Laura de Bonfilsa, Marija Nīmena, Kahina Rabahi un Hetere Roja 2024. gada 6. februārī
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tiesību aktiem, kas risina nabadzības pamatcēloņus, ir jābūt darba kārtības augšgalā.
Gadu desmitiem Eiropas Savienības dalībvalstis ir ļāvušas cilvēkiem, kas atrodas neaizsargātā situācijā, izkrist caur sociālās drošības tīkla caurumiem. Globālā pandēmija, pilna mēroga iebrukums Ukrainā un dzīves dārdzības pieaugums pierāda, cik svarīgas ir sociālās aizsardzības elastīgas shēmas, kas var pasargāt ikvienu no pašreizējām un turpmākām krīzēm. Ir nepieņemami, ka pašlaik ES 95,3 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā vai ir pakļauti tās riskam — katrs ceturtais no tiem ir bērns.
Minimālo ienākumu shēmas ir no iemaksām neatkarīgas sociālās drošības tīkls tiem, kam nav pietiekami daudz līdzekļu. Piekļuve adekvātam minimālajam ienākumam apvienojumā ar veicinošiem sociālajiem pakalpojumiem ir būtisks glābšanas riņķis cilvēkiem, kuriem nav cita ienākumu avota vai kuru alga vai pabalsti nav pietiekami, lai izdzīvotu un dzīvotu cienīgi. Uz to attiecas arī Eiropas sociālo tiesību pīlārs (EPSR), kas atzīst “tiesības uz atbilstīgiem minimālā ienākuma pabalstiem, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos”.
Turpināt lasīt “Nabadzības apkarošana: vajadzīga direktīva par minimālo ienākumu noteikšanu”