Iecietīgais Kārlis II dāvāja Bredas deklarāciju. Viņš deva Anglijai iespēju aizmirst to laikmetu, kad Hantingdonas aldara dēls bija uzlicis kāju uz Luija XIV galvas. Anglija nožēloja grēkus un brīvi uzelpoja. Visu sirdīs, ka mēs jau sacījām, valdīja līksme; karaļa slepkavām uzceltas karātavas šīs vispārējās gaviles tikai pastiprināja. Restaurācija ir smaids, bet dažas karātavas iespaidu nebojā: ir taču jāapmierina sabiedrības sirdsapziņa. Nepaklausības gars bija izklīdis, atjaunojās uzticība valdniekam. Būt kārtīgiem pavalstniekiem — tā tagad bija vienīga cenšanās. Atžilbuši no politiskā bezprāta, visi tagad izsmēja revolūciju, zobojās par republiku un par to savādo laiku, kad nemitīgi tika skandināti cēlie vārdi TIESĪBAS, BRĪVĪBA, PROGRESS; par to pārspīlēto svinīgumu tagad smējās. Atgriešanās pie veselā saprāta bija kaut kas brīnišķīgs; Anglija modās no smaga sapņa. Kāda laime atbrīvoties no šiem maldiem! Vai tad var būt vēl kaut kas neprātīgāks? Kas gan notiktu, ja kuram katram garāmgājējam piešķirtu tiesības? Vai jūs varat iedomāties, ka visi kļūtu par vadītājiem? Vai tas ir iespējams, ka valsti vadītu pilsoņi? Pilsoņi ir pajūgs, bet pajūgs nav kučieris. Izšķirt kaut ko ar balsošanu ir tas pats, kas ļauties vēja varai. Vai jūs gribētu, lai valsts iekārta plivinātos kā mākonis? Nekārtībā nerada kārtību. Ja celtnieks ir haoss, celtne būs Bābeles tornis. Un vēl — šī izdaudzinātā brīvība taču ir īsta tirānija! Es gribu priecāties, nevis vadīt valsti. Balsošana man apnikusi, es gribu dejot. Kāda laime, ka ir valdnieks, kas to visu izdara! Patiesi, cik gan karalis ir augstsirdīgs, uz- ņemdamies mūsu vietā šīs pūles! Turklāt viņam to ir mācījuši, viņš prot ar to tikt galā. Tas ir viņa darbs. Miers, karš, likumdošana, finanses — kāda daļa gar to visu ir tautai? Bez šaubām, ir vajadzīgs, lai tauta maksātu, bez šaubām, ir vajadzīgs, lai tauta kalpotu, un ar to tautai arī vajag pietikt. Tai taču ir dota iespēja piedalīties politikā: no tautas vidus nāk divi galvenie valsts speķi — armija un budžets. Maksāt nodevas un būt par zaldātu — vai tad ar to nav diezgan? Kas tai vēl vajadzīgs? Tā ir militārais balsts, tā ir finansiālais balsts. Lieliska loma. Tās vieta valda. Un par šo pakalpojumu tai taču jāmaksā. Nodokļi un civiliste* ir alga, ko tautas maksa valdniekiem. Tauta atdod savas asinis un savu naudu par to, lai pār viņu valdītu. Cik dīvaina doma — valdīt pašiem par sevi! Tautai nepieciešams ceļvedis. Būdama tumsonīga, tauta ir akla. Vai tad aklajam nav suņa? Toties tautai ir lauva — karalis, kas ir ar mieru būt savai tautai par suni. Kāda labsirdība! Bet kāpēc tauta ir tumsonīga? Tāpēc, ka tā vajadzīgs. Tumsonība ir tikumības sargātāja. Kur nav nekādu cerību, tur nav arī godkāres; tumsonis dzīvo tam noderīga tumsā, kas, liegdama kaut ko redzēt, liedz arī kaut ko iekārot. Un tas rada svēto nevainību. Kas lasa, tas domā, un, kas domā, tas spriež. Nekā nespriest — tas ir lautas pienākums un arī tās laime. Šīs patiesības ir neapstrīdamas. Uz tam dibinās sabiedrība.
Viktors Igo “Cilvēks, kas smejas”
Informācija vēlētājiem
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Visiem vēlētājiem jābūt reģistrētiem Vēlētāju reģistrā.
Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem nav vēlēšanu tiesību tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir, nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā.
Eiropas Savienības pilsoņiem, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, jābūt reģistrētiem Fizisko personu reģistrā 90 dienas pirms vēlēšanām.
Vēlētājiem ir tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kurā ir viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai pašvaldībā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums.
Ja vēlētājs vēlas izmantot iespēju balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņam pieder nekustamais īpašums, vēlētājam vēlēšanu apgabala maiņai jāpiesakās ne ātrāk kā 70 dienas un ne vēlāk kā 9 dienas pirms vēlēšanām.
Vēlēšanu apgabala maiņu var pieteikt gan klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, gan internetā, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vēlēšanu iecirkņa maiņas e-pakalpojumu.
Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2025. gada 7. jūnijā.
CVK.LV
