Kopējie rezultāti un aktivitāte

Vēlēšanās norisinājās 2025. gada 7. jūnijā, 43 (nākošgad 42) pašvaldībās. Vēlētāju aktivitāte sasniedza vismaz 47,19 %, kas ir būtiski augstāka nekā 2021. gadā. Politoloģe L. Metla‑Rozentāle norāda, ka šī aktivitāte liecina par “atmodušos pilsonisko apziņu” un demokrātijas veselību.

Partiju un reģionu līdere vēlēšanās

Zaudētājpartijas

“Saskaņa” būtiski zaudēja — tā neieguva vietas Rīgas domē un nespēja pārvarēt slieksni citviet. “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Latvijas attīstībai” cerētie panākumi Rīgā nepiepildījās.

Uzvarētājas reģionos

Reģionos dominēja lokālie saraksti un ZZS. Daži piemēri:
– Balvu novads: Latgales partija (27,4 %)
– Jelgavas novads: ZZS (35,9 %)
– Valkas novads: Vidzemes partija (60,2 %)
– Saldus novads: Latvijas Zaļā partija (37,7 %)
– Liepāja: Liepājas partija (45,7 %)
– Daugavpils: “Sarauj, Latgale!” (A. Elksniņa partija)
– Rēzekne: “Kopā Latvijai” + LPV

Sabiedrības reakcijas un politiķu komentāri

Sabiedrībā dominē gan bažas, gan cerība:
• “Diemžēl Rēzekne un Daugavpils ir pilnībā zaudētas” – A. Zvejsalnieks
• “Visi latviskie spēki jāsavieno vienā sarakstā” – Atis Artmanis

• “Daugavpilī pirmo gadu kandidē NA saraksts un izskatās, ka uzreiz pārvarēs 5 % barjeru.” – Madara Ozola (diemžēl nepārvarēja)

Tehniskie un organizatoriskie izaicinājumi

Tehniskas problēmas ar robotizēto balsu skaitīšanas sistēmu noveda pie manuālas skaitīšanas. Rezultātā no amata atkāpās vairāki atbildīgie, tai skaitā CVK vadītāja K. Saulīte. Atstādināts Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorens Liops. Atkapās VARAM ministre Inga Bērziņa.

Politologu skatījums

Politoloģe L. Metla-Rozentāle uzsver LPV nestabilitāti, īpaši Rīgā, un Saskaņas – dziļo zaudējumu, kas var ietekmēt tās nākotni.

Secinājumi un iespējamie nākotnes virzieni.

1. Augsta vēlētāju iesaiste – pozitīvs signāls.
2. Reģionālā dažādība – vietējās partijas nostiprinās.
3. Latvisko partiju saliedēšanās var būt efektīva.
4. Nepieciešama labāka vēlēšanu tehniskā organizācija.

Tāds ir tehniski analizēts viedoklis par vēlēšanām.

Skats ar cilvēka aci.

Ir jāņem vērā, ka šīs ir 2 vēlēšanas pēc 2022.gada 14 februāra Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas sabiedrību ir papildus sašķēlis, un gana lielā mērā sabojājis sabiedrības “iekšējo dabisko komunikāciju”. Un politisko partiju neizteiksmīgie piedāvājumi Rīgā, ļoti atgādināja “vēlēšanu projektu” garu, – tā sakot, kādu no mums tak jums būs jāievēl. Un neatkarīgā prese pamatā interesējās tikai par “lielo Rīgu” (budžeta ziņā) un viņas apkaimi. Kur valsts apmaksātā LSM.LV nereti bija vienīgais, kas atgādināja par velēšanām. Izņēmums esot bijušas Latgales lielpilsētas Daugavpils un Rēzekne, kur nākamie uzvarētāji bija satiekami un pazīstami. Arī Rīgā bija līdzīgi, iespējams, balsoja par senāku viedokli, nevis šīsdienas reālu piedāvājumu. No otras puses, Rīgā pārsteidza “politiskā prostitūcija”, kad “prostitūtas piemetās vairāk maksājošajiem” (pamatā runa iet Par LPV un NA) un tas ir vietējās velēšanās, kad vairums zin, kas ir kas. Es domāju, ka pamata doma, kāpēc tik daudz nobalsoja par “progresīvajiem”, bija ka negrib balsot par Šleseru un krieviskajām partijām, tad no atlikušajam ir jāizvēlas kaut kas “cilvēcisks”, tā kā viņi pasi par sevi neko sliktu nav izdarījuši, tad vajadzētu redzēt, kādi viņi ir paši par sevi. Var piekrist vērtējumam, ka nekas traģisks nav noticis, dzīvosim un strādāsim ar to pašvaldību, kas mums ir. Un LPV un “Suverēnā vara” atgādināja mums, ka pēc 1,5 gada būs Saeimas velēšanas, kas daudziem bus “lēciens kas sākās no vietējo velēšanu trampalīna”. Un stratēģija startēt bez “lokomotīves” nebija auglīga nedz LKP, nedz “Saskaņai”.