Darba svētki, starptautiski zināmi kā Starptautiskā strādnieku diena, ir strādnieku svētki, kurus organizē strādnieku kustība, anarhisti, sociāldemokrāti, sociālisti un komunisti. Starptautisko strādnieku dienu svin 1. maijā. Šo datumu izvēlējās Otrā Internacionāle, lai pieminētu Hejmārketas slaktiņu (Haymarket massacre) Čikāgā, kur 1886. gada 4. maijā notika sadursmes starp astoņu stundu darbadienas aizstāvjiem un policiju, un vairāki cilvēki gāja bojā.
1920. gada 29. aprīlī 1. maiju pasludināja par svinamu dienu, bet to svinēja kā Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. 1935. gada 8. oktobrī 1. maiju svītroja no svinamo dienu saraksta. Tā vietā valdība dažādos vasaras datumos sāka rīkot Darba svētkus.
1940. gadā 1. maijs atkal kļuva par svinamu dienu ar nosaukumu — Starptautiskā proletariāta solidaritātes diena. Vācu okupācijas laikā to sauca par Darba svētkiem. Pēc padomju okupācijas atjaunošanas atgriezās 1941. gada nosaukums, aizstājot “proletariāta” ar “darbaļaužu”.1990. gada 3. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pasludināja 1. maiju par svētku dienu ar nosaukumu — Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Šis likums spēkā arī tagad.
Kopš 2004. gada 1. maijā atzīmējam arī Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
(no Vikipedijas)