezinādams, risku ir uzņēmies objektīvais vainīgais. Tiesa tiks izspriesta vēlāk, kad gan upuris, gan bende jau būs izgaisuši. Taču tāds mierinājums noder vienīgi bendēm, kuriem tas nemaz nav vajadzīgs. Līdz tam laikam ticīgie tiks regulāri aicināti dīvainos svētkos, kur saskaņā ar rūpīgi izstrādātiem rituāliem grēku nožēlas un izmisuma pārņemti upuri tiks ziedoti vēsturiskajam dievam.”

A.Kamī “Dumpīgais cilvēks” (1951)

Pret ko mēs esam

Pret tādu iekārtu, kas visu atļauj Jums, pret tādu tikumu, kas rakstīts tikai mums, pret Jūsu kariem, kuros mēs tik plokam, pret jūsu cietumiem, kur iekšā smokam; pret jūsu veikaliem un jūsu biržām, kur darbs par nedarbu caur zeltu tiek, pret Jūsu fabrikām, kur strādnieks liek par ēsmu mašīnām pats savu mūžu un rada vērtības, bet nomirst nabags.
Pret Jūsu kultūru, kas Jums tik der un kuru mārciņām par naudu sver, pret jūsu dogmās sastingušo prātu, kam šausmas Iedveš katris protests drošs un noziedzīgs šķiet katris Jaunradošs un spēcīgs gars.
Mēs esam pret.
L. Paegle. «Pret ko mēs esam»

8. nodaļa “Markss, kā cilvēks”

Marksa rakstu pārpratumam un nepareizai interpretācijai līdzās ir tikai viņa personības nepareiza interpretācija. Tāpat kā viņa teoriju gadījumā, arī viņa personības sagrozīšana seko klišejai, ko atkārto žurnālisti, politiķi un pat sociālie zinātnieki, kuriem vajadzētu zināt labāk. Viņš tiek raksturots kā “vientuļš” vīrietis, izolēts no saviem līdzcilvēkiem, agresīvs, augstprātīgs un autoritārs. Ikvienam, kuram ir kaut nelielas zināšanas par Marksa dzīvi, būtu ļoti grūti to pieņemt, jo viņam būtu grūti to saskaņot ar Marksa, vīra, tēva un drauga attēlu.

Turpināt lasīt “8. nodaļa “Markss, kā cilvēks””

Dāvida Inglebija (David Ingleby) ievads otrajam izdevumam (E.Fromma “Saprātīgā sabiedrība (The Sane Society)”)

Demonstrācija

Ir satriecošs paradokss par jaunā izdevuma “Saprātīgā sabiedrība (The Sane Society)” parādīšanos šodien, trīsdesmit piecus gadus pēc tā sākotnējās publikācijas. No vienas puses, grāmatas tēma — psiholoģiskā dzīves uzvarēšana progresīvā kapitālistiskā sabiedrībā — ir ļoti aktuāla: patiesi, tās drūmais noskaņojums savā ziņā ir vēl vairāk saistīts ar mūsu kultūras klimatu, nekā tas bija 1955. gadā. No otras puses, lai gan grāmatas problēmas var būt aktuālas, žanrs, kurā tā ir uzrakstīta, noteikti nav. Tas ir ne tikai līdzeklis, ko Fromms ierosina mūsu civilizācijas iluzorajām lietām, kas tiek apkrautas ar pašreizējiem domāšanas veidiem; tā ir pati ideja, pirmkārt, ierosināt tiesiskās aizsardzības līdzekli. Grandiozie vispārinājumi par to, kas nav kārtībā ar mūsu kultūru un kā to pareizi izmantot, mūsdienās biežāk ir atrodami alternatīvo grāmatnīcu plauktos nekā universitātes bibliotēkā. Šodien intelektuāļi ir vai nu pragmatiski aizņemti ar dzīvošanu, vai iegrimuši savā rafinētā bezcerībā; tāpat kā neirotiķi, kuri ir vīlušies pēc neveiksmīgas terapijas, viņi ir atkāpušies pie viena padomdevēja, kuram vienmēr ir bijis laiks, — sava izmisuma. Iespējams, tāda grāmata kā “Saprātīgā sabiedrība”, tieši tās nemoderno nodomu dēļ, var palīdzēt mums izkļūt no šīs strupceļa mentalitātes.

Vispirms padomāsim, ar visu cieņu, kādā veidā šī grāmata ir aktuāla? Vai tiešām darbs var kļūt svarīgāks, nekā tas bija, kad tas tika uzrakstīts? Atbilde ir saistīta ar pastiprinātu gatavību apšaubīt mūsu pašu sabiedrības veselo saprātu. Piecdesmitajos gados, atbrīvojušies no pasaules kara ēnas un uzsākuši bezprecedenta un šķietami neapturamu ekonomisko izaugsmi, Amerikas Savienotajās Valstīs reti kurš šaubījās, ka viss “visu laiku kļūst labāk” (kā Bītli pēc dažiem gadiem noplivinājās). Šajā grūtā darba un optimisma laikmetā Fromma radikālās šaubas par Amerikas sabiedrības uzbūvi var skart ļoti maz lasītāju, lai cik aizraujošas būtu bijušas viņa diskusijas par personīgo izaugsmi un personiskajām attiecībām. Jo īpaši šajā grāmatā viņš droši vien bija pārsteidzis daudzus cilvēkus kā talantīgs bēglis, kuram pēc vairāk nekā divdesmit gadiem vēl arvien bija grūti samierināties ar American Way of Life.

Turpināt lasīt “Dāvida Inglebija (David Ingleby) ievads otrajam izdevumam (E.Fromma “Saprātīgā sabiedrība (The Sane Society)”)”

Darba svētki 1. maijā

Rainis

Darba svētki, starptautiski zināmi kā Starptautiskā strādnieku diena, ir strādnieku svētki, kurus organizē strādnieku kustība, anarhisti, sociāldemokrāti, sociālisti un komunisti. Starptautisko strādnieku dienu svin 1. maijā. Šo datumu izvēlējās Otrā Internacionāle, lai pieminētu Hejmārketas slaktiņu (Haymarket massacre) Čikāgā, kur 1886. gada 4. maijā notika sadursmes starp astoņu stundu darbadienas aizstāvjiem un policiju, un vairāki cilvēki gāja bojā.

1920. gada 29. aprīlī 1. maiju pasludināja par svinamu dienu, bet to svinēja kā Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. 1935. gada 8. oktobrī 1. maiju svītroja no svinamo dienu saraksta. Tā vietā valdība dažādos vasaras datumos sāka rīkot Darba svētkus.

1940. gadā 1. maijs atkal kļuva par svinamu dienu ar nosaukumu — Starptautiskā proletariāta solidaritātes diena. Vācu okupācijas laikā to sauca par Darba svētkiem. Pēc padomju okupācijas atjaunošanas atgriezās 1941. gada nosaukums, aizstājot “proletariāta” ar “darbaļaužu”. Turpināt lasīt “Darba svētki 1. maijā”

Skolotāju arodbiedrība protesta gājienu 24. aprīlī rīkos kopā ar mediķiem; plānoti 7500 dalībnieku

LVSADA

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) plānotajā protesta gājienā, kas iecerēts 24. aprīlī, piedalīsies arī mediķi; kopumā gājienā varētu doties vismaz 7500 dalībnieki, medijus informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, LIZDA pirms mēneša lēma rīkot protesta gājienu un trīs dienu streiku 24. aprīlī, prasot politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu.

Nu LIZDA vadītāja informēja, ka 24. aprīlī protesta gājienu LIZDA rīkos kopā ar mediķiem. “Gājienā saliedēsies trīs nozares: izglītības, zinātnes un veselības. Gājiens ir par izglītotu un veselu Latvijas sabiedrību. Un gājiens ir par amatpersonu atbildības un cieņpilnas attieksmes pieprasīšanu,” sacīja Vanaga.

Dokumentus par protesta gājiena rīkošanu arodbiedrība ir jau iesniegusi, un zināms, ka tajā varētu piedalīties vismaz 7500 dalībnieki.

Turpināt lasīt “Skolotāju arodbiedrība protesta gājienu 24. aprīlī rīkos kopā ar mediķiem; plānoti 7500 dalībnieku”

Par Latviju šodien

1. Ilgi gaidītā Latvijas neatkarības atjaunošana atnāca tautai negaidīta tiklab Latvijā, kā svešumā. Tai rūpīgi gatavojās vienīgi čeka un PSRS armijas specdaļas, bet arī tās daudz no iecerētā nepaguva paveikt.

2. Latvija atguva neatkarību, zaudējot relatīvi maz asiņu. Par to varam priecāties. Tā kā nebija bruņotu cīņu, nekļuva skaidrs, kas ir kas. Nerrs Šekspīra komēdijā “Divpadsmitā nakts” izteicis domu, ka “par visiem priekiem agri vai vēlu jāmaksā”. Maksāsim un cerēsim, ka “laiks visu saliks savā vietā”. Tomēr laiks parasti strādā ar cilvēku sirdīm un rokām.

Turpināt lasīt “Par Latviju šodien”

Sociālā utopija

1516. gadā parādījās Erasma “Institutio principis christiani” un Tomasa Mora (Thomas Morus, 1477—1535) “Utopia” — divi darbi valsts teorijas jomā, kas bija polemiski vērsti pret makjavellismu. To uzdevums bija ar intelektuālās apgaismības palīdzību pārliecināt šīs pasaules varenos, ka valsts uzdevums ir, ievērojot mieru starp tautām, valdīt pār cilvēku tikumiskā ziņā, jo tas pēc savas dabas ir vājš. Moram un Erasmam ar Makjavelli kopīgs ir racionālisms, t. i., tendence racionalizēt valsti. Taču Makjavelli aplūko valsti un cilvēku no tā viedokļa, kādi tie ir, bet Erasms un Mors cenšas tos apcerēt no jābūtības pozīcijām. (Mora darba pirmā daļa veltīta asai tālaika Anglijas kritikai.) Abus darbus vieno pārliecība, ka cilvēks, neskatoties uz pirmdzimto grēku, ir palicis labs un, atbilstoši pamācīts, var tikt izaudzināts tikumiskajai dzīvei, kas ir valsts morāles pamats.

Turpināt lasīt “Sociālā utopija”

Marksa cilvēka koncepts

Ēriks Fromms 1961

1. Marksa viedokļa viltojums.


Tā ir savdabīga vēstures ironija, ka teoriju izkropļojumiem un pārpratumiem nav ierobežojumi, pat laikā, kad ir neierobežota piekļuve teoriju avotiem; viens no drastiskākajiem piemēriem ir fenomens, kas noticis ar Kārļa Marksa teoriju pēdējās desmitgadēs. Politiķu runās un presē, un grāmatās ir nepatrauktas atsauces uz Marksu un marksismu, kuras atsaucas rakstiem, ko sarakstījuši cienījami sociālo zinātņu zinātnieki un filosofi. Taču, ar retiem izņēmumiem, šķiet, ka politiķi un avīžnieki nav tik daudz un blīvi rakstījuši par Marksu, cik tagad atsaucoties uz sociālo zinātņu zinātniekiem, kas aprobežojas ar minimālām zināšanām par Marksu. Izskatās, ka viņi jūtas droši darboties kā šī lauciņa eksperti, jo nav neviena ar spējām un reputāciju sociālo jautājumu pētīšanas impērijā, kas varētu argumentēt pret viņu nekompetento viedoklim. [1]

Turpināt lasīt “Marksa cilvēka koncepts”

Sveiki pēc atjaunošanas!

Esiet sveicināts WordPress. Kārtējo reizi negaidīti un bagātīgi ar pārsteigumiem notikusi piespiedu pārlikšana. Turklāt tika pieņemts lēmums neko īsti neatjaunot, bet veidot visu no jauna.

Mūsu pamatsaknes:

Facebook Strādnieks lapa

Facebook grupa

Un lapa stradnieks.eu un viņas forums.

Un tā pamatdoma vēl joprojām ir, ka tas kas neko nemeklēs, tas neko neatradīs!